Pārdomas: 2012. gada 17. aprīlis

Bābeles torņa bērnu Sprīdīša ceļš uz Latviju

Žurnālists Aivars Ozoliņš ir uzsācis skaļi klaigāt par to, ka ārvalstu kapitālu un politiķus uztraucot nepietiekamie tēriņi Latvijas valsts aizsardzībai, tamdēļ viņš ierosina situāciju steidzami labot. Ik gadu divus procentus no iekšzemes kopprodukta esot jāiztērē, iegādājoties ASV vai Zviedrijā ražotu ieročus (nospļaujoties par pašreiz valstī esošo draņķīgo medicīnisko aprūpi un valsts nespēju nodrošināt visu līmeņu bezmaksas izglītību, nesakārtoto infrastruktūru un trūkumā pavadāmām vecumdienām). Tad mēs visi būsim drošībā, un Latvijas valstiskumu nekas neapdraudēs, jo brašā Latvijas armija spēs cauru diennakti aizsargāt valsti, līdz ieradīsies aizokeāna un Vakareiropas sabiedrotie (Aivar, kamdēļ tev nav drosmes publiski atzīt, ka aicini Latvijas iedzīvotājus gatavoties karam ar Krieviju, jo tieši to taču tu domā?!).
Ironiskā kārtā iepriekš iegādātie ieroči nekalpoja Latvijas valsts aizsardzībai, bet gan divu citu valstu (Irākas un Afganistānas) okupēšanai. Tamdēļ ir ļoti kritiski jāuztver pašreizējie mudinājumi bruņoties, jo viņu militāristu prātos kārš ar Irānu nav aiz kalniem (un Latvijas bērni ar par vecvecāku pensiju un savu atvašu skolas naudu iegādātajiem ieročiem tad atkal dosies okupēt kādu svešu valsti).

Kamēr Latvija sparīgi palīdz ASV imperiālistiem okupēt neatkarīgas valstis, tikmēr Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ar tās priekšstāvi Edgaru Rinkēviču maldās Eiropas Savienības diplomātu viedokļu labirintos, gausi meklējot (drīzāk gan nemaz nemeklējot) Latvijas valstisko viedokli par notikumiem pasaulē un konkrēti Āfrikā, kur valstu iedzīvotāji saceļas pret režīmiem un tirāniem, pieprasot brīvību, demokrātiju un vienlīdzību. Par to, izrādās, Latvijai nav sava viedokļa. Latvijas Ārlietu ministrijai rūp tikai stabilitāte un miers (drīzāk gan lēta degviela un preces, kas ieplūst mūsu tirgū).

Kad tuaregi uzsāka cīnu pret Mali režīmu, mūsu ierēdņi sāka bubināt par Mali valstisko integritāti un Mali apkārtējo valstu nostāju. Šis mani satrieca, jo mūsu ministrs labāk uzklausa vergturu un tirānu viedokli, nevis atbalsta pēc brīvības un savas valsts alkstošos tuaregus!

Savukārt letiņi tik būvē lielāku iedomu sienu apkārt Latvijai, maldīgi sev iegalvojot savu nošķirtību no apkārtējās pasaules un tās politiskajiem procesiem, ļaujot vaļu kuslajai pseidodarbībai Ārlietu ministrijā, neaizdomāties par sekām, kas rodas un radīsies pasaules asiņainajos punktos arī Latvijas bezdarbības rezultātā. Par morālajām vērtībām jau sen tiek klusēts, jo tās ir paliktas zem kapitāla un pašlabuma akmens, gluži kā tautasdziesmā.

Tomēr šīs uzbūvētās sienas neesamību dabā apliecina gan degvielas cenas skandināvu neoimperiālistu vēstniecībās, gan Kongo ekspreši, kas piestāj Zilupē, lai no tā izmestu Latvijai it kā nevēlamus ļaudis, kuriem nav palaimējies piedzimt šajos nedaudz vairāk sešdesmit četros tūkstošos kvadrātkilometru, gan it kā ziņas Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kuri viegli un ātri pārskrien pāri notikumiem ārpus Dievzemītes, uzspļaujot analīzei un turienes cilvēku likteņiem, sapņiem un dzīvēm. Protams, izņēmumi ir Amerikas Savienoto Valstu vai Krievija popkultūras krējums, kuru darbošanās tiek atspoguļotas, piekarot tām klāt apokaliptiskas nozīmības birkas.

Secinājums ir samērā vienkāršs. Latvijas patstāvīgās ārpolitikas neesamība, kam pamati būtu morālās vērtības, ir fakts. Jo labējo politiķu vēlme nopelnīt uz valsts un imigrantu rēķina to nomāc! Ir tikai laika jautājums, kad Latvijas labējo un neoliberālo politiķu prātos dzimusī ideja par privātajā partnerībā dzimušām nelegālo imigrantu aizturēšanas iestādēm, atradīs neesošās ārpolitikas un tai sekojošās imigrācijas politikas nogurdinātās sabiedrības atbalstu.

