Pārdomas: 2012. gada 29. februāris

Par pašnāvības paktu referendums tikai Īrijā

Īrijas premjerministrs Enda Kenijs paziņojis, ka Īrijā būs referendums par tā saucamo fiskālo kompaktu jeb taupības paktu, kura ietvaros lielākā daļa Eiropas Savienības valstu (bet ne visas, jo Lielbritānija un Čehija paziņojušas, ka neparakstīs šo paktu) solās cita starpā iestrādāt savā likumdošanā, “vislabāk konstitūcijā”, prasību, ka “strukturālais” budžeta deficīts (jā, tas pats “deficīts”, kuru var aprēķināt, izmantojot vismaz desmit metodes) nedrīkst pārsniegt 0.5% no IKP (vai 1.0% tādām valstīm kā Latvija, kuru ārējais parāds ir zem 60%).

Tāpat šis “pakts” nosaka, ka valstīm, kuru parāds ir virs 60%, būs tas jāsamazina par 1/20 gadā, līdz tas sasniedz šo 60% robežu. Tas nozīmē nebeidzamus budžeta griešanas pasākumus no gada uz gadu ne tikai Grieķijā, bet arī Spānijā, Itālijā, Beļģijā utt utjp.

Ir tikai loģiski, ka pilsoņiem vajadzētu varēt izlemt, vai viņu valstij vajag pievienoties šādam, kā daži ekonomisti nodēvējuši, pašnāvības paktam. Patiešām, šī pakta tekstā nav neviena vārda par to, kā tiks veicināta konkurētspēja, novērsts bezdarbs un veicināta valstu ekonomiku augšupeja kopumā. Tā vietā tiek skaidri iezīmēti valstu “pienākumi” un soda sankcijas. Tā “grēkojošām” valstīm Eiropas Komisija sniegs savus padomus (lasi — vajag lielākus taupības pasākumus) brīvprātīgi-piespiedu kārtā, kamēr Eiropas Kopienu tiesa varēs valstīm likt pildīt “saistības” un, ja joprojām tās tā nedarīs, uzlikt naudas sodu (t.i., parāda problēma tiks risināta ar vēl lielāka parāda uzgrūšanu.)

Skaisti, vai ne? Vienīgais arguments, kāpēc (jāsaka gan, tikai eirozonas) valstis var gribēt šim paktam pievienoties — ja tās tā nedarīs, tām nebūs piekļuves Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) jeb ES jaunajam glābšanas fondam, kura rīcībā būs 500 miljardi eiro. Valstis ir lielas dilemmas priekšā — uzsākt Grieķijas ceļu (griezt budžetu, kā dēļ galu galā jāgriež vēl vairāk budžets kā dēļ jāgriež vēl vairāk budžets līdz ekonomika apstājas), bet tomēr tikt pie ESM naudas, vai vienkārši nepiedalīties šajā “lieliskajā” pasākumā, tādējādi pasargājot valsti no pašnāvības, bet tomēr pazaudējot pieeju fondiem. Grūti izlemt, ne?

Tikmēr Dombrovska valdībai nav šaubu, kā jārīkojas — protams, jāpievienojas! Vienalga cik ekonomiku postoša iniciatīva tiek piedāvāta no ES “kodola valstu” puses. Galvenais, ka mēs esam “Eiropas centrā”. Jocīgākais tas, ka šis “fiskālais kompakts” ir valstu brīvprātīga izvēle — šeit nav attaisnojuma, ka “Brisele lika pievienoties.” Bet tam nav nozīmes — galvenais, ka Latvija būs “Eiropas kodolā” kopā ar citām valstīm, kas gatavas turpināt savu valstu ekonomiku brucināšanu. Un referendums Latvijā? Nu beidziet…

Hedvigs: Ļaužu labklājība pirmajā vietā. Tāpēc sanāk daudz interesēties tieši par tautsaimniecības norisēm Latvijā un citur. Nav pieņemams establišmenta skatījums par to, kā darbojas ekonomika un kur Latvijai jāvirzās. Tāpēc izvēlos neklusēt.

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...