Redzējumi: 2012. gada 21. marts

Latvijai vajag bumbu

If it’s not Love
Then it’s the Bomb, then it’s the Bomb
That will bring us together

(The Smiths “Ask”)

Es patiešām nezināju, ka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš ir tik liels grupas The Smiths fans. Pat ne vienkārši fans. Drīzāk jau — galēji fanātisks pielūdzējs un dievinātājs. The Smiths solists Morisejs savā dziesmā “Ask” pauž domu, ka, “ja mūs nespēs vienot mīlestība, tad to izdarīs bumba”. Kā liecina neoliberālo mediju dikti mīlētā eksperta tviterkonta aktuālākie čivinājumi, arī viņš patiešām svēti tic, ka, ja mūs nespēj vienot mīlestība (lasi — solidaritāte, vienlīdzība, sociālais kapitāls, ekonomiskā demokrātija utml), tad mūs vienos bumba. Jā, tā pati bumba, kuras sprādziena rezultātā pret debesīm gluži kā ellišķi dievišķā lūgšanā paceļas ugunīga sēne, vienā acumirklī izdzēšot tūkstošiem cilvēku dzīvības, bet citiem sakropļojot tās uz gadu desmitiem. Tā tas notika Hirosimā un Nagasaki — un to vēl šodien atceras visa pasaule. Ak, cik brīnišķīga lieta tā bija! Vai tad tā nevienoja visus amerikāņus? Nu, labi, gandrīz visus — bet dažādu pasugu “kreisie” jau nav uzskatāmi par īstiem amerikāņiem. Šaubu nav. Šitāda bumba ir viena varen noderīga padarīšana!

Arī Latvijai vajag tādu bumbu. Kamēr puskoka lēcēji murgo par Nokia, Skype, pievienoto vērtību un ilgtspējīgu attīstību, īstiem ekonomikas ekspertiem viss ir skaidrs. Ja valstij nav bumbas, tad tur dzīvo kaut kādi nīkuļi, nevis konkurētspējīga nācija. Katrai kārtīgai valstij ir sava bumba. Bez Ziemeļkorejas ir arī vēl citi brīnišķīgi piemēri, no kuru attīstības Latvija varētu mācīties. Piemēram, Pakistāna. Jūs zināt, kāpēc Osama bin Ladens savas dzīves pēdējā posmā slēpās tieši tur, nevis, teiksim, Irānā vai Sīrijā? Tāpēc, ka tur ir bumba — un tātad tā ir cienījama valsts. Pietiekami cienījama, lai tur ietu bojā mocekļa nāvē. Un vai jūs zināt, kāpēc Latvija joprojām spītīgi atsakās sekot skandināvu valstu piemēram, ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu? Tiem ziemeļnieku mīkstmiešiem nav bumbas — un, ja jau nav bumbas, tad visa viņu politika nekam neder, tā nav efektīva, visi viņu panākumi arī krīzes laikā ir maldi un ilūzijas! Mēs taču zinām, ka zviedri, dāņi, norvēģi un somi savā būtībā ir dziļi nelaimīgas nācijas. Jo arī viņi saprot — kaut kādai sūda Ziemeļkorejai ir bumba, bet viņiem nav. Un visdrīzāk arī nekad nebūs. Viņi gluži vienkārši ir impotenti.

Savukārt Latvijai ir izcilas izredzes šajā jomā. Mēs esam uz pareizā ceļa, jo izvēlamies pie katras mazākās izdevības pakalpīgi luncināt asti un izdabāt mūsu saimniekam — ASV. Nelietosim šo maldinošo vārdu “sabiedrotais”! Visiem taču ir skaidrs, kurš izdod pavēles un kurš tās bez ierunām izpilda. Svarīgākais ir tas, ka mūsu saimniekam ir bumba. Tas nozīmē, ka arī mēs reiz pie tādas varam tikt. Lai jau Lietuva ampelējas ar savu Visaginas atomelektrostacijas projektu! Mēs tikmēr vienosimies ar NATO, lai pie mums izvieto raķetes ar kodolgalviņām. Tas būs centrālais rādītājs efektīvai valsts pārvaldei.

Citi rādītāji nav svarīgi. Piemēram, bezdarba līmenis nepavisam nav svarīgs. Vai jūs zināt, ko nule kā paziņojis visamerikāniskākais amerikāņu politiķis, viens no republikāņu kandidātiem prezidenta vēlēšanās Riks Santorums? “Mani neinteresē, kāds būs bezdarba līmenis,” cieti un skaidri pateicis šis vīrs, kurš iestājies arī pret tādiem kreiso liberāļu murgiem kā kontracepcijas iekļaušanu veselības apdrošināšanā un kurš ir atklājis vispasaules slepeni komunistisko mediju noklusētos šokējošos faktus par eitanāziju Nīderlandē. Pie velna ar to visu — jo ASV ir bumba. Un ne jau velti Santoruma priekštecis Džons Makeins savā priekšvēlēšanu kampaņā 2008. gadā līksmi dungoja dziesmiņu par to, ka vajag bumbot Irānu. Žēl tikai, ka šos plānus izjauca Obamas uzvara.

