Alus Pučs: 2012. gada 20. janvāris

Podkāsts #15

Pēdējos 10 gados 13% Latvijas iedzīvotāju ir pametuši šo valsti. Un šodien proporcionāli teju līdzvērtīga pilsoņu daļa vēlas ieviest krievu kā otro valsts valodu (lai gan, patiesību sakot, jāšaubās, vai tiešām valoda ir tas viņu būtiskākais jautājums — taču neapmierinātība ar situāciju kopumā gan). Paradoksāli, vai ne? Šajā podkāstā runājām par abiem tematiem. Ieraksta brīdī gan vēl nebija zināms Satversmes tiesas lēmums, saskaņā ar kuru referendums netiks apturēts.

Pieminējām arī gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas (tās notiks 4. martā) un to iespējamo ietekmi uz Latvijas politiku.

Nevarējām neapspriest arī t.s. “eiropaktu”, kuram Latvija nezin kāpēc vēlas pievienoties, pat nepaužot savus priekšlikumus un vēlmes par tā saturu — lai gan dokuments joprojām top.

Tāpat uzzināsiet arī par diviem varoņiem, kurus šonedēļ pieminēja daudzās pasaules valstīs.

Un jā, šoreiz mums atkal pievienojās jauni dalībnieki…

Tune in!

vortāls Publikai - Alus Pučs #15
Novilkt: Fails | Torrents

RSS Barotne e-pasts iTunes

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

11 komentāri to “Podkāsts #15”
  1. Anonīms saka:

    Kurš tur piedāvā pievienoties federācijai? Prātu ir zaudējis? 

    • Anonīms saka:

      Par ko īsti jautājums? Par eiropaktu?

      • Anonīms saka:

        Viens no dalībniekiem ar prieku stāsta cik forši būs ja pievienosīmies federācijai un visus fiskālos autājumus lems Brisele. Kurš to pateica nemācēšu pateikt.

        • Anonīms saka:

          Ja pareizi atceros, es runāju par šādu variantu (nu, tas ir stipri vienkāršoti – bet principā, ja būtu normāls demokrātisks process, kā ievēlēt pārstāvjus “Briselē”, pārējo uz vietas varētu darīt lokāli ievēlēti gubernatori vai kaut kas tamlīdzīgs). Neatceros gan, ka būtu teicis “cik forši”. Bet galu galā – nacionālvalstis faktiski pamazām grimst, un tad ir jautājums, vai tiešām atstāt un uzturēt sistēmu, kur visu pa lielam noteiks vācieši/francūži, vai tomēr veidot kaut kāda veida normālu federāciju.

          • Anonīms saka:

            Kādus argumentus tu varētu nosaukt, kuru dēļ mēs varētu piekrist tādam variantam?

          • Anonīms saka:

            Tas nav konkrēts variants, bet gan drīzāk vienkārši “radikāla ideja”… Tobiš, domu gājiens par to, kā mums rīkoties (stratēģiski!), ņemot vērā nacionālvalstu norietu un pašreizējās faktiskās tendences Eiropas Savienībā.

            Jebkurā gadījumā – pašreizējā Latvijas pozīcija ir nekāda. Grīdaslupatas līmenis. Un to taču mēs nevēlamies?!

          • Anonīms saka:

            Sāksim ar to, ka nacionālvalstis kļūs aizvien populārākas. Vienīgais tām grūti pretoties ES diktātam. Kā piemērs, UK, Ungārija, Islande, Grieķija un citas.
            Nacionālisms sāk atmosties, jo ES birokrāti nespēj tikt galā ar krīzi politiskiem lēmumiem, kamēr iedzīvotāju dzīves līmenis lēnam slīd uz leju. Bet tas tā.

            Kāpēc es nepiekrītu federatīvam variantam? Piemēram, es dibinu savu uzņēmumu, nodarbinu darbiniekus, strādāju ir neliela peļņa. Visus lēmumus pieņemu pats. Nopelnīto tērēju vai investēju pēc saviem ieskatiem. Vēl man ir pazīstams uzņēmējs Jānis. Viņam ir daudz dažādu uzņēmumu un viņu droši var nosaukt par oligarhu. Viņš man piedāvā pievienot manu uzņēmumu viņa holdingam. Viņš argumentē, ka man būs iespējas gūt vairāk klientu un paplašināt savu tirgus daļu. Tikai par to viņš saka, ka par visām finansēm atbild viņš. Es piekrītu. No sākuma pārdošanas apjomi strauji aug, es esmu laimīgs. Tad vienu brīdi tiek sasniegts noteikts līmenis un apjomi vairs neaug. Es saprotu, ka man vajadzīgas jaunas investīcijas uzņēmumā, uzrakstu biznesa plānu un eju pie Jāņa. Jānis apskatās to, pasaka, ka baigi labais. Ideja viņam patīk, viņš redz perspektīvu, bet pagaidām viņam nav brīvu līdzekļu investīcijām, jo viņam ir citi arī lieli plāni. Ok. Paiet gads, otrs, trešais nekas nemainās, jo Jānim savi plāni. Es viņam saku, es stājos ārā un taisu bizīti pats. Viņš man saka, ka saskaņa ar līgumu es nevaru izstāties un aiziet. Un tad sāku saprast, ka esmu zaudējis savu brīvību un neatkarību.

            Kamēr ir kaut kas savs, tikmēr tu vari pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt pats, bez priekšā teikšanas.

            Protams es neatbalstu Latvijas pozīciju, bet cik viņa sūdīga nebūtu, es tomēr to neatdotu nevienam. 1991. gadā visi gribēja Latvijas neatkarību un brīvību, bet tagad tā tiek atdota ES un mēs vairs neesam savas zemes saimnieki.

          • Anonīms saka:

            Viedokli saprotu. Taču “nacionālvalstis kļūs populārākas” ir pieņēmums – gluži tāpat kā mans pieņēmums par pretējo. Dzīvosim, redzēsim.

          • Anonīms saka:

            Protams, ka pieņēmums. Bet aizvakar pat Krievijas premjers atzīmēja, ka Krievija, kā multinacionālā valsts nav izdevusies un iebraucējiem būs jāmācās krieva valoda un jākārto eksāmeni. :)

  2. mēģināju paklausīties, bet ievads ir tik neciešami garš, ka palika žēl mana laika

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...