Lukašenko ārdās

2012. gada 29. februāris

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko laikam jūt, ka zeme deg zem kājām un viņu var piemeklēt līdzīgs liktenis kā Kadafi. Tāpēc ūsainis izlemj atbildēt uz Eiropas pārmetumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā ar aicinājumu Polijas vēstniekam un ES pārstāvniecības vadītājam atstāt valsti. Taču tas ir rezultējies ar visu ES valstu vēstnieku atsaukšanu no Baltkrievijas uz konsultācijām. Diktators […]

Par pašnāvības paktu referendums tikai Īrijā

2012. gada 29. februāris

Īrijas premjerministrs Enda Kenijs paziņojis, ka Īrijā būs referendums par tā saucamo fiskālo kompaktu jeb taupības paktu, kura ietvaros lielākā daļa Eiropas Savienības valstu (bet ne visas, jo Lielbritānija un Čehija paziņojušas, ka neparakstīs šo paktu) solās cita starpā iestrādāt savā likumdošanā, “vislabāk konstitūcijā”, prasību, ka “strukturālais” budžeta deficīts (jā, tas pats “deficīts”, kuru var […]

Spānija nepadodas

2012. gada 20. februāris

57 Spānijas pilsētās simtiem tūkstoši cilvēku nedēļas nogalē pievienojās streikam un demonstrācijām pret darba tirgus reformām. Pusmiljons Madridē un 400 000 Barselonā — tie ir iespaidīgi skaitļi. Gluži tāpat kā bezdarba līmenis. Gandrīz 23% spāņu nav darba, un tas ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem rietumu pasaulē. Valdības plānotās reformas šo ciparu padarītu tikai lielāku, […]

Aug plaisa starp Grieķiju un Vāciju

2012. gada 14. februāris

Atēnās dedzina Vācijas karogus, un grieķu presē publicē nacistu uniformā tērptu Merkeli. Tas nav nekāds joks — tā ir realitāte. Vienotas Eiropas vīzija kļūst arvien blāvāka. Ir steidzami jāmeklē gan solidārs risinājums Grieķijas un citu parādu mākto valstu problēmām, gan arī taisnīgs un demokrātisks mehānisms līdzīgu krīžu risināšanai nākotnē.

Kārtējais pierādījums Latvijas “veiksmes” stāstam

2012. gada 12. februāris

Mēs visi jau zinām, kā Latviju gan mūsu valdības galvenie vīri, gan dažreiz arī atsevišķi finanšu preses komentētāji pozicionē kā “veiksmes stāstu”. Tā veiksme, protams, ir nepārprotama: milzīgs IKP kritums nav rezultējies ar masu protestiem ielās, kā tam pēc visas loģikas vajadzēja būt. Tikmēr mēs toties esam “atjaunojuši izaugsmi”. Ko tas nozīmē lielākajai daļai Latvijas […]

Miljons iepretim miljardiem

2012. gada 9. februāris

Bezdarbnieku skaits Grieķijā nu ir sasniedzis miljonu. Tikmēr neoliberālie politikas komentētāji jūsmo par beidzot panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuras rezultāt Grieķija varēs saņemt nākamo aizdevuma daļu — 130 miljardus eiro. Prātam neaptverama summa, taču šādi aizdevumi Grieķiju neglābs. Faktiski bankrotējušai valstij jauni aizdevumi (jauni parādi!) nevar palīdzēt. Tai var palīdzēt regulēta bankrota procedūra, norakstot […]

Krievijas veto balstās savtīgās interesēs

2012. gada 6. februāris

Par ANO rezolūciju Sīrijas sakarā var diskutēt — gan par saturu, gan par formu. Taču Krievijas nostāja, kopā ar Ķīnu ANO Drošības padomē balsojot pret, ir ciniska un nekaunīga. Tā nav balstīta ārpolitiskās nostādnēs, bet gan tīri ekonomiskās interesēs. Proti, Krievijai ar Sīriju ir noslēgta apjomīga vienošanās par kara lidmašīnu piegādi. Ja Asada režīms krīt, […]

Par pensijām

2012. gada 3. februāris

Debates par pensijas vecuma paaugstināšanu ir galīgi garām. Pirmkārt, ekonomiskā pamata nav nekāda. Latvijā tieši trešdaļa jauniešu ir bez darba — fenomenāli liels skaitlis pēc jebkuriem standartiem (plus atcerieties, ka pie mums taču “viss iet uz augšu”). Šie jaunieši drīzāk nedabūs darbu tad, ja vecie paliks savās darba vietās vēl ilgāk. Tajā pašā laikā mēs, […]

