Vēstules: 2013. gada 4. septembris

Apturēsim Putina rokaspuišus!

Pēdējo gadu laikā esmu bijis Krievijas “Kreisās Frontes” aktīvists. Bet pavisam nesen man nācās izdarīt izvēli: cietums vai politiskā emigrācija. Es devos uz Zviedriju meklēt politisko patvērumu.

Krievijā vienmēr bijis demokrātijas un brīvības deficīts. Bet līdz ar Putina atgriešanos Kremlī 2012. gada maijā, valdošais režīms kļuva stingrāks. Iniciējot kaunpilnas ksenofobiskas kampaņas un spiegošanas māniju, režīms cenšas novērst sabiedrības uzmanību no totālās korupcijas un katastrofālās sociālās nevienlīdzības. Lielvalstu vidū Krievija ieņem pirmo vietu ienākumu nevienlīdzīgajā sadalē. [1] Valstī briest sociālais sprādziens, bet režīma populistiskā demagoģija nonāk pretrunās ar tās ikdienas praksi. Tāpēc valsts vara cenšas sabiedrībai uzspiest maldīgus konfliktus, noskaņojot sabiedrību pret mītiskiem ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem, gejiem, migrantiem un “ārvalstu aģentiem”.

Nesenais likums “Par apmelošanu” ļauj sēdināt cietumos žurnālistus par ierēdņu kritiku. Likums “Par ticīgo jūtu aizskaršanu” aizbāž muti visiem, kuriem nepatīk pieaugošā baznīcas ietekme sabiedrībā [2]. Likums “Par ārvalstu aģentiem” uzliek vienādības zīmi starp nevalstiskām organizācijām un ārvalstu izlūkdienestiem. Grozījumi likumā “Par mītiņiem” pēc būtības kriminalizē ielu protestus, ļaujot aktīvistiem piespriest milzīgus naudas sodus vai arestus. “Homoseksuālisma propagandas” likums paver iespēju tiešai diskriminācijai. Režīms rīko darba migrantu medības un iedzen tos īstās koncentrācijas nometnēs, uzjundot ksenofobisku histēriju. [3]

Valstī ir izvērstas demonstratīvas opozicionāru tiesu prāvas. Vienā virknē ir Pussy Riot lietas spriedums un spriedums pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam, kā arī – nesenais gadījums, kad tika arestēts Jaroslavļas pilsētas mērs Jevgenijs Urlašovs, kurš pārstāv opozicionāro partiju “Pilsoniskā platforma”. Nobeiguma stadijā ir galvenais patreizējais Putina trešā prezidenta termiņa politiskais process – “Bolotnaja lieta”. [4]

Šī būs tiesas prāva pret publiskās demonstrācijas dalībniekiem un rīkotājiem, kuri protestēja pret Vladimira Putina inaugurāciju 2012. gada 6. maijā. Šo demonstrāciju brutāli izkliedēja policija, notika vardarbīgas sadursmes. Labākajās Staļina ēras procesu tradīcijās opozicionārus apsūdz sadarbībā ar ārvalstu izlūkdienestiem ar mērķi pakļaut Krieviju ārējo spēju ietekmei. Šīs lietas ietvaros tika arestēti daudzi no Kremļa neatkarīgi kreisie politiķi, piemēram, “Kreisās Frontes” līderis Sergejs Udaļcovs un antifašists Aleksejs Gaskarovs. [5] Esmu pārliecināts – ja es paliktu Krievijā, man nāktos iet viņu ceļu, un es būtu arestēts. Galvenais represīvās mašīnas trieciens bija vērsts pret demokrātiskiem kreisajiem spēkiem, kuru sociālās prasības ir tuvas Krievijas provinces iedzīvotājiem.

Vēlēšanas ir un paliek tikai demokrātiju imitējoša procedūra. Režīmam bīstamiem kandidātiem ir liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Piemēram, Sergejs Udaļcovs netika reģistrēts kā kandidāts Maskavas mēra vēlēšanās, kas notiks 8. septembrī. Gadījumā, ja cits opozicionārs – Aleksejs Navaļnijs – šajās vēlēšanās iegūs pārāk daudz balsu, rezultāti visticamāk tiks falsificēti. Šādā gadījumā režīms riskē izprovocēt jaunu ielu protestu vilni. Tikai šoreiz šie protesti Maskavā var kļūt par detonatoru sociālā protesta sprādzienam, kura lādiņš jau ir uzkrājies Krievijas provincēs. Nesena socioloģiskā aptauja pierāda, ka 57% respondentu uzskata situāciju valstī par “pirmsrevolucionāru”. [6]

Protams, lai šos protestus apslāpētu, režīms atkal pielietos vardarbību. Šādā kontekstā jautājums par represiju robežām kļūst par atslēgas jautājumu valsts iekšējai dzīvei.

