Pārdomas: 2012. gada 26. janvāris

Fotoradari un (slēptā) korupcija

Autovadītājiem fotoradari uz valsts ceļiem ir kā dadzis acī, viņi tos saukā par naudas smeltuvēm, pukojas, ja tie ceļmalā nav pamanāmi, un vaid par saņemtajiem sodiem. Redz, plus desmit tak’ neskaitās ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums (vai ar šādu attieksmi viņi būtu nolikuši CSDD autovadītāju eksāmenus?). Līdzīgas loģikas ķēdes vadīti, mēs varam šo morāles mērauklu piemērot bezgalīgās dzīves situācijās. Piemēram, mazliet ko nozagt veikalā ir atļauts, ja iepriekš nav bijis brīdinājums par novērošanas videokamerām. Var viegli iekaustīt sievu, ja kaimiņi neredz vai nedzird. Var iespert sunim un pie reizes kaķim, ja mamma nav pateikusi, ka tā nedrīkst, un pašam spērējam nepietiek prāta apjaust sāpes, ko dzīvnieks izjutīs. Var notriekt gājēju uz pārejas, jo nebija izvietots fotoradars un tamdēļ pilsētā tika gāzēts uz minimums sešdesmit (fizika… bremzēšanas ceļš).

Liepājā aizpērngad bija gadījums, kad uz gājēju pārejas tika sadragāti bērnu ratiņi ar mazuli tajos, jo “gāzētājs” uzskatīja priekšā apstājušos autiņa vadītāju par nejēgu un satiksmes bremzētāju, tamdēļ to nolēma apdzīt. Pēcāk “gāzētājs” varonīgi aizbēga.

Uz Latvijas ceļiem regulāri tiek notriekti velosipēdisti, jo “gāzētāji” nav spējuši savaldīt savus lūžņus. Automašīnu ātrums gandrīz vienmēr ir bijis lielāks par astoņdesmit kilometriem stundā, bet, lai notriektu velobraucēju ar letālu iznākumu, pilnībā pietiek ar piecdesmit.

“Gāzētāju” klaigas par negodīgi izvietotajiem fotoradariem ir salīdzināmas ar žūpu raidītiem lāstiem ļergas pārdevēja virzienā, jo tas nav brīdinājis par gaidāmo nelabumu. Autovadītāju sirdsapziņas un godaprāta trūkums situāciju uz valsts ceļiem ir padarījis neapmierinošu un bīstamu, kā arī likumdošana tiek pakārtota “gāzētajiem”, nevis neaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem — gājējiem un velosipēdistiem. Tieši tamdēļ Eiropā Latvija ir saraksta augšgalā pēc ceļa negadījumos bojāgājušo skaita, rēķinot uz miljons iedzīvotājiem. Pavērojiet, kuriem satiksmes dalībniekiem tiek dota augstāka prioritāte, šķērsojot luksofora regulētu krustojumu. Bieži gājējiem zaļā gaisma ir atvēlēta mazāk par desmit sekundēm, savukārt autovadītājiem tā turpina degt krietnu brīdi ilgāk, un pat tad ar to viņiem nepietiek, tamdēļ tiek šķērsots arī pie sarkanās gaismas.

Fotoradari ir viens no veidiem, kā civilizēti un bez spaidiem iemācīt autovadītājiem braukšanas kultūru, godīgos lieki netramdot, jo soda kvītis saņem tikai tie, kuri ir pārkāpuši noteikumus. Kārtīgam un godīgam autovadītājam ir vienalga, kur un kā stāv fotoradari, jo viņš netiek fiksēts.

Arī korupcijas riski samazinās, jo uz ceļiem vairs nav jādirn policistiem, kuriem pašlaik dažādos valsts pārvades kabinetos sēdošie ierēdņi ir nolēmuši izmaksāt tikai daļu no izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, trūkstošo ļaujot piepelnīt pašiem.

Policistu pazušana savukārt satrauc visādus Terzenus un Timrotus, jo bezpersoniskālapiņa atņem iespēju draudzīgi aprunāties ar “lielceļu un ceļmalu jāņtārpiņiem”, kuri labprāt pārmij kādu vārdu ar tādiem foršiem un sabiedrībā zināmiem puišiem — beigās var arī ko sarunāt.

Šis ir iemesls, kamdēļ Saeimas deputāti tik nadzīgi interesējAs par fotoradaru tēlu sabiedrībā, jo kvītiņa pastkastītē neļauj parādīt savu Saeimas deputāta apliecību policistam un uzspļaut vienam likumam un vienai taisnībai visiem.

Gribētos tomēr zināt, vai tiesiskuma koalīcijas Saeimas deputāts Ainars Latkovskis par fotoradaru slavu izrāda rūpes dēļ tā, ka, braucot ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu, viņš pa tā logu redz netaisnīgi sodītos ātruma ierobežojumu pārkāpējus. Vai tomēr pašam sanāk pie Sēnītes uzspiest uz pedāļa, jo gribas ātrāk nokļūt Rīgā, bet tās ceļmalas kastītes traucē to darīt ar tīru sirdsapziņu, jo var tapt pieķerts likumpārkāpumā…

Liepājā uz gājēju pārejas notriec māti ar bērna ratiņiem, mazulis iet bojā
Auto ar ātrumu 50km/h notriec velosipēdu (video)
Latvijā ir vieni no augstākajiem rādītājiem auto negadījumu skaita ziņā
Zivtiņu sadusmo deputātu pārmetumi par policijas noteiktajām fotoradaru vietām

Ojārs

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Viens komentars to “Fotoradari un (slēptā) korupcija”
  1. Ojārs saka:

    kārtējais pierādījums gāzētāju pārākumam pār kājāmgājējiem http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/mezaparka-pastaigu-vietas-parverstas-par-maksas-soseju.d?id=42091880 Šoreiz paldies Nilam Ušakovam un SIA “Rīgas Meži”

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...