Redzējumi: 2013. gada 14. marts

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

2886088004_5052638c36

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists
Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins
Bilde: jimmy brown

Nesen kāds mans draugs, domājot par Labklājības ministriju, rakstīja, ka mūsu valstī ir orveliskā “Pārticības ministrija”, jo labklājība taču ir pārticība. Bet es pats uzreiz atcerējos Orvela „Mīlestības ministriju”, kas nodarbojās ar reālu vai potenciālu domu noziedznieku atmaskošanu, kontroli, arestiem un pāraudzināšanu, emocionāli un fiziski tos „salaužot”. Un šādas lietas notiek arī manā un jūsu realitātē!

Mēs visi atceramies, kas notika “Magdalēnas” katoļu sieviešu patversmēs Īrijā, kur sievietes vardarbīgi un verdziski tika piespiestas veikt fiziski smagu darbu. Mazāk zināma, taču manai mērķauditorijai daudz uzskatāmāka ir Trešā Reiha programma T-4, kuras ietvaros tika nogalināti 35 000 un badā nomērdēti aptuveni 200 000 cilvēku ar mentālu invaliditāti (Timofeja komentārs – upuru skaits ir uzrādīts saskaņā ar Nirnbergas procesā uzskaitītiem datiem, ir arī jāņem vērā, ka oficiāli T-4 programma tika apturēta 1941. gada 1. septembrī sabiedriska spiediena rezultātā, tai skaitā — arī tāpēc, ka Minsteres arhibīskaps Klemenss fon Galens 1941. gada 3.augustā asi nosodīja šo nacistu programmu savā sprediķī; taču cilvēku ar mentālo invaliditāti slepkavošana turpinājās līdz pat kara beigām; vairāk par T-4 programmu var lasīt te http://www.yadvashem.org/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%206303.pdf). Šiem diviem gadījumiem ir divi kopīgi faktori: vardarbība, kā arī vardarbības avots – cilvēki, kuriem saskaņā ar viņu profesionālajiem pienākumiem bija uzdevums šo vardarbību novērst.

Latvijā ik pa laikam publikas uzmanību piesaista līdzīgi stāsti. Piemēram, gadījums ar badā nomērdētu kāda sociālās aprūpes centra iemītnieku, gadījums ar sievieti ar invaliditāti, kura stāstīja par viņai nodarīto emocionālo vardarbību personīgajā draugiem.lv profilā. Tomēr es, lai izvairītos no faktu sagrozīšanas, pastāstīšu par gadījumiem no savas pieredzes.

Mans darbs šajā sfērā sakās pirms četriem gadiem. Jau trešajā darba dienā redzēju, kā tiek piesiets cilvēks. Šo rīcību vadīja princips “nav cilvēka – nav problēmu”. Šis gadījums bija saistīts ar motorikas traucējumiem – cilvēkam bija grūti patstāvīgi pārvietoties, bet pārvietošanās ratiņkrēslā bija iespējama vai nu ar balstošo elementu palīdzību, vai arī ar pavadošas personas klātbūtni. Tā kā uz šeit esošajiem 310 iemītniekiem bija tikai 6 sociālie darbinieki (tātad – viens darbinieks uz 52 cilvēkiem, kas nozīmē nedaudz vairāk par 9 dienā veltītām minūtēm katram cilvēkam) un tā kā kustības ar balstošiem elementiem negarantē 100% kontroli, tad, “lai ar šo cilvēku nekas nenotiktu”, viņa pārvietošanās iespējas tika ierobežotas ar piesiešanu.

Pavisam nesen mēs saskārāmies ar emocionālu vardarbību dzīvoklī – kopmītnē cilvēkiem ar mentālu invaliditāti. Auklīte izjuta nepatiku pret dažiem iemītniekiem un, piemēram, atteicās kādam izsniegt viņam nepieciešamos pretepilepsijas līdzekļus. Tas viss nonāca tik tālu, ka viens no iemītniekiem man atzinās — tad, kad “viņa strādā, es vienkārši ieslēdzos savā istabā un visu dienu nenāku ārā”.

