Redzējumi: 2013. gada 27. janvāris

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Baloža spārns

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku bojāeju – šajā gadījumā planētas Zeme likvidēšanu, kā arī, Jēzus Kristus otro atnākšanu (Παρουσία) [2Tes 1:7-10]. Tātad tiek gaidītas visa esošā beigas un jauns sākums. Tomēr šāda veida eshatoloģiskais skatījums, kas ir vērsts uz gaidām, ilgām un nākotnes paredzēšanu, ļoti iespējams liedz saskatīt apokalipsi ikdienas darbībā jau vairāku gadu garumā. Tamdēļ iesākumā ir jādefinē vārda “apokalipse” (ἀποκάλυψις) nozīme. Vārda tulkojums no grieķu valodas nozīmē “atklāšana (izpaušana)”. Respektīvi – cilvēcei iepriekš apslēptu zināšanu publiskošana.

Tas, savukārt, rosina vairākus jautājumus, piemēram: “Kuras ir tās no citiem slēptās zināšanas, kas pašlaik tiek publiskotas un padarītas apjaušamas plašām tautas masām, liedzot tām palikt saprotamām vien kādai šaurai cilvēku grupai, kurai bija un ir izdevīgi, lai šīs zināšanas paliktu neizprastas?”
Ja Jāņa atklāsmes grāmatā, ar Bābeles sagrūšanu [Atkl 18:2-19] bija domāta Romas bojāeja (6), tad kas ir tā impērija, citu apspiedēja, kuras veidotā un sargātā pasaules iekārta draud sabrukt?”

Aplūkojot mūsdienu ģeopolitisko un sociālekonomisko situāciju pasaulē, ir samērā viegli uztvert pašreizējā laikmeta garu, kas sevi ietver dinamisku esošo vērtību izvērtēšanu, kolektīvisma apzināšanos, uzsverot ikvienas individuālas personības nozīmību, kā arī, ietverot sevī kustību, kas izpaužas pārejā no esošās kapitālistiskās sistēmas uz citu – sabiedrībai pieņemamu formu. Šī sajūta virmo gaisā, jo daudzi vēlas piedzīvot pārmaiņas, tādējādi atbrīvojoties no vecās un netaisnīgās pasaules (sistēmas), kura ierobežo un apspiež tai pakļautos, aplūkojot cilvēku kā skaitli tabulā, devalvējot katra indivīda vērtību līdz materiālai vienībai, kuras galvenais uzdevums ir nest labumu sistēmas augšgalā sēdošajiem. Ikvienam strādniekam tiek atvēlēta modernā verga (5) loma kapitālisma teātrī. Savukārt – par dalību tajā tiek maksāta alga, kura ir nedaudz mazāka par izdzīvošanai nepieciešamo; tomēr, lai strādniekiem būtu iespēja tikt pie trūkstošā, valdnieku pakļautībā esošie augļotāji dāvā iespēju aizņemties līdzekļus, lai, pēcāk tos atgūstot, iegūtu papildus peļņu.

Šāda netaisnīga, uz sabiedrības kopējām vajadzībām nebalstīta sistēma, pēc daudzu domām ir jāatmet, atdodot varu un pārvaldi kopienu rokās. Naomi Kleina savā grāmatā “The Shock Dotorine” (3), aprakstot iedzīvotāju spēju apkopot spēkus, lai pārvarētu grūtības, kas bija radušās Ņūorleānā pēc viesuļvētras “Katrīna”, norāda – labākais veids, kā izkļūt no nelaimes, ir savstarpēja izpalīdzība, nevis kapitālismā kultivētais un izaudzētais individuālais patērētājs, vienpatnis, kurš par visu augstāk stāda savu miesu un esību, līdzcilvēkos saskatot vien apdraudējumu viņa esošajam statusam un iespējamai karjerai. Tamdēļ tas ir tikai laika jautājums, līdz valstu esošās sistēmas tiks izdzēstas, lai iegūtu baltu lapu, aizstātu valsti un kapitālismu ar horizontālu brīvprātīgu kopienu tīklu, caur kurām ikviens spētu apmierināt savas vajadzības (4).

Tomēr vecās pasaules kārtības (kapitālisma) piekritēji, Bābeles iemītnieki un valdnieki, nevēloties pakļauties pārmaiņām, mēģina diskursu ievirzīt primitīvā eshatoloģiskā gultnē, šādi cenšoties apturēt viņiem tīkamo vērtību izzušanu vai nomaiņu pret citām.

Kā piemēru varam aplūkot vecās pasaules aizstāvju rīcību Tuvajos Austrumos, kad “Arābu pavasara” (7) dalībnieki, pieprasot vienlīdzību un līdztiesību, saskārās ar tirāniskā, uz vienu personību un viņa galmu vērsto režīmu vardarbību un teroru, attiecībā pret neapmierinātajiem. Interesanti, ka iesākumā šiem vecās kārtības diktatoriem bija baiļu sajūtas iztrūkums, jo aiz savām mugurām tie sajuta Bābeles atbalstu. Vecās kārtības izgaišana nozīmētu problēmas ar kapitāla pavairošanu, savukārt, Tuvo Austrumu valdnieki, kuri caur savdabīgu simbiozi ar Bābeli bija kļuvuši par tās vasaļiem, ar represijām pret indivīdiem un kopienām nodrošināja relatīvu mieru un kārtību.

