Pārdomas: 2013. gada 10. jūnijs

Vai Latviju neuztrauc “amerikāņu Stasi”?

Šajā brīdī jau vairs nav šaubu par to, ka bijušā CIP darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātā informācija par amerikāņu globālo interneta un telefonsakaru spiegošanu ir nozīmīgākais šāda veida atklājums ASV vēsturē.

To ir atzinis arī t.s. Pentagona papīru nopludinātājs septiņdesmitajos gados — Daniels Elsbergs.

Elsbergs arī norāda, ka Austrumvācijas spiegu organizācija Stasi varēja tikai sapņot par šādām metodēm un tehnoloģijām. Varētu pat teikt, ka varu ASV ir pārņēmusi United Stasi of America.

Ārvalstu prese burtiski vārās par šo tematu. Tiek aktīvi spriests par to, kā kurai valdībai un skandālā iesaistītajām IT kompānijām būtu jāreaģē uz atklātajiem faktiem. Viens no secinājumiem — Eiropai ir jāpretojas šādam jauna veida totalitārismam un jāsargā savu pilsoņu privātums.

Tikmēr Latvijas mediji šo vēsturiski nozīmīgo, globālo skandālu atspoguļo nepiedodami vāji. Pārsvarā tiek atreferētas ziņu aģentūru savāktās informācijas druskas. Šajā ziņā nedaudz izceļas, piemēram, Latvijas Radio — taču arī te ārvalstu mediji ir stipri mums priekšā gan ar ziņām, gan ar analītiku.

Zināmu lomu šeit spēlē tas fakts, ka Snoudens savu identitāti atklāja nedēļas nogalē. Un nedēļas nogalē Latvijas mediji snauž. Principā sestdienas vakarā varētu sākties trešais pasaules karš, bet mēs par to tā pa īstam un kārtīgi uzzinātu vēlā pirmdienas priekšpusdienā.

24/7 ziņu cikls mūsu valsts teritorijā nedarbojas.

Tikmēr mēs turpinām cepties par vienota sabiedriskā medija tapšanas plāniem. Bet kāda no tā visa jēga, ja nav ne vēlmes, ne arī spējas piedāvāt auditorijai tādu saturu, kas faktiski nodrošina demokrātijā vitāli nepieciešamo komunikāciju?

Latvijas sabiedrību droši vien neuztrauc “amerikāņu Stasi”, jo tas neuztrauc arī medijus. Ir izveidojies apburtais loks — mediji piedāvā to, ko prasa sabiedrība, un sabiedrība attiecīgi arī prasa tikai to pašu minimālāko. Šādā konstelācijā ir ērti atgremot teju dzīvnieku refleksu līmeņa pasaciņas par draudiem no Krievijas.

Izrādās, ka gadiem ilgi var bļaut un bļaut par to, ka māja deg, un mājas iedzīvotāji to uztver kā “aktuālu informāciju”, lai gan nekas nedeg un problēmas ir drīzāk ar nesaremontēto fasādi un sliktās kvalitātes kanalizāciju.

Taču visā šajā stāsta ir arī kāda priecīga vēsts. Proti, interneta un sociālo mediju laikmetā pilsoņus vairs nav iespējams iesprostot tādos mākslīgi konstruētos būros kā “vienota mediju telpa”. Tā paaudze, kas aug tagad, iemācās arvien vairāk svešvalodu, iepazīst arvien attālāku valstu kultūras un sabiedrības. Šie cilvēki drīz vien var izvēlēties patērēt citu valstu medijus, kuri globāli svarīgas ziņas atspoguļo labāk. Ārpus Latvijas robežām šādu mediju netrūkst.

Mediju konkurence vismaz ārzemju un globālo notikumu sfērā vairs nenotiek tikai atsevišķu valstu ietvaros.

Vai Latvijas mediji to sapratīs un augs līdzi laikam? No tā ir atkarīga gan šo mediju, gan arī mūsu valsts nākotne. Galu galā — pastāv arī risks, ka lielāka mūsu iedzīvotāju daļa informācijas meklējumos pievērsīsies Krievijas un citu nedemokrātisku režīmu propagandas žurnālistikas patēriņam.

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

TwitterFacebookLinkedInLast.fm

3 komentāri to “Vai Latviju neuztrauc “amerikāņu Stasi”?”
  1. Ichaks saka:

    Noklausīšanās ir tāda neviennozīmīga lieta. No vienas puses privātums – būsim godīgi, slikto džeku privātums – no otras puses – kā bez nesankcionētas noklausīšanās cīnīties ar korupciju vai vēl labāk cenu karteļiem? Kurš tiesnesis tev dos sankciju noklausīties tāpēc, ka tev ir aizdomas, ka benzīntanki cenas saskaņo savā starpā? Neviens.

    Vēl viens interesants aspekts ir, ka fiziska izsekošana ar fotogrāfēšanu un filmēšanu ir normāla operatīvā darbība. Bet tiklīdz sāk noklausīties telefonus sēžot ofisā, tad uzreiz cilvēktiesību pārkāpums, privātās dzīves neaizskaramība un bla, bla, bla … Būsim taču konsekventi.

    • Valters Grivins saka:

      kas par murgiem? Vai nu ievērojam it kā jau pašu definētos tiesību pamatus vai arī atklāti pasakam, ka demokrātija ir podā un tagad rullē policejiskais tirānu režīms!

      šodien tēmeklī “teroristi”, bet rītā jau “domu noziedznieki” un “naida perinātāji”…

    • Guest saka:

      pret cenu karteļiem cīnīties pavisam vienkarsi – konstatējam vienādas mazuma cenas pie nevienādām vairumtirdzniecības cenām un uzliekam sodu – 50% no mēneša apgrozījuma. otrā reize – 50% no 6 mēnešu apgrozījuma. trešās reizes nebūs – 200% garantija,

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...