Pārdomas: 2011. gada 12. oktobris

Dzintara tanku okupācija

Nacionālradikāļi nu ir iekļauti valdības koalīcijā. Un diez vai vajadzētu šaubīties par to, ka prezidents šo plānu apstiprinās. Jautājums varētu būt par ministru portfeļu sadalīšanu. Taču šokējošais fakts ir un paliek. Dzintara jūgends būs beidzot ticis pie varas, un neviens viņiem pat nav mēģinājis prasīt piekāpties kādos jautājumos.

VL!/TB-LNNK radikālākais spārns ar balamutīgo antihumānistu Jāni Iesalnieku tagad var droši kliegt: ”Cīņai sveiks!” Kaut vai valdības sēdēs. Ja vien tas netiks atzīts par koalīcijas vienošanās pārkāpumu, jo varētu tikt traktēts kā “valstiski akceptējamu uzvedības normu” pārkāpums. Visdrīzāk jau netiks. Jo vismaz pagaidām no nacionālradikāļiem nav prasītas absolūti nekādas atkāpes. Tieši otrādi – šie nekaunīgie populisti un patriotisma zaimotāji ir pievienojuši koalīcijas vienošanās dokumentam savu ”izpratnes skaidrojuma dokumentu”. Tajā Dzintara vadītie Ulmaņa pielūdzēji skaidri un gaiši norāda, ka nepiekrīt vairākiem svarīgiem punktiem koalīcijas vienošanās dokumentā. Par valodas jautājumiem, par pilsonības jautājumiem. Jā, arī par šo mākslīgi uzkurbulēto okupācijas jautājumu! Jo nacionālradikāļi savā tiesiskuma jautājumu selektīvajā izpratnē nu nekādi nespēj pieņemt elementāru lietu. Proti, ka ”neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām”. Nē, viņuprāt mūsu vidū ”var būt cilvēki, kuru atbildība par okupācijas sekām nav noliedzama”.

Acīmredzama pretruna uzskatos (turklāt fiksēta dokumentos) – taču valdības koalīcijas veidošanas politmāksliniekus tas neuztrauc. Tad, kad Saskaņas centrs, kā jau politikā pieklājas, bija gatavs piekāpties ļoti daudzos jautājumos, tas tika kritizēts kā populisms, kā tukši vārdi. Tagad, kad Zatlera Reformu partija un Vienotība aci nepamirkšķinot piekāpjas marginālas un pretrunīgi vērtētas partijas ultimatīvajiem uzstādījumiem – tas gan laikam ir politiskās pilotāžas labākais piemērs… Protams, jo galvenais taču ir izveidot ”latvisku valdību”, nevis rūpēties par Latvijas kā valsts ilgtspējīgu attīstību, demokrātiskām vērtībām un starptautisko tēlu. ”Panākts pamatuzdevums – nākamajā valdībā SC nebūs,” tāds esot bijis Raivja Dzintara komentārs pēc vienošanās ar ZRP un V parakstīšanu.

Izrādās, Zatlera stingrās nostājas maiņai īsti tanki nebija vajadzīgi. Pietika ar Dzintara nacionālradikāļu ”tankiem”. Partija, kurai jaunajā Saeimas sasaukumā būs vien 14 mandāti, ir okupējusi mūsu valdību. Tikpat labi jau varēja ņemt koalīcijā Zaļo un Zemnieku savienību, kurai vēlēšanās bija līdzvērtīgs rezultāts. Un arī tā taču ir viena īsti latviska partija, vai ne?

Pirmās nedēļas, kad valdība reāli sāks strādāt, parādīs, vai Zatlers un Dombrovskis spēj stāties pretī nacionālradikāļu tankiem. Bet līdz tam (un, iespējams, arī pēc tam) atcerēsimies – pilsoņiem nav pienākuma pakļauties okupācijas varai.

Bilde: Calle

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

6 komentāri to “Dzintara tanku okupācija”
  1. Tiešām apbrīnojami, kā šķietami sakarīgs cilvēks var rakstīt tik nesakarīgi… Vai tiešām par grūtu saprast, piemēram, to, ka “neviena ETNISKA vai SOCIĀLA grupa nav atbildīga par okupāciju”, nenozīmē to, ka nav atsevišķu cilvēku, piederīgu dažādām etniskām vai sociālām grupām (piemēram, Rubiks, kas ir latvietis un politiķis, un, piemēram, kāds bijušais PSRS armijas virsnieks, kurš ir krievs un nodzēries bomzis), kas IR atbildīgas par šeit realizēto okupācijas politiku, kaut vai tāpēc vien, ka neatzīst okupācijas jēdzienu. Šī ir loģiska, nediskriminējoša atruna – cilvēks tiek vērtēts pēc viņa rīcības, nevis piederības kādai etniskai vai sociālai grupai. Man drīzāk ir kauns, ka šādas atrunas netika pievienotas pašā koalīcijas vērtību izpratnes dokumentā, bet Nacionālajai apvienībai nācās to pievienot atsevišķi.
    Un NA kā radikāļi?? Tu vispār zini, kas ir radikālisms? Smieklīgi…

    • Anonīms saka:

      Jautājums par vainu noziegumos demokrātiskās, tiesiskās valstīs izskata tiesas, nevis kaut kas tiek postulēts valdības dokumentos. 

      Un pats pinaties pretrunās – ja jau teikums par grupām jūsu traktējumā nenozīmē, ka nav tādu atsevišķu cilvēku, tad kāpēc jums kauns, ka nav pierakstītas kaut kādas atrunas?

  2. Eduards saka:

    autor, beidz pīpēt kapronu!

    • Anonīms saka:

      Palūgšu turpmāk rakstīt sakarīgi – citādi nāksies šādus komentārus dzēst. Sanāks lieks darbs gan no jūsu, gan no mūsu puses.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...