Protams, varētu šķist, ka es apsūdzu sociālos darbiniekus. Nebūt nē. Šī ir sistēmas problēma, kas sākas jau ar izglītību un iekļauj sevī administrēšanas, finansēšanas un sociālā darba kontroles procesus. Atsevišķs cilvēks parasti ir tikai „skrūvīte”, iekļuvusi sistēmas dzirnakmeņos, palikusi tur pavisam viena. Un arī es bieži, pārnākot mājās esmu pilnīgi izsmelts, ar sajūtām, šaubām, bažām un paniku, ka pat vismaz kaut ko mainīt nav manos spēkos.

Kontrole

Kontrolei parasti tiek izmantotas “pārbaudes”. Tāda veida pārbaudes, par kurām ir zināms jau divas nedēļas iepriekš. Tāpēc laika ir gana, lai paspētu visu savest nevainojamā “paraugkārtībā”. Dažreiz tas ir tik absurdi! Kādā vietā, kur gaidīja pārbaudi, iemītniekiem tika aizliegts izmantot virtuvi, jo pirms pārbaudes tur tika izmazgāta grīda. Par laimi, pārbaude notika tikai ar vienas dienas nokavēšanos.
Paši pārbaudītāji parasti iedziļinās sociālo darbinieku atskaišu izpētē. Tieši tāpēc lielāko sava laika daļu sociālie darbinieki izmanto nevis savu tiešo pienākumu veikšanai, bet gan dažādu atskaišu un pārskatu sagatavošanai.

Finansējums un darba apstākļi

Sociālais darbs savā būtībā ir iedziļināšanās problēmās. Visu darba dienu tu palīdzi cilvēkiem tikt galā ar problēmām – identificēt tās, noteikt to risināšanas ceļus, realizēt iecerēto un pārvarēt grūtības. Astoņas stundas dienā ik dienu tu esi iedziļinājies problēmās. Turklāt – kopā ar ļoti sarežģītu mērķauditoriju. Vienā brīdī tava dzīve kļūst par vienu vienīgu problēmu risināšanu, kam seko profesionāla “izdegšana”, kuras simptomi ir:
vienaldzības sajūta, emocionāls nogurums un nespēks;
dehumanizācija (veidojas negatīva attieksme pret saviem kolēģiem un klientiem);
sevis paša negatīvs profesionālais novērtējums – nekompetences un meistarības trūkuma sajūta.

Šķiet ka, lūk, brīvdienas ir klāt – ej un atpūties! Bet nē. Tu saņem algu 200 latu apjomā (ja alga tuvojas trijiem simtiem – tad esi veiksminieks), un brīvdienās tu skrien uz otro vai trešo darbu – jo sociālajiem darbiniekiem gribas ēst ne mazāk kā citiem cilvēkiem. Pareizi teica Antons Makarenkovs: “Četrdesmit pedagogi, katrs četrdesmit rubļu vērts, var noārdīt jebkuru kolektīvu.” (Timofeja komentārs – Antons Makarenkovs ir izcils pedagogs un novators, kuru UNESCO atzinis par vienu no četriem būtiskākajiem pedagogiem, kuri noteikuši XX. gadsimta pedagoģisko domu)

Finansējums un administrēšana

Galvenais izaicinājums ir dzīvesvietas piesaistīšana struktūrai, kas nodrošina sociālos pakalpojumus. Gribi nomainīt sociālo darbinieku? Pārvācies uz citu dzīvesvietu! Tas ir līdzīgi tam, kā ir, ja jums, lai izvēlētos iepirkties citā pārtikas veikalā, būtu obligāti jāmaina dzīvesvieta, un tu domā: “Velns ar to veikalu, kur vienmēr pienam ir beidzies derīguma termiņš un nekad nav majonēzes – jo pārvākšanās uz jaunu vietu izmaksās dārgāk.”

