Redzējumi: 2013. gada 17. janvāris

Laiks ieviest Latvijā ķieģeļus!

7214445596_e7cd4b28d5

Mēs, protams, visi zinām, cik ļoti mūsu valdība grib ieviest eiro. Un nav pat runa par to, kurš par vai kurš pret — protams, ir daudz argumentu par un pret eiro. Briesmīgākais gan ir tas, ka daudz argumentu par eiro ir tik triviāli, ka jādomā, ka “tie tur augšā” domā, ka pārējie nesaprot vispār neko.

Daudzi “par eiro” argumenti gan ir tikuši atspēlēti, bet viens bieži skandināts iemesls, kāpēc eiro it kā atbalsta lielākais vairums iedzīvotāju jebkurā gadījumā — un tāpēc attiecīgi eiro ir jāievieš — ir vairāk nekā smieklīgs, tomēr reizē — nav ticis ne reizi izcilāts citur (ja ir, atvainojos, ka nepamanīju).

Runa ir par “visi tie, kuri ir pret eiro, paši savus noguldījumus tur eiro valūtā”. Šādu teikumu publiski ir izteicis gan finanšu ministrs Vilks, gan Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, gan arī daudzi citi valstsvīri, viņu propagandisti (jā — Tu, Raudsep) un citi.

Jocīgākais visā, ka daudzi uz šīs “loģikas” ir uzķērušies — tā vismaz jādomā, jo šo “argumentu” par labu eiro esmu dzirdējis arī no sev pazīstamiem. Proti, ne tikai “mums jau gadiem ir eiro” (jo lats piesaistīts eiro), bet arī fiziski mēs savus noguldījumus, redz, turam eiro. Un pat lielākie lata atbalstītāji esot tie, kuri krīzes laikā “skrēja mainīt latus pret eiro”. Bet vai tas tiešām ir arguments šā vārda patiesajā nozīmē, lai mēs tagad teiktu, ka jā, skat, mums lielākajai daļai tāpat ir eiro konts, nu tad jau jāpāriet vien uz eiro? Daudzuprāt, it kā jā, bet loģika tur ir maza. 

Jā, tā nu ir sanācis, ka eiro Latvijā ir ieguvis popularitāti. Buma laikā bankas burtiski uzspieda mājokļu kredītus, auto līzingus u.c. eiro valūtā, jo tā bija lētāk un ļaudis bija laimīgi. (Bankas, protams, neinformēja savus klientus par riskiem, kas var rasties, ņemot kredītu citā valūtā. Lai gan taisnības labad jāatzīst, ka ne Latvija ir vienīgā tāda valsts. Bet tas ir cits stāsts).

Un, jā, daudzi izvēlas savus iekrājumus noguldīt eiro; daudzi privātie pensiju fondi ir eiro valūtā. Tāpat daudzi savus ienākumus saņem eiro un, protams, daudzi pērk eiro, lai tos tērētu citur. Tomēr vai tāpēc mums jāievieš eiro? Lai saprastu labāk, ir vērts atgriezties ne tik senā vēsturē. Pirms mazāk nekā 20 gadiem eiro vēl neeksistēja pat kā transakciju nauda (1999. gadā to sāka lietot virtuāli). Un kas tolaik bija — visiem bija nauda tikai latos? Protams, nē. Visiem bija dolāri. Un tolaik latus dolāros mainīja tikpat daudz, kā tagad uz eiro. Atceramies arī par savulaik slaveno Viļņas tirgu. Tur visas transakcijas notika praktiski tikai dolāros (un maksāt dolāros noteikti bija izdevīgāk). Vai tāpēc toreiz bija runa, ka Latvijā jāievieš dolāri?

Bet, runājot par tagadni, es zinu, ka daudzi, kuriem ir tāda iespēja, savus noguldījumus veido, pērkot zelta plāksnītes. Citi saka, ka jāpērk meži vai zeme. Vēl citi uzpērk nekustamos īpašumus, jo tie joprojām ir pieejami par salīdzinošai labu cenu Rīgā — un to cena noteikti vēl vismaz nedaudz augs tuvāko gadu laikā. Varbūt tad paralēli vajadzētu ieviest arī tādu naudas sistēmu kā ķieģelis? Jo, pārfrāzējot, “lielākie eiro aizstāvji ir tie paši, kas tagad izpērk nekustamos īpašumus”. Patiešām, spekulanti, bagātie un bankas — tie visi joprojām nekustamo īpašumu uzskata kā droši avotu, kurā “turēt” brīvos līdzekļus.

