Pārdomas: 2012. gada 17. aprīlis

Investīcijas vai spekulācijas?

Pirms parlamenta vēlēšanām, domājams, katrs Latvijas politiķis uzskata par savu pienākumu paust nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas tautsaimniecības attīstībai. Nepārprotami, kapitāla ieguldījumi ir degviela ekonomikas mašīnai.

Teorētiski investīcijas palielina ražošanas jaudas un veicina ienākumu izaugsmi. Kapitālieguldījumu rezultātā bezdarba līmenis krītas, bet iedzīvotāju labklājība pieaug. Līdz ar ārvalstu kapitāla piesaisti šim procesam jāpaātrinās. Bet, līdzīgi kā nekvalitatīva degviela var sabojāt dzinēju, tā arī “sliktās” investīcijas var destabilizēt valsts ekonomiku.

Pēdējā desmitgadē varēja novērot dinamisku ārvalstu kapitālieguldījumu apjoma pieaugumu. 2007. gadā tiešās ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā sasniedza rekordlielu apjomu – 1,193 miljardus latu, bet kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms bija 5,247 miljardi latu. Diemžēl pamatā šiem ieguldījumiem bija kas cits, nevis ražošanas nozīme. Gandrīz 70% no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem, kuri tika saņemti 2007. gadā, tika novirzīti finanšu sektoram un darījumos ar nekustamiem īpašumiem. Tātad, ārvalstu kapitāla apjomam Latvijas ekonomikā pieaugot, hipotekārās kreditēšanas un nekustamo īpašumu tirgū uzpūtās “ziepju burbuļi”. Tieši pateicoties “slikto” investīciju piesaistei lielā daudzumā, ekonomiskā krīze deva tik smagu triecienu Latvijas valsts tautsaimniecībai.

Neskatoties uz vērā ņemamu ārvalstu investīciju pieaugumu dinamikas sarukumu ekonomiskās krīzes periodā un ārzemju kapitāla aizplūšanu no valsts, ieguldījumu sadales struktūra paliek tāda pati. Aicinot ar jebkuriem līdzekļiem palielināt investīciju plūsmu no ārvalstu investoriem Latvijas ekonomikā, valdošā elite, šķiet, atkārtoti vēlas uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem kā 2008. gadā. Diemžēl mūsu politiķi neko neiemācās no vēstures un atkal kā prioritāti izvirza kvantitāti, nevis kvalitāti.

Te neviļus jāsecina, ka valdības politika ārvalstu investīciju piesaistē Latvijas ekonomikai nav tēmēta ne uz iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanu, ne uz ražošanas jaudu celšanu, ne uz eksportējamu preču un pakalpojumu īpatsvara palielināšanu IKP.

No augstākminētā izriet, ka ekonomikas pieauguma stimulēšanai ar ārvalstu investīciju palīdzību nav tik principiāli svarīgs apjoms, cik kapitālieguldījumu struktūra un virzība. Bet vai var regulēt ārvalstu investīcijas, ja reiz Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts?

Eiropas ekonomiskas integrācijas ietvaros tiek lietots “četru brīvību” jēdziens. Šī jēdziena vēsture sākās līdz ar Romas līgumu (1957. gads) par Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanu un par visu darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu pārvietošanas šķēršļu atcelšanu. Bet, lai novērstu “ziepju burbuļu” veidošanos ārvalstu investīciju apjoma palielināšanas rezultātā, nevajag censties aprobežot to mobilitāti. Pietiek ar to vien, ka tiek izveidots netiešais kapitāla sadales mehānisms.
Pirmkārt, valstij ir jāorientējas uz ilgtermiņa (ilgāk par vienu gadu) ieguldījumu piesaisti. Ilgtermiņa ieguldījumiem daudz retāk ir spekulatīvs raksturs. Otrais un pats svarīgākais punkts investīciju politikā ir sadale. Valsts nevar pavēlēt ārvalstu investoram veikt ieguldījumu noteiktā tautsaimniecības nozarē, tomēr, kompetenti izmantojot likumdošanas instrumentus, var stimulēt līdzekļu plūsmas nonākšanu noteiktos saimniecības sektoros. Lai tas darbotos, ir kardināli jāmaina nodokļu sistēmu ārvalstu investoriem. Piemēram, sniedzot nodokļu brīvdienas vai pazeminot procentu likmi peļņai lauksaimniecības sektorā vai zinātņietilpīgā ražošanā un vienlaikus ar to paceļot ārzemniekiem nodokļu barjeras nekustamo īpašumu un finanšu pakalpojumu tirgū, valsts veicinās kapitālieguldījumu pārorientāciju. Nodarbojoties ar investīciju plūsmu sadales tendenču monitoringu un periodiski, saskaņā ar konjuktūru, koriģējot nodokļu likumdošanas attiecības pret ārvalstu investoriem, valsts spēs ne tikai novērst “ziepju burbuļu” veidošanos, bet arī veicinās noteiktu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Tikai ar pārdomātu kontroles un sadales politiku ārvalstu kapitāls veicinās tās valsts iedzīvotāju labklājību, kur tas tiks izvietots. Pārvaldes mehānismi spēs nodrošināt stabilu Latvijas ekonomikas attīstību un mazināt tās apdraudējumu. Investīcijām nav jāstrādā pret mums.

Andrejs Starikovs,
students, Latvijas Universitāte, Ekonomikas un Vadības fakultāte, 2. kurss

Bilde: Calle

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...