Kopš Jāņa atklāsmes grāmatas publicēšanas tajā rakstīto tekstu regulāri ir izmantojuši, lai pareģotu nākotni, sludinot draudošos notikumus, kas izvērsīsies par mokām un ciešanām, kulminējot ar izredzēto uzvaru pār ļaunumu. Savukārt, aicinājums uz atgriešanos no grēkiem un netiklības nereti bija veids, kā sludinātāji pamatoja savu morālo un garīgo pārākumu pār apkārtējiem, pie reizes leģimitizējot savu varu pār tiem. Piemēram, 2012. gadā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs norisinājās pirmsvēlēšanu cīņa, slavenas šī valsts aktieris Čaks Noriss (2), aicināja balstot par republikāņu partijas kandidātu Mitu Romniju, nevis par demokrātu Baraku Obamu, lai nepieļautu sociālisma iestāšanos demokrātijas un kapitālisma citadelē – Amerikas Savienotajās Valstīs. Neieklausīšanās (Čaka Norisa vēstī) vai vienaldzība [Atkl 3:15-16] pret to vēlāk taptu sodīta ar tūkstoš gadus ilgu tumsības laikmetu, sauktu par sociālismu (vai ko ļaunāku).

Ja kapitālisma praviešu draudus apskatītu no citas perspektīvas, iespējams, būtu jāsecina, ka viņu sludinātā vēsts un nākotnes pareģojumi [Atkl 13:14-15] ir pirmsnāves agonija, kuras viena no izpausmēm ir apkārtējo maldināšana ar vēlmi paraut sev līdzi iznīcības dzelmē pēc iespējas vairāk cilvēku [Atkl 16:13-14], Tamdēļ mērķtiecīgi uzrunas tiek teiktas no Baznīcas kancelēm, slēpjot savu nešķīstību un ļaunumu no cilvēku acīm un ausīm, lai apkārtējiem apgrūtinātu labā no ļaunā nošķiršanu [Atkl 13:14-15]. Šī neziņas sēšana ir nesusi savus augļus, daudzi kristieši ir ļāvušies propagandai, kļuvuši konservatīvi, neiecietīgi un kareivīgi. Viņiem tīk patriarhālais sabiedrības modelis, kurā galvenā vieta ir vīrietim, kurš nosaka dzimumu lomas, tamdēļ bērni jau no mazotnes tie ieradināti izturēties naidīgi pret jebkuru, kurš izskatās, uzvedas un domā savādāk, nekā tas ir paredzēts ieaudzinātajos priekšstatos. Bābelē par šādiem patriarhālo priekšstatu cilvēkiem ir gandarījums, jo tos ir vieglāk kontrolēt un vadīt – atliek vien atrast kādu pseidoproblēmumu vai neīstu ienaidnieku, lai novērstu uzmanību no būtiskā. Likumsakarīgi, ka šāda tipa sabiedrība ap mākslīgo krīzi darbosies, nepievēršot uzmanību Bābeles atnestajām važām, kas tiek apkaltas ap sistēmā slīkstošajiem.

Pēc Bābeles esamības apjaušanas un apzināšanās, nav vairs grūti saprast, kuri ir kapitālisma zvēra valdnieki un pavēlnieki (8) un kuru mērķis ir apstādināt pārmaiņas, apokalipsi. Tie ir ļaudis, kas sevi ir iecēluši pasaules pārvaldītāju kārtā un kuri uzskata, ka pasaules uzdevums ir viņus nodrošināt ar labumiem, kas citiem tiek atņemti. Tieši šie ir ļaudis, kuri jau sen ir nojaukuši valstu robežas un padarījuši politiķus un valdniekus par saviem vasaļiem, lai kapitālisma zvēram nebūtu šķēršļu, apskrienot pasauli. Zvēra skrējiena mērķis ir tikai viens – gūt peļņu un pavairot kapitālu! Līdzekļi mērķa sasniegšanai ir nebūtiski, tamdēļ šis patiesais mērķis tiek slēpts aiz dažādiem piesegiem. Tomēr – raušanas skrējienam, lai arī, kā tas tiktu pasniegts un dēvēts, aizvien saglabājas viena būtiska un kopīga iezīme – nevienlīdzība! Tā ir būtiska kapitālisma sastāvdaļa, jo nodrošina kapitāla vertikālo kustību, no apakšas uz augšu. Tā ir kapitālisma piramīda, ko strādnieki nes uz saviem pleciem, bet smailē sēd Bābele, kura ar katru mirkli kļūst arvien smagāka un grūtāk panesama.

