Redzējumi: 2013. gada 6. septembris

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

9030591169_3b1aea8bdc

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās. Norvēģi noteiks, kam piederēs vara valstī, kura svaigākajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā „Human Development Report” bija pirmajā vietā. Parlamenta vēlēšanu galvenais jautājums ir – vai sarkanzaļā valdība saņems atkārtotu uzticību, vai arī varu pārņems labējās partijas, kuras veidos jaunu valdību.

Kāpēc mainīt uzvarošu komandu?

Vispirms jau jāatzīst, ka pašreizējā situācija ir ļoti neizdevīga opozīcijas partijām. Norvēģija ir kā miera osta ar bezdarbu 3,2% apmērā un labu sociālās drošības tīklu visiem Norvēģijas pases īpašniekiem. Un it īpaši šī valsts izceļas uz Eiropas fona, ko pašlaik raksturo augsts bezdarba līmenis un pieaugoša sociālā nedrošība. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairākums ir pret sociālisma idejām. Pašlaik izskatās, ka par Norvēģijas nākamo premjerministru varētu kļūt Erna Solberga no partijas Høyre.

Valdības alternatīvas

Vienā pusē mums ir pašreizējā valdības koalīcija, kura sastāv no sekojošām partijām: Arbeiderpartiet (AP), Senterpartiet (SP) og Sosialistisk Venstreparti (SV). Šī valdība tiek saukta par „sarkanzaļo valdību”. AP ir sociāldemokrāti, tā ir Norvēģijas lielākā partija, un premjers in no viņu partijas. SV ir sociālisti un iepriekšējās vēlēšanās saņēma 6,2% balsu. Sabiedriskās domas aptaujas pirms šīm vēlēšanām uzrāda aptuveni 5% atbalstu SV, tātad viņu lejupslīde kopš iepriekšējām vēlēšanām turpinās. SP ir pēdējā pašreizējās valdības koalīcijas partija, to tradicionāli atbalsta lauksaimniecības jomas cilvēki. Šo partiju var salīdzināt ar Zaļo un zemnieku savienību Latvijā.

Pretējās puses spēlētāji ir tā sauktās labējās partijas. Tās ir Venstre (V), Høyre (H), Fremskrittspartiet (FrP) un Kristelig Folkeparti (KrF). H visticamāk saņems vislielāko vēlētāju atbalstu šajā blokā. Šī partija ir konservatīva un tradicionāli atbalsta īpašuma tiesības, kā arī augstu vērtē privātās iniciatīvas. Partiju vada Erna Solberga, kura visdrīzāk arī būs labējā bloka kandidāte premjera amatam. FrP paši sevi raksturo kā liberāldemokrātisku partiju. Tikmēr citas partijas un idejiskie pretinieki sauc to par populistisku labējo partiju. Partija saņem arī kritiku par bezatbildīgu politiku, jo FrP bieži aicina izmantot valsts budžetā lielāku daļu no ieņēmumiem par naftu nekā citas partijas atzinušas par ekonomiski saprātīgu politiku. Tāpat to arī raksturo kā viskritiskāko parlamentā pārstāvēto partiju iebraucēju jautājumā. Ja vēlēšanu rezultāts būs līdzīgs sabiedriskās domas aptaujām, tad H un FrP būs pārāk maz balsu, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā. Tāpēc tām būs divas izvēles – veidot mazākuma valdību un attiecīgi meklēt atbalstu parlamentā katrā atsevišķā jautājumā, vai arī veidot valdības koalīciju, pieaicinot KrF kā trešo partiju valdībā. KrF ir kristīgi demokrātiska partija, ko Norvēģijas politiskajā laukumā traktē kā tipisku centra partiju ar īpašu uzsvaru uz tradicionālajām kristīgajām vērtībām un tradicionālo ģimenes modeli. Pašreizējā situācijā KrF gan atsakās iekļauties tādā valdībā bez saviem vecajiem centriskajiem sabiedrotajiem – Venstre. V ir Norvēģijas vecākā partija un tiek raksturota kā sociālliberāla. Partijas galvenie jautājumu ir vides aizsardzība, kā arī atbalsts maziem un nesen nodibinātiem uzņēmumiem. Tā piekopj liberālu imigrācijas politiku, un tas var radīt konfliktus ar FrP, ja tiek veidota kopīga valdība.

Svarīgākie jautājumi

Tāpat kā daudzās priekšvēlēšanu cīņās citviet pasaulē, arī šajā gadījumā var rasties sajūta, ka partijas un to pārstāvji pārsvarā nodarbojas ar savu pretinieku un viņu politikas kritizēšanu un nepietiekami skaidro paši savu politiku. Es lūdzu dažus politiķus pašus izskaidrot, kas viņuprāt ir svarīgākais šajās vēlēšanās Norvēģijā.

Lotte Grepa Knutsena – AP organizācijas priekšniece
Mēs esam vēsturiskas izšķiršanās priekšā. Pirmo reizi izvēle būs starp AP vadītu valdību un valdību, kas sastāv no H un FrP. Tā ir izvēle starp labklājību un zemākiem nodokļiem, sabiedrību un privatizāciju. Mēs vēlamies, lai sabiedrība iekļautu visus, nevis tikai mazu daļu, tāpēc šīs vēlēšanas ir liela izšķiršanās Norvēģijai.

