Pārdomas: 2012. gada 30. novembris

Autortiesības ir, autortiesību nav

Šogad, vasaras sākumā, lasot par kādas gleznotājas izstādi, portālā ruvenietis.lv, mani izbrīnīja profesionāls gleznotājas daiļrades apraksts. Kad lūkojos pēc autora, nekā! Mani, protams, interesēja, kurš ir šo rindu autors. Ierakstīju google nelielu citātu, un atklājās, ka portāls ruvenietis.lv pusi raksta ir nokopējis no portāla easyget.lv, kur pirms pieciem gadiem ir bijis cita autora raksts par citu izstādi Rīgā. Ruvenietis.lv ignorējis pilnīgi visus pārpublicēšanas noteikumus, sākot ar obligātajām atsaucēm, beidzot ar teksta patvaļīgu pārveidošanu. Lasot par konkrētās gleznotājas darbiem, izveidojas kurioza situācija — 2007.gada izstādē ir vieni darbi, bet šogad pavisam citi, gleznas nosaukums ir nomainīts, bet apraksts palicis tas pats. Otra puse raksta nokopēta no Swedbank mājaslapas sadaļas, kas veltīta mākslas kolekcijām, bet šoreiz neminēti ir veseli četri autori, lai gan Swedbank mājaslapā skaidri norādīts, ka pārpublicēšanas gadījumā atsauces ir obligātas.

Kopumā, aplūkojot ruvenietis.lv sadaļu “Jaunumi” un iegūto informāciju nepārbaudot, veidojas priekšstats par ruvenietis.lv kā īstu mediju veiksmes stāstu, jo šajā medijā taču darbojas tik dažādu nozaru kompetenti žurnālisti! Atliek palūkoties, kurš tad īsti apsaimnieko ruvenietis.lv.

Citēju: “Vispasaules rūjieniešu interneta portālu apsaimniekos
biedrība RŪVENIETIS (reģ. Nr. 40008160812). Tā dibināta 2010.gada
1.jūnijā. Biedrības mērķis ir veicinot visas pasaules rūjieniešu
diskusijas, saglabāt Rūjienas kultūrvēsturisko mantojumu un popularizēt Rūjienas vārdu pasaulē. 2010.gada 21.jūlijā biedrībai
RŪVENIETIS Valsts Ieņēmumu dienests piešķīris sabiedriskā labuma
organizācijas statusu.”

Atbalstītāji: Uldis un Ilze Nollendorfi no Portariko.

Kontakti: Līga Siliņa 26 381 413, Ivars Zviedris 29 411 202. (Līga ir Rūjienas pašvaldības izstāžu zāles vadītāja, Ivars — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis).

Pagājis jau pusgads, kopš zvanīju Ivaram Zviedram un darīju zināmus faktus par autortiesību pārkāpumiem un plaģiātismu viņam piederošajā vispasaules rūjieniešu portālā. Jūnijā par to rakstīju arī vietējā avīzē “Rūjienas Vēstnesis”, kā arī zvanīju pašvaldības pārstāvei, kas ir atbildīga par pašvaldības mājaslapu, kurā reklamē portālu ruvenietis.lv.

Domāju, ka 23. novembrī notikušajā Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) konferencē manis pieminēto “veiksmes stāstu” ņems vērā, runājot ne tikai par mediju nākotni, bet arī par NEPLP padomes kompetenci. LŽA atbalstīja Ivara Zviedra kandidatūru, ievēlot NEPLP. Starp citu, šis “veiksmes stāsts” būtu tā vērts, lai to analizētu LU SZF studenti, mācoties par autortiesībām un plaģiātismu.

metinātājs Andris Dukurs

Bilde: Calle

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...