Ja reiz zinām, kas mūslaiku apokalipses stāstā pārstāv Bābeli, tad no tā izriet jautājums – kāda ir tā jaunā pasaule, kurai vajadzētu iestāties pēc vecās sagrāves?

Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ir teicis šādus vārdus: “Ar katru dienu esmu vēl pārliecinātāks, ka sociālisms ir Dieva valstība uz zemes. Tas ir tas, ko Kristus atnāca paziņot!” (1)
Ļoti iespējams, ka šajos vārdos ir paslēpta tā pārmaiņu esence, ko daudzi apzinās un nojauš, tomēr vēl vārdos vēl nespēj nodefinēt. Lai arī šī ideja vēl mīt cilvēcisku emociju līmenī, tas nenozīmē, ka vektora virzība nav skaidra. Mēs virzāmies un vienotu, taisnīgu un solidāru sabiedrību, kurā netiek veidota greiza un kropļojoša indivīdu vienādošana (9). Bet katram ir iespēja saņemt tik lielu kopējo atbalstu, lai varētu nodarboties ar ko tīkamu un piemērotu, nevis darīt darbus, kam cilvēki nav radīti. Šajā pēc apokalipses kopienu sabiedrībā nauda, kā vērtību nosakošs līdzeklis, ir kļuvusi lieka, jo sasvstarpējās attiecības tiks veidotas caur līdzdalību un līdziesaisti! Ikviena cilvēka veikumam ir nozīme! Šādi principi ir horizontālās sabiedrības balsti.

Rodas retorisks jautājums, kas sevi ietver arī atbildi. Vai šādu sabiedrības modeli, kurā dzīvoja arī pirmo draudžu kristieši, nemācīja cilvēcei Kristus? Ja atbilde ir pozitīva, tad, kamdēļ cilvēce novēršas no šī ceļa un sāk iet patērējošā un noplicinošā kapitālisma šoseju?

Atliek vien secināt – ir bijusi dota iespēja atkārtot Ēdenes dārzā notikušo kārdināšanu, diemžēl cilvēce arī otrreiz iekodās kārdinošajā pašlabuma un pašapmierinātības auglī.

Tomēr, gluži kā pazudušajam dēlam, caur laikmeta gara vektoru tiek dots spēks un iespēja visu labot! Tādēļ nenozaudēsim šo iespēju māsas un brāļi!

Atsauces
1) María De Lourdes Vásquez, Chávez: Yo tengo potestad dada por el pueblo para expropiar. Karakasa: EL UNIVERSAL, 27. oktobris 2009. [skatīts 2.01.2013]. Pieejams tiešsaistē: http://www.eluniversal.com/2009/10/27/pol_ava_chavez:-yo-tengo-pot_27A2955451.shtml
2) Chuck Norris, Chuck Norris’ dire warning for America – 2012, Youtube, 21. septembris 2012. [skatīts 3.01.2013]. Pieejams tiešsaistē http://www.youtube.com/watch?v=7ud3pK5Wa90
3) Naomi Klein, The Shock Doctrine: The Rise of Disaster Capitalism (New York: Metropolitan Books, 2007) 466. lpp.
4) Anarcho-Communism [skatīts 13.01.2013] pieejams tiešsaistē http://anarchopedia.org
5) Jeshua Glen, The Wage Slave’s Glossary (Biblioasis, 2011)
6) Steven J. Friesen, Imperial Cults and the Apocalypse of John Reading Revelation in the Ruins (2001) 138. – 140. lpp.
7) Lin Noueihed and Alex Warren, The Battle for the Arab Spring: Revolution, Counter-Revolution and the Making of a New Era (Yale University Press, 2012)
8) bankster [skatīts 20.01.2013] pieejams tiešsaistē http://oxforddictionaries.com/us/definition/american_english/bankster
9) George H. Reavis, The Animal School (Modern Learning Press Incorporated, 1988)
10) Bībele (Rīga, Latvijas Bībeles Biedrība, 2012) 2605. – 2636. lpp.

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

3 komentāri to “Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors”
  1. Ichaks saka:

    Cilvēks pēc savas dabas ir egoistisks. Un tas ir jāņem vērā jebkurai ekonomiskai sistēmai. Brīvā tirgus sistēma to ņem vērā, bet sociālisms nē. Sociālismā ir citi virzītājspēki. Pēc 2. pas. k. PSRS tiešām attīstījās straujāk nekā rietumi. Motivātors bija pēc iespējas ātrāka valsts atjaunošana pēc pasaules kara (vai pēc vētras Katrīna). Bet šāda motivācija, kā likums, nav ilgstoša. Pēc tam motivāciju uzturēja miliči stacijas laukumā, kas tvarstīja tos, kuri darba laikā atradās “brīvsolī” bez darba vietas atļaujas. Tas pats ar Lībiju. Kadafi ieviesa sociālismu, bet to noturēt ilgstoši bija iespējams tikai ar teroru.

    Sociālisms tiešām rada vienlīdzību, bet tās vārdā indivīdam ir jāatsakās no savas brīvības.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...