Geirs Polestāds – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un SP saraksta kandidāts
SP svarīgākais ir panākt, lai tiktu veidota attīstību un pieaugumu veicinoša politika, turklāt tam jānotiek visā valstī. Mēs cīnāmies pret plaisu starp laukiem un pilsētām.

Tūrbjorns Roje Īsaksens – H parlamenta pārstāvis
Mums svarīgākais ir izveidot jaunu valdību. Norvēģija ir laba valsts, kurā ir patīkami dzīvot, taču mums ir daudz neatrisinātu problēmu, piemēram, garas rindas veselības aprūpē, pārāk maz investīciju ceļos un pieaugoša birokrātija.

Tronds Engers – V ģenerālsekretārs
V vēlas veidot zilizaļu, centriski labēju vadību ar H, KrF un V koalīcijas sastāvā. Mērķis ir valdības nomaiņa, tās vietā veidojot jaunu valdību ar spēcīgu centrisko ietekmi. V grib pasargāt Lofotus un Vesterolenu no naftas urbumiem, veidot videi draudzīgāku nodokļu sistēmu, labāku ģimenes politiku ar bērna kopšanas pabalstu tēviem, labākus nosacījumus brīvprātīgo darbam, kā arī atbildīgu ekonomisko politiku, kurā tirgus regulācijas ir pamatā cīņai pret nabadzību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Ko par šīm vēlēšanām teic prese un akadēmiķi?

Kā jau mēs zinām, vēlēšanu cīņas stāsta svarīgākos punktus galvenokārt formulē prese, un Norvēģija šajā aspektā ne ar ko neatšķiras. Pēc Reidara Kristiansena, laikraksta Vårt Land galvenā redaktora domām šajās vēlēšanās notiks izvēle par to, kādā virzienā attīstīsies valsts. – Šogad ir tiešām aizraujošas vēlēšanas. Sarkanzaļā valdība pēc astoņiem gadiem pie varas ir zaudējusi vadību sabiedriskās domas aptaujās, taču nav zināms, ko tieši nozīmētu labēja valdība. Šeit var parādīties jauni grupējumi, ar FrP valdībā un Vides partiju pirmo reizi parlamentā, saka Kristiansens.

Norvēģijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Halvars Leira kopumā piekrīt viedoklim, ka šīs parlamenta vēlēšanas ir izvēle par turpmāko virzienu. – Atbilde ir atkarīga arī no tā, kam jūs uzdodat jautājumu. Ja jūs vaicājat kreisajiem, tad vēlēšanas tiek sauktas par fundamentālu izvēli – tā ir sabiedrība un solidaritāte pret egoismu un dzīšanos pēc peļņas. Ja vaicāsiet labējiem, tad atšķirības ir mazākas, vēlēšanas ir par labāku resursu izmantošanu un plašāku brīvību indivīdiem. Taču vēlēšanu cīņa ir pilna ar slavinājumiem un biedēšanu, lai gan atšķirības starp partijām starptautiskā perspektīvā nav īpaši lielas. Tajā pašā laikā ir tādi jautājumi, kurus daudzi aicina apspriest, bet par tiem netiek pietiekami diskutēts (piemēram, dzīve pēc naftas, imigrācijas ilgtspēja, vide iepretim naftai, utt.) Te ir arī skaidri redzams, ka valdība ir iztērējusi lielu uzticības kredīta daļu – tā nespēj piedāvāt skaidru „uzvarētāja plānu”, un daudzi, šķiet, ir gatavi „pamēģināt ko jaunu”. Taču, skatoties no malas, ir viegli konstatēt, ka mums šeit vienkārši ir smilšukaste ar labi pabarotiem un apģērbtiem bērniem, kuri prāto, vai ar jaunu priekšnieku varēs dabūt lielāku saldējuma porciju.

Kādi būs rezultāti?

Sabiedriskās domas aptaujas jau ilgāku laiku uzrāda vairākuma atbalstu labējas valdības alternatīvai. Kā mēs zinām, aptaujas nekad nebūs 100% precīzas, tāpēc uz pārliecinošiem rezultātiem būs jāgaida līdz pat naktij no pirmdienas uz otrdienu vai pat otrdienas priekšpusdienai, kad būs saskaitītas balsis. Ja man būtu jāliek likme derībās par vēlēšanu rezultātiem, es liktu naudu uz AP kā arī turpmāk lielāko Norvēģijas partiju un vēl uz to, ka nākamo premjeru sauks Erna Solberga.


Par autoru:
Tūrs Bernhards Slāthaugs ir 34 gadus vecs un agrāk strādājis kā politiskais padomnieks partajs jaunatnes organizācijai. Slāthaugam ir arī pieredze projektu vadīšanā komunikāciju aģentūras Gambit Hill&Knowlton sabiedrisko un valsts kontaktu nodaļā. Pašlaik Tūrs Bernhards Slāthaugs dzīvo un strādā Rīgā.

Bilde: Stortinget

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...