Pārdomas: 2012. gada 18. oktobris

Nobela Miera prēmijas blefs

Saglabājiet mieru. Šo zīmīti jums iedeva gaisa trauksmes uzraugs. Nogulieties zemē un dariet, ko viņš liks.
(Kurts Vonnegūts)

Es esmu muļķis. To es vēlos pateikt uzreiz, atklāti un tieši. Raugiet, es ilgus gadus biju domājis, ka Nobela Miera prēmiju piešķir par tiešām lieliem nopelniem miera veicināšanā pasaulē. Tā vismaz bija iecerējis nelaiķis Alfrēds Nobels. Savā testamentā viņš bija norādījis, ka prēmiju jāpiešķir par izcilāko ieguldījumu tautu brālības stiprināšanā un bruņošanās samazināšanā.

Un nē, viņš nedomāja vis kaut kādus padomju stila murgus par draudzīgām republikām un muldēšanu par atbruņošanos vienlaicīgi ar kodolraķešu modernizēšanas plāniem.

Nobels vēlējās, lai visnotaļ apjomīgais prēmijas žūksnis tiktu cilvēkam, kuram šī nauda palīdzēs turpināt iesākto darbu pie faktiskas miera veicināšanas pasaulē. Nekādas militārās intervences un tamlīdzīgi neoliberālie jociņi — pavisam īsta atbruņošanās un mīlestība pret tuvāko. Nolieciet malā visas NATO stratēģijas Afganistānā un pārlasiet Kalna sprediķi, ja esat piemirsuši, ko tādas lietas nozīmē!

Diemžēl izskatās, ka Nobela komiteju ir okupējuši ciniski šmurguļi ar visnotaļ švaku humora izjūtu. Nobela Miera prēmija Eiropas Savienībai? Paldies par diviem eirocentiem katram eiropietim — un ko jūs tagad sagaidāt no mums? Vai man tās savas monētiņas ieskaitīt Amnesty International kontā? Tad jau labāk varējāt noziedot pāris gramus marihuānas visiem Eiropas valstu politiķiem, efekts būtu tiešāks un spēcīgāks. Miers prātā un miers politiskajos lēmumos.

Tas ir tiesa, ka Eiropas Savienības ideja un izpildījums zināmā mērā garantēja to, ka šeit sešdesmit gadus nav bijis karš. Tas ir labi. Bet vai tas būtu kāds izcils sasniegums — ka mēs vairs negriežam cits citam rīkli dažādu abstraktu interešu vārdā?

Turklāt tā ir pagātne. Neko tālu no bezjēdzīgas villošanās Eiropa šodien nav. Nedēļu pirms šmurguļu lēmuma par Eiropas Savienības prēmēšanu Grieķijas galvaspilsētā Atēnās tika dedzināti Vācijas karogi. Kā tāds savdabīgs sveiciens Angelai Merkelei — sveika, grieķiem naidīgās valsts pārstāve! Varam nešaubīties, ka situācija būtu līdzīga, Merkelei viesojoties Spānijā, Portugālē vai Īrijā. Šādi izskatās perfekts miers, tagad mēs to zinām. Citi gan to sauktu par klusumu pirms vētras.

Grieķijas parlamentā šodien sēž neonacisti, Ungārijā — fašisti. Itālijā šo vājprāšu komrādi rosina šaut uz bēgļu laivām, kuras piestāj viņu krastos. Tas viss, protams, tiek darīts miera vārdā. Katram mieru mīlošam pilsonim ir skaidrs, ka bēgļi ir absolūts ļaunums. To apzinājās arī eirokomisāre Sesīlija Malmstrēma, kura savulaik slēdza īpašu vienošanos ar mieru ļoti mīlošo Muamaru Kadafi — naudiņa jums, drošība no bēgļiem mums. Un visi laimīgi. Protams, izņemot pašus bēgļus, bet vai tad kādu interesē viņu liktenis…

Gluži tāpat kā romu tautības cilvēku liktenis. Deviņi no desmit romu tautības cilvēku Eiropas Savienībā dzīvo zem nabadzības līmeņa. Dažādās Eiropas valstīs viņus vajā policija un citas varas institūcijas. Liela daļa viņu bērnu neiet skolā.