Tāpēc Latvijai vajag sagādāt šito bumbu. Jo ātrāk jo labāk — arī tad, ja to būs jāpērk no Krievijas. Ir jādomā stratēģiski un valstiski! Varbūt mēs varam amerikāņiem palīdzēt ar Irānas bumbošanu? Mūs uzreiz sāktu cienīt, un premjers varētu izdot grāmatu “How Latvia Saved the World from Nuclear Crisis”.

Ilgu laiku es biju lielā nesaprašanā par to, kāpēc Latvijas politiskā elite tik dedzīgi iestājas par eiro ieviešanu 2014. gadā. Tagad man tas ir skaidrs. Eiro taču arī ir bumba! Milzīga, eiropeiska, tikšķoša bumba, kura var eksplodēt jebkurā mirklī. Un tāpēc mums to obligāti vajag. Jo valsts bez bumbas, kā mēs to jau esam secinājuši, tāds čiks vien ir.

Un tomēr — būsim godīgi. Ar pliku bumbu vien tomēr tā īsti nepietiek. Ja jau Latvijas ekonomikas ekspertu zvaigznāja diženākie spīdekļi iesaka Ziemeļkoreju kā efektīvas valsts pārvaldes modeli, tad ir jācenšas līdzināties šai valstij visos iespējamos aspektos. Tādi nelgas un analfabēti ekonomikas jautājumos kā Human Rights Watch raksturo šo režīmu kā “vienu no represīvākajiem visā pasaulē”. Raugi, pēc šo naivo cilvēktiesību aizstāvju domām Ziemeļkorejā notiekot patvaļīgi aresti, plaši pielietojot spīdzināšanu, iedzīvotājiem neesot piejams taisnīgs tiesas process. Latvijai ir, kur tiekties. Valstī arī neesot normālas politiskās opozīcijas, arodbiedrību un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības. Šis jau izklausās maķenīt tuvāk Latvijas realitātei, taču arī pie šiem punktiem jāpiestrādā. Savukārt tādi pakalpojumi kā medicīniskā aprūpe pēc demokrātijas apmāto ļautiņu novērojumiem Ziemeļkorejā tiek sniegti selektīvi, balstoties uz vērtējumu par katra indivīda vai ģimenes politisko lojalitāti. Šīs rindas gan jau daži labi Saeimā pārstāvēti nacionālisti cītīgi pieraksta — lojalitāte ir svarīga lieta. Bez lojalitātes mēs nekur netiksim. Arī pie bumbas ne. Un mēs ļoti labi zinām, kuri mūsu valstī ir tie nelojālie… Paklau, politiskās elites pārstāvji – kāpēc šiem nelojālajiem joprojām ir pieejama medicīniskā aprūpe?!

Principā arī augstākminēto diktatūras elementu ieviešanā Latvija ir uz pareizā ceļa. Mums patīk sadarboties ar diktatūrām. Diktatūrām mēdz būt nauda. Un diktatūrām nav jārēķinās ar to, ko par šīs naudas izlietošanu saka iedzīvotāji. Tas mūsu politiskajai elitei šķiet ļoti piemērots veids ekonomikas attīstīšanai — tās pamuļķīgās masas ir jānošķūrē malā, lai lēmumus pieņem “īstie zēni”. Raugiet, mēs nemaz nekautrējamies iebilst Eiropas Savienībai, aizstāvot Latvijas ciešo sadarbības partneri Baltkrieviju. Gribat ieviest sankcijas? Maksājiet mums kompensāciju miljarda eiro apmērā, jo mēs esam vareni, mēs esam lieli, mēs esam sapratuši to, ka mums vajag bumbu, un nekāda Eiropas Savienība mums ceļā nestāsies. Tas nekas, ka lēmums par sankcijām nav jāpieņem vienprātīgi — mūsu valsts ietekmīgākais biznesa laikraksts Latvijai piešķir veto tiesības, mediji ir ceturtā vara, tā ir jārespektē, un tāpēc nekādu sankciju bez naudas mūsu kontā nebūs. Vai tā vispār mēdz runāt valstis, kurām nav bumbas? Varbūt mums jau ir bumba, tikai politiskā elite to slēpj, jo nav pienācis īstais brīdis? Varbūt bumbu pirmo reizi demonstrēs 9. maijā, lai tie Staļina godinātāji vienreiz par visām reizēm saprot, ka mēs nejokojam? Latvijas pētnieciskās žurnālistikas darboņiem te ir varen plašs lauciņš rakšanai.

Jebkurā gadījumā — vienā punktā mēs Ziemeļkoreju tomēr pārspējam, turklāt pamatīgi. Labi, viņiem tūlīt būs “sputņiks”. Bet mums savukārt jau ir marsietis. Un viņš ir gatavs atgriezties politikā. Ceru, ka viņam bumbas sakarā ir konkrēts plāns. Jo bez bumbas mēs, kā jau zināms, nekur netiksim…

Bilde: Calle

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

TwitterFacebookLinkedInLast.fm

2 komentāri to “Latvijai vajag bumbu”
  1. Jā… Tu tomēr arī tāpat kā es esi nīgrs….

    • didzis_m saka:

      Es gan drīzāk teiktu – ironisks. Uz politisko teātri vislabāk noraudzīties ar smīnu. Protams, iekšēji cerot, ka ir iespējami arī uzlabojumi, attīstība, utt… Bez cerības nevar!

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...