Izglītība

Pavisam nesen apmācībās kāda darbiniece ar maģistra grādu teica: “Lai kļūtu par sociālo darbinieku, nav nepieciešamas nekādas zināšanas – pietiek ar to, ka esi vienkārši labs cilvēks,” bet jau nākamajā dienā piebilda: “Es vēlos mainīt savas darbības sfēru, jo tas, ko es daru, nenes nekādus rezultātus.” Šeit mēs redzam profesionālās izdegšanas sindromu – šaubas par paša kompetenci un darba nepieciešamību. Tai pat laikā — tas ir izglītības sistēmas nepietiekams novērtējums, ja, saņemot maģistra grādu (tie ir apmēram septiņi studiju gadi), tu sajūties tā, ka neesi saņēmis sava darba veikšanai nepieciešamās profesionālās iemaņas un zināšanas. Atbildiet paši – vai pietiek ar to, ka esi “vienkārši labs cilvēks”, lai kļūtu par arhitektu, ārstu vai pat vienkāršu šoferi?

Es vienmēr atcerēšos lekciju kursu, veltītu “sociālā darba ētikai”. Tā ietvaros pasniedzējs apvainoja visus musulmaņus terorismā, krieviem pareģoja drīzu bojāeju un izteica atbalstu homoseksuāļu nomētāšanai ar verbālām fekālijām. Interesanti, ko pēc viņa kursa iesāks sociālais darbinieks, pie kura pēc palīdzības atnāks krievvalodīgs musulmanis ar netradiconālu seksuālo orientāciju? Turklāt — sociālais darbs paredz kvalifikācijas celšanu visa mūža garumā. Te mēs atgriežamies pie jautājuma par finansējumu — kā no 200 latu algas 50 latus atvēlēt apmācībām un vēl 30 latus literatūrai, un tajā pat laikā nenomirt badā?

Risinājumi

Uzreiz šķiet, ka ir tik daudz problēmu, kuru risināšanai droši vien ir nepieciešamas sarežģītas daudzpakāpju darbības un apjomīgu naudas līdzekļu ieguldīšana. Bet nē. Viss ir daudz vienkāršāk – un tas neprasa lielus finansiālus izdevumus:
1) organizēt neatkarīgu un reāli funkcionējošu pašpārvaldi kā kontroles līdzekli — kurš gan cits, ja ne paši iemītnieki var vislabāk izvērtēt viņiem sniegto pakalpojumu kvalitāti!? Un vēl — šāda pašpārvalde pati par sevi ir viena no sociālā darba metodēm, jo cilvēkiem tiek iemācīts pārņemt atbildību par sevis paša dzīvi savās rokās;
2) pārtraukt cilvēka dzīvesvietas piesaistīšanu organizācijai, kas sniedz sociālos pakalpojumus, lai tu pats varētu izvēlēties sociālo pakalpojumu un atbilstošu sociālo darbinieku bez nepieciešamības pārvākties uz citu dzīvesvietu;
3) mūsu pašu dalība sabiedriskajā dzīvē – brīvprātīgais darbs. Droši vien, ka divu autobusa pieturu attālumā no jūsu dzīvesvietas ir veco ļaužu māja, bērnu nams vai grupas dzīvoklis. Apciemojiet to, uzziniet, ko un kādā veidā jūs varat palīdzēt, kā iespējams sniegt atbalstu. Ja Jūs esat jurists – varat palīdzēt ar likumdošanas jautājumiem. Ja esat grāmatvedis – palīdzēt norēķinos. Ja esat, piemēram, pārdevēja – palīdzēt ar mājas darbiem vai vienkārši palīdzēt cilvēkam iziet pastaigā. Un pat ja jūs esat pavisam noslogots uzņēmējs – vienkārši nopērciet vajadzīgās mantas! Kurš gan cits, ja ne jūs, un kad vēl, ja ne tagad?

Šāda līdzdalība ne tikai samazinātu slodzi darbiniekiem, kuriem jau tā vienlaikus ir jādara viss, bet arī nodrošinātu daudz lielāku sociālo iestāžu atvērtību, samazinot vardarbības iespējas. Pirmkārt, tas ļautu jums pašiem pārtapt no rīcības objekta par rīcības subjektu. Tas ļautu Jums iemācīties saprast un ietekmēt procesus, kas notiek valstī – uzņemties atbildību par notiekošo savās rokās.

Un pats galvenais – šāda rīcība ļautu mainīt domāšanu, ka sociālais darbs ir tikai stabilitātes uzturēšanas līdzeklis, uz tādu, kur sociālais darbs ir atbrīvošanas līdzeklis. Bet tas ir jau pavisam cits stāsts.

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...