Vēstules: 2013. gada 16. oktobris

Katrs godīgs cilvēks kļūs par anarhistu

Anarchy_by_angelZ666

Izvēle starp kandidātiem prezidenta amatam, karojošām pusēm, nacionālo suverenitāti vai savienību… Vienmēr ir izvēle starp pretējām lietām, gluži kā izvēle, ko nopirkt par pēdējo naudu – tramvaja biļeti vai maizes klaipu. Kamēr pastāv šādas izvēles nepieciešamība, ir iespējami gan strīdi, gan konflikti, gan naids un posts.

Turklāt izvēle starp anarhiju un ierasto lietu kārtību vispār atrodas ārpus pretstatu kategorijas. Viena vienīga iemesla dēļ: ja pastāv iespēja, ka kabatā būs gan tramvaja biļete, gan arī tik daudz maizes, cik tīk, tad kāpēc lai ierobežotu izvēles iespēju ar kaut ko vienu? Anarhisms piedāvā bezupuru risinājumu tām problēmām, kuras nomāc sabiedrību. Jums nevajadzēs cītīgi izvēlēties un apdomāt visus “par” un “pret”, par ko balsot, ar ko karot, kam pievienoties, ko nopirkt par pēdējo naudu, ko galu galā zaudēt savas izvēles rezultātā. Tikai tāpēc, ka anarhijā nebūs vajadzības pēc prezidentiem, kariem, diplomātiem, bet visi labumi piederēs jums kā vienlīdzīgo strādājošo sabiedrībai.

Šādas sabiedrības izveidošanai absolūtam vairākumam šīs pasaules iedzīvotāju nav jāupurē vai jāzaudē kaut ko. Ja padomā, tad arī bagātajam un ar varu apveltītam laužu mazākumam, kuri pašlaik valda par mums, nebūs jāatsakās ne no kā, izņemot tikai savas privilēģijas. Tomēr, ja viņu sirdsapziņa nespēs sasniegt tādu līmeni, tad lai viņi paši vaino sevi.

Iespējams, kāds atcerēsies padomju ikdienu un pagātni, kurā arī tika solīta paradīze zemes virsū. Tomēr anarhisti atšķirībā no boļševikiem un modernajiem sociālistiem nekad neaicināja un neaicinās deleģēt viņiem tiesības lemt pašu strādājošo vietā, balsot par viņiem vēlēšanās vai ar vardarbību piespiest sekot saviem noteikumiem. Anarhisms ir brīvs no tā visa. Mēs tikai piedāvājam nomest no sevis važas un turpmāk nelikt nevienam būt iekaltam tajās, šajā principā ir visu mūsu politisko programmu sirds.

Tāpēc anarhisti ir lielāki demokrāti un komunisti par pašiem demokrātiem un komunistiem. Mēs uzskatām par absurdu iespēju uzbūvēt jaunu pasauli nevis caur pašu strādājošo vēlēšanos un ar viņu gribasspēku, bet zem kāda vadības, kurš pats pasludinājis sevi par “partiju”, “avangardu” un citāda veida “valdību”, lai arī cik progresīva un humāna nebūtu šī vara. Mums ir līdz kaklam dažādu politiķu un partiju solījumi, mēs esam sapratuši, ka bez mūsu pašu individuālās līdzdalības politikā netiks paveikts nekas labs. Neviens, izņemot mūs pašus, neaizstāvēs mūs un šī ir primārā atziņa jebkuram, kas kaut reiz koncentrējis savu gribu vienā punktā, lai mainītu kaut ko.

Anarhija ir ierobežojumu atcelšana tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi būvēt tādu pasauli, kurā nav vietas visam, kas agrāk bijis neizbēgams: nabadzībai, vardarbībai un sviedrainam darbam līdz spēku izsīkumam. Mēs esam pelnījuši labāko, un mūsu spēkos ir to panākt. Ja jūs, būdams godīgs un krietns cilvēks, domājat, ka pašlaik tas viss ir tikai jauno siržu kaismīgie sapņi – tas nav nekas traks. Kad pienāks laiks, jūs pats pat nepaspēsiet pamanīt, kā būsiet kļuvis par anarhistu.

Autors: Dmitrijs Mračniks
Anarhokomunists pēc uzskatiem, politologs pēc izglītības, tetovēšanas mākslas meistars pēc profesijas. Dzīvo Kijevā. Autora blogs: mrachnik.wordpress.com
Tulkoja: Tims Nastins
Bilde: angelZ666

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

8 komentāri to “Katrs godīgs cilvēks kļūs par anarhistu”
  1. Ichaks saka:

    Vadība ir vitāli nepieciešama jebkurā nozarē. Kas notiek, ja tādas nav, kaut vai katlu mājā? Nav, piemēram, kas sastāda darba pienākumu veikšanas grafiku. Neviens brīvprātīgi neies strādāt pa naktīm un mēs vienkārši pa ziemu nosalsim.