Kapitālistu dzīve pie valsts tesmeņa

2012. gada 16. janvāris

Lasot vai dzirdot dažādu neoliberāļu un brīvā tirgus piekritēju skaidros redzējumus par valsts nākotni un miglainās atskaites par tās pagātni (pēdējiem divdesmit gadiem), vienmēr gribas jautāt: “Kamdēļ jūs, meitenes un zēni, savu laiku un dižos prātus izšķiežat, deldējot krēslus dažādās valsts institūcijās un uzņēmumos, nevis metaties izbaudīt pašu sludinātās un lolotās pasaules labumus?” Piemēram, šie […]

Quo vadis, Eiropa?

2011. gada 8. decembris

Kāpēc Vācija nepiekrīt plaši pieprasītajai Eiropas Centrālās bankas palīdzības sniegšanai tām eirozonas valstīm, kurām ir akūtas parādu problēmas? Ļoti vienkārši — šāds risinājums nenāktu par labu Vācijas ekonomikai. Jāatzīst, ka pašlaik notikumu attīstība Eiropas Savienībā nepavisam neved uz ciešāku valstu solidaritāti. Virziens ir uz tādu Eiropu, kur lietas notiek pārsvarā pēc Vācijas diktāta. Par to […]

...«23456»...

Politiskie psihopāti grauj Latvijas valstiskumu

Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā...

Laiks atteikties no „nacionālajām interesēm”

„Palikt Eiropas Savienībā ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs” – mani satrauc tas, cik bieži mēs dzirdam šo frāzi (vai vārdus...

Tēvzemei un brīvībai – esiet lepni par Latviju

Vēlme pēc pašnoteikšanās tiesībām savā zemē ir pašsaprotama lieta. Kā latviešiem jums ir jālepojas ar šis nācijas fantastiskajām dziesmu...

Krīze – kreditoru interesēs

Pagājušajā nedēļā Frīdriha Eberta fonda rīkotajā konferencē pabija arī Publikai.lv pārstāvji. Konferences ietvaros Latvijā bija ieradies ietekmīgais Vašingtonas domnīcas...

Neiespējamais ir iespējams

2.augustā, kad notika pirmā tikšanās, kas vēlāk pārvērtās par Occupy Wall Street kustību, aptuveni desmit cilvēku bija sasēdušies aplī...

Viņpus Grieķijas mītu plīvura

Viens no Senās Grieķijas devumiem pasaulei ir viņu mitoloģija par dieviem un citām izskaidrojamām un neizskaidrojamām parādībām dabā. Mūsdienās...

ASV noriets ietekmē visu pasauli

Pirms desmit gadiem, kad es un vēl daži cilvēki runāja par ASV norietu pasaules sistēmā, mūs sagaidīja labākajā gadījumā...

Vēsturiski politiskās sensibilitātes krīze

Kad pirmo reizi skatījos izraēliešu režisora Avi Mograbi filmu Avenge But One of My Two Eyes, nodomāju, ka viņš...

Balsis pāri robežām

Didzis Melbiksis sarunājas ar Ivanu Sigalu Tradicionālie masu mediji nereti noklusē to, kas ir svarīgs mazajam cilvēkam. It īpaši...

Ar eiro kabatā uz glābšanas laivām

Oficiālā līnija gandrīz visur pašlaik ir, ka pasaules ekonomika drīz atlabs, ja vien mēs izdarīsim to vai šito. Tomēr...

Pilsoniskā identitāte Latvijā

Latviešu valstsnācija kopā ar mazākumtautībām veido Latvijas tautu. Latviskā identitāte — latviešu valoda, kultūra, sociālā atmiņa — ir kopēja...

Kā es pie partijām gāju feminismu lūkoties…

Man ļoti patīk Providus iniciatīva gudrasgalvas.lv. Tā ir brīnišķīga iespēja nepastarpināti uzdot jautājumus partijām un to kandidātiem vai deputātiem....

21 kilotonna un Rīga

Saskaņas centrs ar savu smaidīgo Rīgas mēru Nilu Ušakovu priekšgalā regulāri slavē sevi kā labus Rīgas saimniekus, tomēr skaitļi...

Karš — vienīgā iespēja pēc 11. septembra?

Šomēnes paiet desmit gadi kopš šausmīgā 2001. gada 11. septembra nozieguma, kurš, kā ir pieņemts uzskatīt, izmainīja pasauli. Par...