Krievijas demokratizācija var tikt veikta tikai balstoties uz mūsu tautas spēkiem. Bet tas nebūt nenozīmē, ka Zviedrijai un citām demokrātiskām sabiedrībām ir jāpaliek pasīvām.

Katram Krievijas Federācijas ierēdnim, tiesnesim vai policijas virsniekam ir jāzina, ka viņam personīgi būs jāatbild par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tādi pasākumi kā, piemēram, aizliegt iebraukt ES robežās, arestēt īpašumu vai personiskus līdzekļus tām amatpersonām, kuras ir vainojamas šādos pārkāpumos, būtu ļoti efektīvs līdzeklis. Piemēram, Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins un viņa padotie, kuri organizēja opozicionāru nolaupīšanas un spīdzināšanas, un draudēja žurnālistiem ar izrēķināšanos, ir nekustamo īpašumu un naudas noguldījumu turētāji Eiropas Savienības valstīs. Personīgām sankcijām pret šādiem darboņiem ir jābūt starptautisko sarunu dienaskārtībā. Būtu svarīgi aktualizēt šo tēmu laikā, kad Baraks Obama apmeklēs Stokholmu.

Šāda reakcija Zviedrijā un citās demokrātiskās valstīs varētu traucēt Putina režīma politiskajiem tehnologiem viņu centienos konsolidēt valdošo eliti un sabiedrību uz patvaļas un ksenofobijas platformas. Rietumu sabiedrība nedrīkst neveikli klusēt, skatoties, kā Krievijas valdošais režīms savos centienos noturēt varu savās rokās strauji pievēršas fašismam.

Tulkotāja piezīmes
[1] http://rt.com/business/russia-households-wealth-creditsuisse-169/
http://www.vedomosti.ru/opinion/news/5739241/pervaya_sredi_neravnyh
[2] http://scepsis.net/tags/id_109.html
[3] http://www.wsws.org/en/articles/2013/08/14/russ-a14.html?view=print
[4] http://6may.org/
[5] http://gaskarov.info
[6] http://www.levada.ru/18-06-2013/57-rossiyan-schitayut-situatsiyu-v-strane-revolyutsionnoi


Autors: Aleksejs Sahņins („Kreisā Fronte”)
Publicēts Zviedrijas avīzē „Expressen”
http://www.expressen.se/debatt/satt-press-pa-vladimir-putins-ryska-lakejer/
Teksts krievu valodā: http://leftfront.ru/articles/160/
Tulkoja: Tims Nastins

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

3 komentāri to “Apturēsim Putina rokaspuišus!”
  1. Ichaks saka:

    Kopš Eiropā populāras ir kļuvušas zaļās idejas, ir mainījušies uzsvari enerģētikā. Atomelektrostacijas izraisa radiāciju, hidroelektrostacijas aizsprosto zivju ceļus un vēja elektrostacijas rada troksni, kā arī bojā ainavu. Renesanci piedzīvo fosilais kurināmais un ozona slāņa graušana.

    Tas nosaka nebijušu pieprasījumu pēc lētās Krievijas gāzes. Pārmērīga Krievijas kritizēšana izraisa gāzes cenu kāpumu. Domāju, ka situācija varētu mainīties tikai pēc Eiropas gāzes piegāžu dažādošanas. Nu jau labu laiku tiek runāts par gāzes vadu no Azerbaidžānas caur Gruziju un Turciju, kā arī gāzes vadu no Ziemeļāfrikas.

    • Tim_Nastin saka:

      Bet kā ar slānekļa gāzi?

      • Ichaks saka:

        Manuprāt, eiropiešiem, ir svarīgi nezināt no kurienes nāk elektrība un siltums viņu mājās. Eiropieši akceptēs tikai saules paneļus ar kuriem var darbināt kalkulatoru un, ja ar tiem noklāj visu mājas jumtu, uzlādēt telefonu. Pārējā nepieciešamā elektoenerģija ir jāražo AES Kaļiņingradā, Baltkrievijā un citur, lai tikai eiropietis varētu gulēt mierīgi, jo viņš personīgi nav sagandējis dabu, bet to izdarījuši viņa kaimiņi.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...