Tagad viņiem katram pienākas pa diviem eirocentiem. Un miers virs Eiropas, un cilvēkiem labs prāts. Tie eirocenti noteikti būs liels atspaids arī 25% grieķu, kuri šodien ir bez darba.

Mēs zinām arī to, ka liels ieguldījums mieram visā pasaulē ir kodolieroči. Tādi ir arī Eiropā. Lielbritānija un Francija nevēlas no tiem atteikties, jo bez šādiem ieročiem miers Eiropā tiešām nebūtu iespējams. Mums taču kuru katru brīdi var uzbrukt Irāna! Vai arī mūs sāks bombardēt Putins!

Un tagad gan Eiropa, gan arī visa pasaule ir guvusi apstiprinājumu, ka pat demokrātija ir drauds mieram. Kāpēc gan citādi Nobela komiteja izvēlētos piešķirt Eiropas Savienībai Miera prēmiju tieši brīdī, kad troikas (Valūtas fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas) iecelti tehnokrāti vairākās valstīs aizstāj demokrātiski ievēlētus pārstāvjus? Birokrāti, kuri rūpējas par stabilitāti — patiešām, kur gan mēs rastu stingrāku pamatu mieram.

Un, protams, stroķi. Bez šaujamieročiem miers nav iespējams. To saprot katrs cienījams homo sapiens sugas vīriešu kārtas pārstāvis (sievietēm šeit nav teikšana, jo viņas pat neatšķir drošinātāju no gailīša). Tieši tāpēc Eiropas Savienības pamatlikumā ir norādīts, ka “dalībvalstis apņemas pamazām uzlabot savu militāro kapacitāti”. Kariņam un piščikiem būs būt, bez pif paf un bum bum miers nav iespējams. Skaidra lieta.

Skaidra gan. Tikai nezin kāpēc šo brīnišķīgo, mieru nesošo savienību jau tuvāko gadu laikā apsver pamest Lielbritānija. Kopumā vairāk tiek runāts par to, kurām valstīm būtu jāpamet savienību — un arvien mazāk par tām, kurām būtu jāpievienojas.

Pamazām atklājas blefs. Vienotās Eiropas blefs. Sākotnējā doma par vienlīdzīgām dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi sadarbojas demokrātiskā ietvarā un kopīgu ekonomisko interešu vārdā, ir pārvērtusies par reālu “divu ātrumu” Eiropu. Eiropas ziemeļi pret Eiropas dienvidiem. Konflikts ir acīmredzams. Nē, patiešām, neviens vēl nešauj — bet vai tad mūsdienās karadarbība nenotiek arī caur ekonomiku?

Kāds asprātis tviterī, komentējot Miera prēmijas piešķiršanu, rakstīja sekojošus vārdus — Nobela balvu literatūrā ir jāpiešķir Nobela komitejai par to, kā viņi ar halucinatoriska reālisma palīdzību ir spējuši apvienot mītu, vēsturi un mūsdienas.

Laikam savus divus eirocentus tomēr piešķiršu šim cilvēkam. Ko gan citādi es ar to naudu iesākšu?

Es esmu muļķis. Es joprojām ticu, ka ir iespējama no kodolieročiem brīva pasaule. Es joprojām ticu, ka konfliktus ir iespējams atrisināt bez militārām intervencēm. Es joprojām ticu, ka demokrātiju ir iespējams attīstīt bez ārvalstu okupācijas.

Vai pasaule nebūtu jaukāka, ja muļķi būtu vairākumā? Skaidrs ir viens — Nobela komitejā muļķu noteikti nav.

Bilde: otodo

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

TwitterFacebookLinkedInLast.fm

4 komentāri to “Nobela Miera prēmijas blefs”
  1. Nu tu baķeņka gan kā no Mēness nokritis. Nobela miera prēmēšanai jau sen ir tikusi kritizēta, kā “politically motivated, premature, or guided by a faulty definition of what constitutes work for peace” http://en.wikipedia.org/wiki/Nobel_Prize_controversies#Peace

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...