Bilde: Calle

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

6 komentāri to “Bābeles torņa bērnu Sprīdīša ceļš uz Latviju”
  1. Andris saka:

    Ļoti tendenciozs raksts bez nekādas analīzes. Autors pat nemin, kāpēc Latvijai būtu tie tuaregi jāatbalsta. Vēl nesen daļa tuaregu karoja Kadafi pusē un apšāva Lībijas civiliedzīvotājus. Ar Āfriku nekad nav tik vienkārši, ka ir vieni, kam taisnība, un otri, kam nav.

    Es nenoliedzu, ka Latvijas ārpolitikai nenāktu par sliktu mazliet (vai vairāk) pašiniciatīvas un mazāk reakcionisma, taču ne šajā rakstā minēto iemeslu dēļ.

    • didzis_m saka:

       Andri – un kāpēc kādam bija jāatbalsta latviešu centieni pēc savas valsts? Ja tu gaidi kādu savtīgu pamatojumu tuaregu valstiskās neatkarības atbalstīšanai, tad nē, tāda nav un nevar būt.

      Neaizmirsīsim arī to, kā Latvija muļļājās ar Kosovas neatkarības atzīšanu. To izdarīja tikai kopā ar citām ES valstīm. Tāpat arī spļāvienu palestīniešu sejā ar savu balsojumu “pret” UNESCO.

      • Andris saka:

        Gan 20.gadsimta sākumā, gan beigās vairākām ārvalstīm bija pietiekami daudz pragmatisku iemeslu atbalstīt Latvijas neatkarību. Bija iespējami vairāki scenāriji, kur LV neatkarība nebūtu bijusi atbalstīta. Piemēram, 20.g.s. sākumā LV neatkarība varēja tikt atzīta tikai tādēļ, ka Vācija zaudēja 1.pasaules karā, kad savukārt aktuāls kļuva jautājums par Krievijas ietekmes mazināšanu un ko darīt ar de facto jaunajām zemēm ar nemierīgu populāciju. Gan tad, gan pie Latvijas neatkarības atgūšanas nozīmīgs, protams, bija arī Latvijas tautas pārstāvju, tai skaita, diplomātu lobijs.

        Valstīm vienmēr ir savtīgs pamatojums visā to darbībā, un tas ir tikai dabiski, jo valsts uzdevums primāri ir garantēt tās suverenitāti un pilsoņu interešu aizsardzību. Vai pilsoņu kara Mali veicināšana ir LV pilsoņu interesēs – par to Latvijas tauta ir deleģējusi lemt tās pārstāvjiem.

        Lai arī tautām ir pašnoteikšanās tiesības, valstīm ir tiesības arī uz to suverenitāti, un līdzsvars ir visai slidens. Tāpēc ir sarežģīts akadēmiska rakstura jautājums, vai bija tiesisks pamats atzīt Kosovas neatkarību.

        Savukārt UNESCO gadījumā, manuprāt, bija jautājums par iekšējās procedūras ievērošanu ANO ietvaros, kuru Palestīniešu pašpārvalde nerespektēja. Līdz ar to tas nebija tikai politisks jautājums. Ja LV gribētu, Palestīnu varētu atzīt jebkurā brīdī arī bez UNESCO starpniecības.

        • didzis_m saka:

          Sarežģīts akadēmisks jautājums, turklāt slidens – bet lemšanu par to deleģējam politiķiem? Tas to visu tikai vēl ieziepē un padara vēl slidenāku.

          “Valstīm vienmēr ir savtīgs pamatojums visā to darbībā” <— tas ir tikai pieņēmums. Var būt tā, var būt arī citādi. Jāvaicā – kā vajag? Kā ir pareizāk?

          Kam galu galā domāta valsts??? Teiksi  – pamatā savas suverenitātes garantēšanai un pilsoņu interešu aizsardzībai? Atļaušos norādīt, ka arī šis ir sarežģīts akadēmiska rakstura jautājums. 

          Par UNESCO tu iebrauci pilnīgās auzās. Tikai dažas valstis nobalsoja pret, Latvija vienkārši pieslējās ASV. Mums nav savas pozīcijas, tur tā problēma!!!

          • Andris saka:

            Kādas citas valsts atzīšana vienmēr ir politisks jautājums. Akadēmiķi var tikai konsultēt.

            Kam domāta valsts, ir filosofisks jautājums, pēc tam politisks un juridisks. Tā kā valstis ir suverēni, tad ir pašsaprotami, ka suverenitātes saglabāšana ir primārais jautājums.

            Par UNESCO: es teicu, ka tas nav tikai politisks jautājums, un tā arī ir. Un mūsu pozīcija, manuprāt, bija diezgan skaidra – mēs atbalstām ASV. Tam var piekrist un nepiekrist, bet tā arī ir pozīcija. Pieļauju, ka pretī mēs dabūjām bonus punktus no ASV, kas tiks izmantoti LV suverenitātes stiprināšanai.

  2. Ojārs saka:

    Nez, ko tagad drukās sīkburžuāzijas propogandas skribelmanis Aivars Ozoliņš? Latvija tērē līdzekļus aizsardzībai vai tomēr piepalīdz aizokeāna imperiālistiem okupēt citas valstis? “…projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar ko karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonosTVNET

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...