Reakcijas: 2011. gada 11. decembris

Baumas par Swedbank maksātnespēju

Jau kopš piektdienas (09.12.2011) Latvijā aktīvi cirkulē baumas par Swedbank maksātnespēju, kuras šajā svētdienā (11.12.2011) materializējās kā bankas klientu rindas pie bankas naudas izmaksas automātiem, lai no tiem izņemtu bankā glabātos līdzekļus.

Var saprast Latvijas iedzīvotājus, kam nesenajā Latvijas kapitālisma vēsturē ir izdevies piedzīvot jau vairākas banku krīzes, kad tika zaudēti vai uz laiku iesaldēti līdzekļi, kā arī cilvēku neticību FKTK spējai nodrošināt banku finanšu plūsmas pārraudzību, par ko spilgti varējām pārliecināties gadījumā ar Latvijas Krājbanku, jo FKTK sāka publiski reaģēt tikai pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja Latvijas Krājbankas mātes banku (Snoras).

Protams, es uz tām reaģētu ar skepsi, jo Zviedrijas valdība pēc pirmā vispasaules finanšu un ekonomiskās krīzes viļņa pievilka grožus savām bankām, tai skaitā arī Swedbank. Šai grožu pievilkšanai mēs visi bijām liecinieki, jo tieši Latvijas iedzīvotāji bija tie, kuri samaksāja par Zviedrijas finanšu un ekonomisko stabilitāti, un to labi ir aprakstījusi Birgita Forsberga savā grāmatā “Latvija — Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja“. Arī Skandināvijas un Somijas banku stresa rezultāti uzrāda pozitīvus rezultātus, lai gan tas nemierina, zinot ka šo testu izturēja arī beļģu Dexia

Ojārs

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

21 komentāri to “Baumas par Swedbank maksātnespēju”
  1. Ojārs saka:

    Ja vakar Swedbankas kapitāla pietiekamība bija 23%, tad cik procenti ir šodien? FKTK ir noteikusi 8% minimumu, lai banka drīkstētu darboties.

    • Anonīms saka:

      Kā stāsta pati Swedbak, tie izņemtie 10 miljoni ir 0,1% no depozītiem. Plus jāņem vērā, ka mātes banka ir gatava dot piķi, ja nepieciešams.

  2. Ojārs saka:

    Un ir interesanti vērot Latvijas vasaļu reakciju, ja tiek aizskartas Skandināvu imperiālistu intereses, jo sodīt sola ikvienu, kas uzdrošinājies graut kungu labturību.

    Tomēr, kad šī pati banka un Zviedrijas valsts panāca to lai Latvijas lats netiktu devalvēts, un pēcāk, acis nepamirkšķinot, izlika (aizvien izliek) uz ielas cilvēkus, kas nespēja vairs atmaksāt aizņemto naudu par vēlmi piepildīt kapitālista sapni (murgu), jo Latvija glābjot Skandināvu bankas, apraka sevi un sagandēja iedzīvotāju dzīves gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
    Diemžēl, šis ir vēl viens viens pierādījums, pie varas esošo banksteru patiesajiem mērķiem, kuros vienkāršie cilvēki nav prioritāte.

    • Hmm. Interesanti, kādai būtu bijusi jābūt Latvijas iestāžu reakcijai lai Ojārs neskandinātu savu tantrisko mantru par Latvijas iestādēm, kā Skandināvu banku pakalpiņiem? Ignorēt darbības, kuras pēc Krimināllikuma kvalificējas, kā noziedzīgs nodarījums? Sorry, bet ar saviem “banksteriem” sāc atgādināt NRA “žurnālistus” ar viņu “sorosiešiem”.

      • Ojārs saka:

        Jā, ir arī jāuzsāk diskusija par to vai krimināllikumā ir vieta punktam par baumošanu,  jo smagi ož pēc  veida, kad režīmam tiek dota vēl papildus iespēja paspaidīt iedzīvotājus.

        • 1) Vēstures pieredze liecina, ka režīmam vēloties paspaidīt iedzīvotājus likumi nemēdz būt šķērslis
          2) Manuprāt sekas, kad dēļ šādām baumām tiek traucēta bankas normāla darbība ir pietiekamas lai par tām tiktu paredzēta kriminālatbildība.

          P.S. Tad jau jautājums ir par to, par cik nopietniem pārkā[umiem jāparedz kriminālatbildība, jo palasot Krimināllikumu var redzēt, ka kriminālatbildība tiek paredzēta arī par sīkākiem nodarījumiem, piemēram huligānismu (231.pants), tirzniecības noteikumu pārkāpšanu (205.pants), vai nelikumīga alkohola atkārtotu iegādi gada laikā (221.3. pants).

      • Anonīms saka:

        Zviedrijā šādu ierobežojumu nav. Taču pieņemu, ka līdzīgā gadījumā viņi atrastu kādus citus pantus, ko piesiet patiesi vainīgajiem. Tobiš tiem, kuri to visu organizē, nevis atsevišķu sms sūtītājiem utml. ;)

      • Ojārs saka:

        Un labi, ka atgādināji par vecozēnu Sorosu, jo viņš ir visīstākais banksteris http://en.wikipedia.org/wiki/Black_Wednesday

        • Vai tas būtu arguments par labu šādu nepatiesu baumu izplatītājiem?

          • Ojārs saka:

            Es neatbalstu baumu izplatīšanu, tomēr nesaredzu vajadzību valstij iejaukties privātos darījumos, pat ja viena puse it kā rīkojas “nesaprātīgi”.

