Pārdomas: 2012. gada 7. februāris

(Ne)spēja izskaidrot

Administratīvā procesa likuma 67. pantā kā viena no administratīvā akta sastāvdaļām norādīts administratīvā akta pamatojums, bez kura iespējams iztikt tikai gadījumos, kad iestāde ar savu lēmumu pilnībā apmierina visas administratīvajā procesā iesaistītās privātpersonas. Ja šāds pamatojums trūkst, tad attiecīgais administratīvais akts uzskatāms par prettiesisku un atbilstoši Latvijā valdošajai tiesu praksei dēļ tā iespējama arī attiecīgā administratīvā akta atcelšana. Minētās normas atspoguļo likuma autoru uzskatus par to, ka valsts pārvaldei ir pienākums privātpersonām saprotami izskaidrot savus lēmumus. Jo lēmums, kura loģiku nav iespējams izprast, grauj iedzīvotāju uzticību valsts varai, lai cik šis lēmums pēc būtības arī neizrādītos pareizs. Gan tiesību zinātnieki, gan arī Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir vairākkārt norādījis, ka administratīvā akta pamatojumam jābūt norādītam administratīvajā aktā ne tikai “ķeksīša pēc” (ne vienā vien iestādes lēmumā pamatojuma vietā ir lasāms tāds “abrakadabra”, kuru bez pārsimt gramiem ir grūti saprast arī speciālistiem), bet tam arī jābūt saprotamam arī personām bez speciālām zināšanām.

Aplūkojot minēto jautājumu plašākā kontekstā, būtu jāsecina, ka jebkurai amatpersonai (vai tas būtu ierēdnis, deputāts, ministrs utml) būtu jāspēj sabiedrībai saprotami izskaidrot savus lēmumus neatkarīgi no tā, vai šos lēmumus ir iespējams apstrīdēt tiesā. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā šajā ziņā ir vērojams zināms progress, diemžēl jākonstatē, ka hroniskas problēmas izskaidrot savu rīcību šīs valsts pārvaldei “ir asinīs”. Pēdējās nedēļas aktuālais jautājums par ACTA tam ir klasisks piemērs. Mēs varam vērot, kā Ekonomikas ministrijas ierēdņi ar dogmatiski neoliberālo (lasi — lielkapitālistu intereses fanātiski aizstāvošo) valsts sekretāru Juri Pūci priekšgalā, skaidrojot nepieciešamību parakstīt ACTA, nodarbojas ar demagoģiju, ignorējot atšķirīgus speciālistu viedokļus, bārstoties ar ad hominem argumentiem (Jura Pūces publiskās diskusijās un Twitter paustie apgalvojumi, ka pret ACTA ir tie, kuri ir ieinteresēti pirātismā un ir pret autortiesībām kā tādām), puspatiesībām un, iespējams, arī prasti melojot (vislabākais apkopojums par to, ko mums nestāsta politiķi ir lasāms Ruslana Antropova blogā).

Pēc šādas valsts komunikācijas ar sabiedrību pārņem riebums par amatpersonu žēlošanos, ka, lūk, vienkāršie cilvēki viņus visus uzskatot par neliešiem un ļaunie mediji šādus uzskatus vēl tiražējot. Tas, ka ar nespēju izskaidrot savus lēmumus amatpersonas (gan ierēdņi, gan politiķi) paši rada šādu iespaidu, šķiet, viņiem tik drīz vēl neienāks prātā.

Bilde: Calle

Biedrs V: No lejas spļauju uz visām jūsu sabiedriskajām kāpnēm. Uz katru pakāpienu pa spļāvienam. Profesionālais sapnis – pārspēt žultainumā pašu Lato Lapsu.

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...