Redzējumi: 2013. gada 24. oktobris

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Jajaman

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas sociālajos tīklos. Lai gan nacionālistu arguments, ka „šeit ir Latvija un latviešu valoda ir vienīga valoda”, diezgan ātri tika atspēkoti ar daudziem piemēriem par to, kā situācija ar medicīnisko aprūpi un valodām ir risināta citās valstīs. Tomēr daudzi joprojām bija neizpratnē – vai tad tā ir problēma? Vai tad Latvijas krievvalodīgo pusmūža sieviešu, kuras ir šo vēstuļu mērķauditorija, latviešu valodas zināšanas ir tik sliktas? Un vienmēr taču var atrast kādu, kas pārtulkos un izskaidros, to var izdarīt kaut vai pastnieks – apgalvo tie, kam šķiet, ka no mušas ir uzpūsts zilonis. Protams, izskanēja arī mūžīgās vaimanas par to, ka mums „ir citas, svarīgākas problēmas”.

Skaidrs, ka problēmu Latvijā ir cik uziet, it īpaši sociālās nevienlīdzības jomā, ar kuru būtu jānodarbojas Latvijas kreisiem. Bet varbūt arī šo problēmu sakne ir meklējama etniskajā saspringumā, kurš turpinās kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un kurš laiku pa laikam atkal uzliesmo? Mēģinot izvairīties no etniskā faktora, domājot, ka problēmas ar valodām un identitātēm eksistē tikai nacionālistiem, bet mēs, būdami cita politiskā spārna pārstāvji, apspriedīsim tikai progresīvo nodokli un ierēdņu algu griestus, notiek apzināta Latvijas sabiedrības lielākās problēmas, nevienlīdzīgas attieksmes, ignorēšana. Latvijā pastāv nabadzība un nevienlīdzība, no tā cieš gan latvieši, gan tie, kam dzimtā valoda ir cita, un tomēr etniskuma faktors spēlē vitālu lomu tajos procesos, kuri nosaka, kas nonāk maznodrošināto un apdraudēto cilvēku grupās. Kā citādi izskaidrot DNB barometra pētījuma rezultātus, kuri rāda, ka latviešus vairāk interesē ikdienas un ārpolitiskā drošība, turīgas valsts stiprināšana, bet cittautiešiem vairāk rūp sociālā nevienlīdzība un atbalsts sociāli neaizsargātajiem, ja ne ar to, ka tieši nelatviskās izcelsmes Latvijas iedzīvotāji biežāk nonāk trūkumā? Neiepriecina arī tas, kas notiek Latvijas cietumos. Paradoksāli, bet jautājumu par to, kāds ir Latvijas noziedznieku etniskais sastāvs uzdod arī nacionālisti, tikai, protams, ar citu zemtekstu. Pirms slavenā referenduma par krievu valodas statusu neviens cits, kā Jānis Dombrava pauda sašutumu par to, ka ieslodzītie nāk parakstīties par V. Lindermana iniciatīvu gandrīz vai pilnā cietuma sastāvā. Ja viņa teiktais atbilst patiesībai, rodas jautājums – kāds stāvoklis ir valstī, ja aiz restēm nonāk gandrīz tikai mazākumtautību pārstāvji? Un lieciet argumentus par krievu urlām, sabiedrības padibenēm, kuru liktenis ir nonākt cietumā, pie malas. Viss, kas notiek ar cilvēkiem, ir sabiedrības attiecību rezultāts, un tas, ka Latvijas noziedzībai ir etniska nokrāsa, liek dziļi aizdomāties par to, vai integrācijas jomā vispār kaut kas ir izdarīts.