            Vai valsts rīkotos līdzīgi, ja par Mirdzas tanti Popē, kaimiņiene Zinta izplatītu baumas, ka šai vairs nav stabilu ienākumu, kuru rezultāta vietējā Swedbankas nodaļa lauztu aizdevuma līgumu Mirdzas fermai,  liekot atmaksāt aizdevumu uzreiz? (skatīt gadījumus ar Daugavu, Iecavnieks vai Sāga)

            Lai bankas pļauj ko sējušas, un vēršas pret baumotajiem civiltiesiskā kārtā (ceru, ka šis ir pareizais termins).

          • Hmm. Tiešām nebiju gaidījis tik izteikti radikāli labēju pieeju  no cilvēka, kas sevi pozicionē, kā kreiso. Vai tik ne dēļ tā, ka šajā gadījumā to upuris ir tevis “mīlētā” banka (“lai bankas pļauj ko sējušas”)? Visu komersantu savstarpējo nesaskaņu risināšana civiltiesiskā kārtībā, bez valsts iejaukšanās ir galēji labēja pieeja un tādā gadījumā sanāk ka nebūtu nekāda atbildība (t.sk. kriminālatbildība) par negodīgu konkurenci. Ja neesi vēl sapratis – cietējs šādu negodīgu paņēmienu rezultātā ir tieši vienkāršais cilvēks – patērētājs, kuram negodīgas konkurences rezultātā zūd iespēja izdevīgāk iegādāties kādu preci/pakalpojumu.

            Analoģija ar “tantēm” absurda, jo

            1) Praksē bankas dēļ “viena tante teica” līgumus nemēdz lauzt.

            Daugavas gadījumā ar baumām nav nekāda sakara, jo līguma laušanas iemesls no Swedbank puses tika norādīts kā “virkne ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses”.

            Iecavnieka problēmas sākās ar to, ka to pēc viena kreditora pieteikuma par maksātnespējīgu atzina tiesa.

            Arī Sāgas gadījumā nav redzamas nekādas paralēles ar tavu aprakstīto “viena tante teica” piemēru.

            2) Šajā konkrētajā gadījumā kaitējums nodarīts ne tikai bankai, bet arī bankas klientiem un skatoties plašāk – tiek arī grauta LV banku sistēmas reputācija (man cerams nav jāstāsta ābeces patiesības par to cik reputācija banku sistēmā ir būtiska?).

          • Ojārs saka:

            Pieļauju, ka šis mans viedoklis ir balstīts nepatikā pret privātajām komercbankām… tomēr ir jāsaskata ironija, ka pašas bankas vēlās risināt savas attiecības ar klientiem civiltiesiskā kārtībā (aizvien ir atļautas privātās šķīrējtiesas?).

            Protams, situācija mainītos, ja bankas tiktu pakļautas daudz lielākai kontrolei,  kuru pamatā būtu tieši sociālo seku izvērtēšana, pēc banku soda sankciju  piemērošanas klientiem.

          • Attiecībā uz šķīrējtiesu klauzulām banku un klientu-patērētāju (fizisko personu, kuras kredītu neizmanto saimnieciskās vai profesionālās darbības veikšanai) līgumos  – AT Senāts tās jau 2006.g. (ja nekļūdos) atzinis par patērētāju tiesības ierobežojošām un spēkā neesošām.

            Civiltiesisks strīds starp banka vs. klients un kāda pret banku vērstas darbības, kuras apdraud banku sistēmas stabilitāti ir divas dažādas lietas – otrajā gadījumā tiek skartas arī visas sabiedrības intereses.

            Par banku sankciju sekām runājot  – uz banku klientiem – patērētājiem attiecas patērētāju tiesību aizsardzības normatīvais regulējums (salīdzinot ar vispārējo regulējumu, tas dod papildus bonusus) + arī Civillikumā ir normas, kas vēršas pret nesamērīgi liela līgumsoda piedziņu un vispār pret savu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ nereti problēma ir  cilvēku neinformētībā par savām tiesībām, kā arī tiesību piemērošanā no kontrolējošo iestāžu un tiesu puses.

          • Anonīms saka:

            Klasiskais jautājums par vārda brīvību – ko darīt ar cilvēku, kurš nepamatoti kliedz par ugunsgrēku, radot paniku…

          • Ja cilvēks apzināti dezinformē citus un tas rada nelabvēlīgas sekas (piemēram ugunsdzēsēji veltīgi tērē laiku & resursus lai ierastos neesošā ugunsgrēka vietā), tad manuprāt viņš ir pelnījis sodu.

          • Anonīms saka:

            But who is to decide?

            Kristofers Hičenss http://youtu.be/X3Hg-Y7MugU

  3. Ojārs saka:

    Hei, jums tiešām šķiet, ka finanšu teroristi biržās (ar viņiem pieejamo kapitālu) rīkojas saprātīgāk, kritiskāk un racionālāk par baumu upuriem pie ATMiem?
    Ja tā būtu, tad pašlaik mums negāztos virsū otrais vispasaules finanšu un ekonomiskās krīzes vilnis…

    • Anonīms saka:

      Cilvēki individuālā (!) līmenī rīkojas racionāli gan vienā, gan otrā gadījumā. Abi pierāda sociālā kapitāla trūkumu sabiedrībā. Bet mūsu politiķi spēj tikai tukši pļāpāt par sabiedrība saliedēšanu (un to turklāt dara visnotaļ arogantā manierē).

  4. Anonīms saka:

    Te drīzāk ir jārunā par banku sistēmu kopumā. Tajā ir jau pamatos iebūvēta nestabilitāte, lieli riski – turklāt procesus ietekmē daudz kas, gan baumas, gan kredītreitingu aģentūras…

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...