Skaidrs, ka daudzi grib turēt savus noguldījumus eiro, jo tas ir viegli konvertējams un tiek plaši izmantots reģionā, kur mēs atrodamies. Ir nedaudz nepraktiskāk savu naudu noguldīt Šveices frankos, jo skaidrā naudā tos var izmantot tikai Šveicē (un vēl Lihtenšteinā un vienā mazā Itālijas daļā, ja esam skrupulozi). Lai gan starpkaru periodā Latvijā Šveices franks (un Šveices bankas) bija ļoti populārs — laikam jau toreiz Latvijas problēma bija tā, ka tā neieviesa to franku, ne? Pēc eiro propagandistu loģikas noteikti.

Plašāk, ļaudīm paliekot turīgākiem un finansiāli it kā izglītotākiem, pieaug arī vēlme savus iekrājumus diversificēt. Biznesa presē raksta, ka daudzi bagātie vācieši (jā, tie, kuri saņem savus ienākumus eiro) savus naudas uzkrājumus izlieto, lai iegādātos nekustamos īpašumus Ženēvā un citur Šveicē. Un patiesībā gandrīz jebkurš turīgais, kurš izvēlas savus iekrājumus turēt skaidrā naudā, tos paralēli tur vismaz divās valūtās.

Ir taisnība, ka krīzes laikā daudzi baidījās, ka latu devalvēs un savu naudu mainīja pret eiro. Bet tas nav arguments, lai atteiktos no lata tagad. Protams, ka lats nav tik “stabils”, cik eiro. Bet tas ir tik stabils, lai kalpotu par mūsu valsts valūtu.

Ir melīgi apgalvot, ka mēs nevaram “atļauties” savu valūtu. Un ir muļķīgi vilkt paralēles starp eiro noguldījumiem un vajadzību pēc tā ieviešanas. Bet tādas muļķīgas paralēles velk valdība “par labu eiro ieviešanai”. Varbūt tas liek domāt, ka situācija ir daudz nopietnāka? Proti, ja reiz jāizmanto pat tik triviāli “argumenti”, tad varbūt tam eiro nemaz nav tik daudz patiesu labumu? Jo, nopietni, parasti mēs ķeramies pie pseido-argumentiem tikai tad, kad nepietiek ar reālajiem.

Bilde: Images Money

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem

5 komentāri to “Laiks ieviest Latvijā ķieģeļus!”
  1. Ichaks saka:

    Ir vairāki argumenti par labu eiro, bet šis, manuprāt, nav būtiskākais.  Bet, ja par valūtas stabilitāti, tad par stabilitāti. Lata stabilitāte, ja nenotiek pāreja uz eiro, ir atkarīga no tā kāda tādā gadījumā būs Latvijas Bankas monetārā politika. Ja mēs paliekam Valūtas kursa mehānismā II kā šobrīd, tad par lata stabilitāti bažu nav. Bet, ja lata kursu izmanto, lai regulētu valsts importa-eksporta saldo, bažām par stabilitāti ir pamats.

    Eirooptimistiem ir piedāvājums – iestāšanās eirozonā. Eiropesimisti to kritizē, bet nepiedāvā savu risinājumu. Nav iespējams izvērtēt, kas ir labāk, ja nav alternatīvu. Un tādas var būt daudzas: lats piesaistīts eiro, lats piesaistīts ASV dolāram, lats piesaistīts speciālajām aizņēmuma tiesībām, lats brīvi peldošs, lats ar regulējamu kursu u.c.

    • Ichaks saka:

      “Dienā” īpašnieku maiņa ir skaidri jūtama. Bet kāpēc, lai arī Šleseram nebūtu savs viedoklis? Tikai izskatās jau pēc primitīvas “Vienotības” nomelnošanas pirms pašvaldību vēlēšanām. Citādi bez kritikas būtu ieskicējis arī kādi ir “jaunās” Latvijas mērķi un galvenais darbi, lai tos sasniegtu?

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...