Pārdomas: 2012. gada 16. janvāris

Kapitālistu dzīve pie valsts tesmeņa


Lasot vai dzirdot dažādu neoliberāļu un brīvā tirgus piekritēju skaidros redzējumus par valsts nākotni un miglainās atskaites par tās pagātni (pēdējiem divdesmit gadiem), vienmēr gribas jautāt: “Kamdēļ jūs, meitenes un zēni, savu laiku un dižos prātus izšķiežat, deldējot krēslus dažādās valsts institūcijās un uzņēmumos, nevis metaties izbaudīt pašu sludinātās un lolotās pasaules labumus?”

Piemēram, šie brīvā tirgus, kapitālisma un liberālisma kurmji, kuri ierakušies nodokļu maksātāju makos, lai zīstu, cik vien jaudas, un vēl uzturētu sev līdzīgos, jau kādu brīdi pilsoņus baro ar domu, ka valsts īpašumā esošie uzņēmumi (“Latvijas Mobilais Telefons”, “Lattelecom”, “Citadele” un “Hipotēku un Zemes banka”) tiks pārdoti, lai varētu iegūto naudu ielikt valsts kasē, un pēcāk izmaksāt galvenajai elektorāta daļai (politiķuprāt) pensijas, nevis ļaujot proletāriešiem, tajos strādājot, sev tās nopelnīt! Tik tad būtu grūtāk ar pilsoņiem manipulēt, jo populistiskā propaganda vairs neietu cauri.

Patiesībā, pārdot šos peļņu nesošos valsts uzņēmumus, mūsu neoliberāļi (skandināvu vasaļi), radīs kaudzi pašlaik vēl noklusētu problēmu. Pirmkārt, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi (ik gadu vairs neienāks valsts kasē šo uzņēmumu izmaksātās dividendes), tamdēļ, iespējams, nāksies paaugstināt nodokļus, jo Latvijas iedzīvotāji strauji noveco. Ironiskā kārtā — arī pensijām var vairs nepietikt. Otrkārt, pārpirktie uzņēmumi samazinās nodarbināto skaitu — viņiem nebūs izdevīgi paralēli algot vairākus vienādus pienākumus pildošus cilvēkus (piemēram, telefoncentrāles, IT centri, administrācija, mārketings utt). Sitienu izjutīs ļoti daudzi, bezdarbnieku skaits progresēs tūkstošu desmitos (un tur aizies daļa no uzņēmumu pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem), un tas mūsu tīņa vecumā esošajam darba meklētāju statiskajam procentam var arī nepatikt. Ņems un uzvilks beigās līdz divdesmit!

Šis viss ir tikpat absurdi, kā, ja dārznieks pārdotu savu ābeļdārzu, vienīgo ienākumu avotu, lai varētu pusdienām nopirkt maizes klaipu, bet nepadomājot par vēlāku laiku, kad vairs nebūs iespējams pārdot ābolus. Attiecīgi — iegūt līdzekļus jaunai maltītei.

Te nu nonākam pie trešā punkta. Neoliberāļiem nav ilgtspējīga plāna, kurā neatkarīgā Latvijas Republika eksistētu tālāk par desmit, divdesmit gadiem. Viņi apzinās bezdibeņa tuvo malu, tamdēļ cer, ka itin drīz mūsu valsti pilnībā pārņems Skandināvijas imperiālisti (finanses, lauksaimniecības zemes, meži un pārtikas ražošana, arī izplatīšana jau ir viņu rokās) un nākotne Latvijā mītošajiem vasaļiem būs nodrošināta kādā no jauno kungu ķēķiem).

Uzmetiet skatu airBaltic izpilddirektorma Martinam Gausam, kurš atklāti ir deklarējis, ka šo uzņēmumu nākotnē ir jākontrolē privātajam kapitālam, bet valstij jāpaiet maliņā kā mazākuma akcionāram. Un to saka uzņēmuma vadītājs, kurš pašlaik saņem algu, pateicoties nodokļu maksātājiem, kas ir ieguldījuši budžeta līdzekļus (atsakoties no kvalitatīvas veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras utt), jo iepriekšējais privātais kapitāls, piepalīdzot politiķiem, bija novedis uzņēmumu līdz kliņķim!

Respektīvi — parādus nacionalizējam, bet peļņu privatizējam?

Ja strādā valsts institūcijā vai uzņēmumā, tad tas nozīmē, ka tev ir jādarbojas pilsoņu interesēs, uzturot un vairojot pilsoņu uzticēto valsts kapitālu, nevis jārealizē dzīvē jau pārsimt gadus klibojošo kapitālistu sapni murgu, kas smalki tiek dēvēts par brīvā tirgus ekonomikas teoriju (ja nu tomēr vēlies izbaudīt to, tad dodies uz Krieviju, jo runā, ka tur kapitālisms esot īstāks, nekā ASV).

Bilde: Miran Rijavec

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...