    • Ričijs saka:

      Tu gribi teikt, ka cilvēki ir tādi muļķi, kas nespēs pašorganizēties? Manuprāt, nav nozīmes, vai katlu māju darbina SIA “Rīgas siltums” vai biedrība “Rīgas siltums”, jo neuzskatu, ka cilvēki nosals, ja nebūs neviena, kas viņiem izskaidro, ka tiem salst un kā ir iespējams sasildīties.

      • Ichaks saka:

        Cilvēki nav muļķi, bet viņi ir egoisti, kas tiem liedz ieguldīt kopējā pasākumā vairāk līdzekļu vai darba nekā to dara kaimiņš. Tāpēc ir vajadzīgs vadītājs, kurš liek darīt vienu vai otru darbu arī tad, ja šis darbs darba darītājam nerada tiešu, acīmredzamu labumu.

        Nav svarīgi vai katlu māja pieder Rīgas siltumam vai kurinātājiem. Tas efektivitāti neiespaido. Svarīgi ir, lai īpašnieki algotu direktoru, kurš organizētu kurinātāju darbu, iepirktu ogles un pārdotu saražoto siltumu.

      • dodo saka:

        Valsts jau ir cilvēku pašorganizēšanās.

        • Ričijs saka:

          Ne gluži.

          • dodo saka:

            Kurš tad viņus organizē? – citplanētieši? Nevajag idealizēt pašorganizēšanos un pārnest kaut kādos anarhistu iedomu mākoņos – pašorganizēšanās notiek visu laiku. Vienkāršas pašorganizēšanās pakāpes, kurās tu ieraugi pašorganizēšanās ideālu, jo tajās acīmredzamā uzskatāmībā neizpaužas varas attiecības, ir naivi veidojumi (lielākoties arī īslaicīgi). Izbaudi šādus naivos veidojumus un priecājies par tiem – pieņem tos kā vietas vai kā salas, kurās var justies brīvs un rast piepildījumu. Valstī, kas ir struktūrā ļoti sarežģīts pašorganizējošs veidojums, daudz kas no šī bezrūpīgā un mājīgā tiek zaudēts. Bet! – arī kompensēts ar daudz ko citu (šāds pašorganizējošs valstisks veidojums var, protams, arī būt nejēdzīgs, kas nepiedāvā neko kompensējošu). Tāpēc ir jāspēj vienlaicīgi piedalīties abu pašorganizējošo veidojumu organizēšanā un ritmiski dzīvot starp tiem. Tomēr! – nevar aizmirst, ka valsts ir cilvēku pašorganizēšanās rezultāts, kas uztur šo pašorganizēšanos un visu laiku ir pašorganizēšanās. Ja tu saki, ka pašorganizēšanās uzturēšana ir piespiedu (no valsts puses), tad es saku, ka tauta pašorganizējoties jau ir paredzējusi, ka to vajadzēs piespiest, un pašorganizējoties veidojusi vienlaicīgi struktūras un normas, kas neļautu atkrist neorganizētībā.

          • Ričijs saka:

            Teorētiski jau tev taisnība, bet praksē valsts ir politiska struktūra, kas realizē varu no augšas uz leju. Valsts ir pašorganizēšanās ilūzija, jo ar laiku valstī izveidojas elitāristu grupa, kas pārstāv ne jau sabiedrības intereses. Tāpēc tiek pieņemti daudzi politiski lēmumi, kas šķiet pretrunīgi un rada neizpratni par to, kā labā tad tie īsti tiek pieņemti. Parasti cilvēki pat nemaz nenojauš, kas patiesībā notiek politikas aizkulisēs.
            Tu varētu droši apgalvot, ka, piemēram, mūsu valsts, Latvija ir patiesa demokrātija? Es teiktu, ka drīzāk plutokrātija un oligarhija. Var, protams, teikt, ka atbildība par ievēlēto valdību ir uz pašiem vēlētājiem, bet patiesībā nav nozīmes, ko ievēl, jo ar laiku pārāk liela vara samaitā jebkuru, tāpēc to nedrīkst koncentrēt kādas nelielas grupas rokās. Varas apziņa šādas grupas pamazām atrauj no realitātes.

  2. Ģirts Drake saka:

    Anarhija iespējama sakarīgu ļaužu vidū…
    Teiksim mazā somijas vai zviedrijas pilsētelē var ieviest vienalga kādu pārvaldes formu un viss būs ok.
    Bet platībās kur žīdisms, migranti, un par vienlīdzību bļaujošie šiverē, posts un nelaimes tik būs…

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...