Atgriežoties pie VVC aizlieguma, gribu pasvītrot, ka jautājums nav par to, cik daudz sieviešu šīs rīcības rezultātā nomirs vai ielaidīs savu slimību līdz galējai stadijai – piecpadsmit, desmit vai neviena. Jautājums ir par valsts attieksmi pret mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Šķiet, ka tie, kas uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri nav spējīgi izlasīt informatīvo vēstuli latviešu valodā, eksistē ārpus sociāliem apstākļiem, un tikai pašu kaitnieciskas attieksmes dēļ nemācās latviešu valodu. Tas, ka šīm piecdesmitgadīgajām un vecākām krievvalodīgajām sievietēm pēdējos divdesmit gados ir bijusi sūra dzīve, netiek ņemts vērā. Lai gan tieši šī dzīve, kuras apstākļi neveicināja ne vēlmi apgūt latviešu valodu, ne īpašu cieņu un mīlestību pret valsti, ir iemesls tam, kāpēc valodas jautājums joprojām ir akūts. Ir jāpasvītro, ka runa ir tieši par tām sieviešu grupām, kuras pārstāv zemākos sabiedrības slāņus, jo uzņēmējām, deputātēm, kā arī skolotājām un ārstēm problēmu izlasīt informāciju latviski nav (tas gan nenozīmē, ka viņas labprātīgi atteiktos no tā, ka tā viņām tiek sniegta arī dzimtajā valodā). Runa ir par lielveikala pārdēvēju, kasieri, apkopēju. Par maznodrošināto pensionāri un par frizieri no mazpilsētas. Viņus sākumā izmeta no pilsoņiem, bet pēc kāda laika tomēr deva iluzoru iespēju naturalizēties un integrēties jaunā sabiedrībā, tiesa gan, atstājot valsts valodas mācīšanos uz šo sieviešu pleciem, nenodrošinot nekādus bezmaksas un vispārēji pieejamus valodas kursus. Visas šīs sievietes pieder pie tiem sociāliem slāņiem, par kuriem būtu jāuztraucas un jārūpējas kreisajiem.

Vienlīdzība var būt tikai visiem. Ja tā ir domāta savējiem (tiem, kas prot latviešu valodu vismaz B2 līmenī, neskatās Pirmo Baltijas kanālu, nepieprasa ekskluzīvas tiesības uz savas dzimtās valodas lietojumu saziņā ar valsts iestādēm), tad tā ir nevienlīdzība. Pavisam vienkārši. Atstāt etnisko jautājumu nacionālistu ziņā nozīmē padarīt situāciju sliktāku, jo vienīgais viņu piedāvātais risinājums ir labi zināms – vairāk vai mazāk brīvprātīga asimilācija un nabadzīga dzīve latviskās Latvijas vārdā. Ja mums kā kreisajiem ir tuvs internacionālisms un mēs cilvēkus etniskajās grupās nedalām, tad vispirms ir jāizlīdzina starta pozīcijas. Tie ir sāpīgie jautājumi par nepilsoņiem, par minoritāšu tiesībām un par valodu oficiālajiem statusiem. Tie nav risināmi vienas nedēļas laikā ar politiskās gribas lēmumu, bet te Latvijas kreiso vidū tomēr ir jābūt vienotībai. Kaislības ap VVC ir tikai katalizators kārtējai šo jautājumu aktualizēšanai. Var aizvērt acis un izlikties, ka viss kārtībā un mēs te tikai murgojam par potenciālām nāvēm. Bet noderīgāk vienmēr ir uzdot sev jautājumu – kāpēc tas notiek? Secinājumi neiepriecina, bet laikam līdz priekam par to, ka viss ir labi, Latvijai vēl tāls ceļš ejams.

Autore: Marija Asseretskova
Bilde: abcartattack

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

3 komentāri to “Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?”
  1. Kangarooo saka:

    Ko nozīmē vienlīdzība? Vienādas tiesības visiem- informāciju un veselību un valodu. Visiem šīs lietas ir vienādas.

    Dažreiz tikai atsevišķi tipāži grib tikai ķeksīša pēc kautko itkā darīt un ne jau pirmo reizi pašreklāmas vai politikas dēļ ir vajadzība izdomāt ienaidnieku skandalozitātes pisaistīšanai. Tas tikai rada ilūziju ka kautko dara un tikai ka ķeksīša pēc…

    Tā vietā paši savu problēmu ar NVO sektoru arī varētu risināt nevis izdomāt ko bļaut. Bet no risinājuma lielākiem bļāvējiem nav ieguvums tāpēc nerisina un pat neinteresējas kā risināt bet to jau dara tie kurus tas interesē- paši cilvēki un citas NVO.

  2. Ģirts Drake saka:

    Kurš jums ir iegalvojis ka visi ir vienlīdzīgi….
    Manuprāt tā ir bīstamākā ideoloģija ever, kas pēc būtības ir pretdabiska, degradējoša.

  3. Ichaks saka:

    Man divvalodība nepatīk birokrātijas dēļ. Droši vien nav grūti pārtulkot to uzaicinājumu divās valodās, bet pēc tā sekos aicinājumi tulkot vēl un vēl. Un katrus Ministru Kabineta vai, vēl trakāk, ministriju iekšējos normatīvos aktus tulkot divās valodās nav iespējams fiziski.

    Protams, ka tas rada nevienlīdzību. Bet, ja valsts valoda tiktu nomainīta uz angļu, tad latvieši un krievi atrastos vienādās pozīcijās. Vai sociālistiem tas būtu pieņemami?

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...