Reakcijas: 2012. gada 22. maijs

Vai par miljonu Šlāpins rakstītu labāk?

Man nav īsti skaidrs, kā menedžēt visus tos cēli zemiskos kulturāļus, no kuriem katrs jūtas ja ne gluži kā nacionālais dārgums, tad vismaz kā nācijas prāts, gods un sirdsapziņa, salīdzinājumā ar kuru kaut kādi birokrāti-ministriņi ir tikai nenozīmīgi putekļi. Antons_V

Kā labā ir jāstrādā ministram — sabiedrības vai viņa vadītās ministrijai pakļautībā esošās nozares pārstāvju labā?

Diemžēl šis aizvien ir svarīgs jautājums, pat tik izglītotiem un inteliģentiem (pēc pašu uzskatiem) ļaudīm kā pašpasludinātajiem Latvijas kultūras spīdekļiem, piemēram, neatkarīgajam Ilmāram Šlāpinam vai nesavtīgajai Norai Ikstenai.

Demokrātiskā sabiedrībā un valsts pārvaldē nozares un birokrātijas pārstāvis ir valsts sekretārs, nevis ministrs, jo ministra uzdevums ir rūpēties par sabiedrības kopējo labumu, nevis kādu šauru draugu grupu! Būtu taču absurdi, ja Iekšlietu ministrs sāktu lobēt armijas ģenerāļus, nevis viņus kontrolētu, lai šie neapdraud Latvijas trauslo demokrātiju, vai ne?

N.B. Neesmu Žanetas Jaunzemes-Grendes aizstāvis, tomēr viņas atziņa par filozofiem pašvaldībās, parlamentā un ministrijās šķiet daļēji pieņemama, tikai mūslaiku politiķiem ir jābūt plašāk izglītotiem, citādi tāds Šlāpins vai Bankovskis vien sanāks.

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

4 komentāri to “Vai par miljonu Šlāpins rakstītu labāk?”
  1. Kas svarīgāks – cilvēki un viņu tēls, vai idejas, kuras katra puse pārstāv? Ja pirmais, tad sanāk, ka sabiedrībai nav nepieciešama pašrefleksija un nekādi palīglīdzekļi, lai veicinātu savstarpējo sapratni un empātiju un domāšanas procesu kopumā  (tas man tāds brīvs literatūras raksturojums), jo cilvēki, kas šo ideju aizstāv, raksta autoram nav simpātiski.

    Domāju, ka jebkurš kultūrpolitiku pārzinošs cilvēks konstatētu, ka esošā Latvijas literatūras izglītības un atbalsta sistēma noved pie sabiedrības, kam pašrefleksija un spēja saprast procesus sev apkārt ir ļoti zemā līmenī. Kad cilvēki no nozares uz to norāda un saka, ka nepieciešami līdzekļi, viņus nosauc par kulturāļiem, bezjēdzīgiem parazītiem utt., lai gan nevienam no viņiem rakstniecība pat nav pamatnodarbošanās pašsaprotamu iemeslu dēļ.

    Atmetot piešķirtos epitetus, jautājums par menedžēšanu ir gaužām vienkāršs – vai nu argumentēti izskaidrot, ka kvalitatīvas literatūras nozare šai valstij nav vajadzīga un atstāt visu esošajā stāvoklī, vai arī meklēt risinājumus un finansējumu, lai nodrošinātu analogu stāvokli tam, kāds tas ir kaimiņvalstīs.

    Šo iespējamo konstruktīvo atbilžu vietā raksts atražo stereotipus ad hominem mērcē. Kādi secinājumi?

    • Ojārs saka:

      Esmu par labu literatūru, teātri, glezniecību un kultūru kopumā, tomēr šoreiz stāts nav par to, bet par divu pušu kašķi, ignorējot pārējo sabiedrību un tās vajadzības. Pietam ne koučere un biznesmene Žaneta, ne morāli pagrimusī rakstniecība nav baltie tēli.

      • Kaut kā par plašu tomēr tas straujais vispārinājums par morāli pagrimušo rakstniecību, sevišķi ņemot vērā, ka jebkura šobrīd iznākusī grāmata laika-naudas izteiksmē to autoriem rada zaudējumus. Un pat ja tā – ja literatūru pieņem par vērtību, šajā konfliktā viņu ierosinājumi ir objektīvi pamatoti – un līdz ar to ŽJG zemtekstos izplatītie mīti par nez kādu iedomīgu rakstniecības midzeni, kas nevēlas pārmaiņas [??], manuprāt, nebūtu jāizplata.

        Protams, ka mūsu mazajā valstī ar nozari nesaistītajiem ministriem ir savas labās īpašības, bet ŽJG gadījumā nešķiet, ka sabiedrības intereses vispār tiek saprastas, kur nu vēl par orientēšanos to nodrošināšanas mehānismos.

  2. khorporative saka:

    In a decaying society, art, if it is truthful, must also reflect decay. And unless it wants to break faith with its social function, art must show the world as changeable. And help to change it.
    Ernst Fischer

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...