Pārdomas: 2011. gada 24. oktobris

Ministri un sistēma

Latvijas pilsoņi, apjaušot topošā Ministru kabineta aprises, gan mutiski, gan rakstiski ir pauduši neapmierinātību ar politiskās kliķes izvēli, jo daļa kandidātu nemaz neatbilst kliķes pašpiekārtajām reformu un tiesiskuma birkām vai nozaru profesionāļu un vadoņu gaidām.

Piemēram, tieslietu nozares virtuvi pārzinošais un vairākas reizes ministra krēslā zvilnējušais cilvēks, kuram domāšana sagādā problēmas un kuru daži sauc par Lemberga pastnieku, tomēr izrādījās gana labs jaunajam sākumam un tieslietu ministra amatam.

Un re, labākie kultūras ministri nāk no naudas rausēju vidus, kuru galvenās raksturīpašības ir mīlestība pret kapitālistisko sistēmu un konservatīvs nacionālisms. Tāpat par skādi nenāk, ja šis ļautiņš mīl iemalkot dārgu vīnu ar švītīgiem buržujiem viņu kārtas cienīgos traktieros. Protams, neiztrūkstošo spožo fotokameru zibspuldžu pavadībā.

Reiz mums ir bijis satiksmes ministrs, kuru ļoti atbalstīja valsts “vadošie uzņēmēji” (tik ļoti atbalstīja, ka bija gatavi izveidot kopēju partiju), jo tie, tieši tāpat kā pats baptistu draudzes “Matejs” apmeklētājs, labprāt veidoja shēmas, kuras rezultējās ar valsts līdzekļu izkrāpšanu un tiesiskā nihilisma uzplaukumu (neaizmirsīsim ministru Uldi, kam savai ģimenei atrast jaukas un ērtas vietiņas ministrijas plašajos kabinetos nešķita nekas nosodāms).

Tamdēļ varu droši apgalvot — diemžēl mūsu nesen atjaunotajā demokrātijā (tāpat kā sākotnējā republika pirms Kārļa Ulmaņa tirāniskā režīma) joprojām nav izveidojusies izpratne par ministru funkcijām un pienākumiem. Mēs arvien uzskatām, ka ministram ir jābūt kādam no profesionāļu un nozares vidus, savējam cilvēkam starp savējiem. Un “savējo” atbalsts ir ļoti svarīgs! To varam novērot, apskatot Roberta Ķīļa kandidatūru izglītības ministra amatam, kur nozares profesionāļi, kas šo divdesmit gadu laikā ir veiksmīgi degradējuši un sagrāvuši izglītības kvalitāti mūsu republikā, pašlaik izjūt diskomfortu, jo viņu ierastais dzīvesgājums nu ir apdraudēts. Iespējams, nāksies sākt darboties sabiedrības kopējās interesēs un atmest krēslu sildīšanu. Te vietā ir stāsts no manas pieredzes, kad, uzsākot teoloģijas studijas, pasniedzēji mūs apgaismoja, ka esam topošie bezdarbnieki. Lai mēs pat necerot uz iespēju tik strādāt fakultātē, jo viņi tur jūtoties pietiekami ērti. Cik zinu, šāda nostāja no fakultāšu vadības puses ir gandrīz visā Latvijas Universitātē.

Ministram nav jābūt vienam no kliķes vai nozares, bet gan cilvēkam kas iestājas par pilsoņu interesēm. Ir absurdi, ja ministrs pārvēršas par ministrijas birokrātu, nomenklatūras un savējo aizstāvi (kā, piemēram, sevi uztvēra greizo spoguļu ķēniņiene Linda Mūrniece). Ministram nav jāuzņemas valsts sekretāra funkcijas, ministram ir jābūt tam, kurš tramda birokrātus un meklē labākos risinājumus, kas būtu izdevīgi visai pilsoņu kopai, nevis tikai kādai nozarei vai ieinteresēto grupai. Polarizācija ir pat ļoti vienkārša, ministrs pārstāv visus pilsoņus, bet valsts sekretārs birokrātiju un nozari.

Bilde: epSos.de

Ojārs

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...