Redzējumi: 2011. gada 7. decembris

Politiskie psihopāti grauj Latvijas valstiskumu

Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību.
(c) Roberts Ķīlis

Būšu atklāts un tiešs jau pašā sākumā — gaidāmajā referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu nedomāju piedalīties. Aicinu arī visus citus ignorēt šo farsu par tēmu “izvarosim demokrātiju demokrātiski”. Runa šeit pat nav par nevēlēšanos nostāties vienā vai otrā pusē. Runa ir par nevēlēšanos piedalīties politiskās psihopātijas infekcijas izplatīšanā.

Kā gan citādi, ja ne par politiskiem psihopātiem, lai sauc gan tos “krievu” šovinistus, kuri savās neķītri kremliskajās mutēs apžļembā svarīgos integrācijas un mazākumtautību jautājumus, gan arī Ulmani slavinošos dekolonizācijas retoriķus, kuri ar saviem brūnganā nacionālisma tankiem ir okupējuši valdības māju? Piedodiet, bet šis ir tas karuselis, no kura es kāpšu laukā, skaļi pieprasot: “Apturiet, man gribas vemt!”

Latvijas likumdošana paredz iespēju pilsoņiem iniciēt tautas nobalsošanu, ja tiek savākts nepieciešamais parakstu skaits. Tas šajā gadījumā ir izdarīts. Likumīgi — taču cik patiesībā demokrātiski tas ir noticis? Pēc medijos ziņotā var secināt, ka vismaz daļa no tiem, kuri parakstījās, īsti nesaprata, par ko viņi parakstās. Tāpat ir dzirdētas dažādas interpretācijas gan par to, kāpēc tika sākta parakstu vākšana, gan par to, kāda ir tās simboliskā jēga, gan arī par tās mērķi. Jau tagad var precīzi prognozēt, ka referenduma iznākums būs negatīvs. Tik daudz aktīvu krievu kā otrās valsts valodas atbalstītāju Latvijā vienkārši nav. Galvenie aktīvisti to ļoti labi apzinās — un tāpēc arī izskan runas par “aizskarto pašcieņu”, dialoga nepieciešamību, integrāciju. Tas viss ir svarīgi, taču nekādi nelīmējas kopā ar referenduma jautājumu.

Patiesi demokrātiska procesa priekšnoteikums ir pietiekama cilvēku informētība. Tāpat arī diskusijām par apspriežamajiem jautājumiem ir jābūt atklātām un godīgām. Šoreiz situācija ir kardināli atšķirīga. Publiskajā telpā virmo meli, puspatiesības un manipulatīva retorika. Turklāt tam visam fonā rēgojas arī draudīgais Kremļa pirksts. Demokrātija? Ak, “demokrātijas dievs”, esi jel žēlīgs pret šiem ķeceriem…

Taču pretējā puse nebūt nav labāka. Līdz šim skaļākie bļāvēji mākslīgi uzkurinātajā valodu jautājumā bija Nacionālās apvienības (NA) cilvēki. Taisnības labad jānorāda arī, ka viņu kampaņa par bilingvālās izglītības atcelšanu vismaz daļēji kalpoja kā katalizators krievvalodīgo gājienam ar pretprasību par krievu kā otro valsts valodu. Dots pret dotu! Pēdējā mēneša laikā NA retorika pakāpeniski ir kļuvusi arvien agresīvāka. Nu jau dzintarjūgends vairs nekautrējas no klaji militāri naidīgiem izteikumiem par “frontes līnijām” un “kaujām”. Kā īpašs uzbrukumu objekts ir izvēlēts Nils Ušakovs — kā liecina NA līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara tviterkonts, viņš atbalsta Rīgas mēra deportāciju.

Tas mani nepārsteidz. Jau kopš “latviskās tiesiskuma koalīcijas” izveidošanas pirmās dienas biju pārliecināts, ka Ulmaņa pielūdzēji nemaz necentīsies ilgi slēpt savas etniskā naida astes un savus demokrātijas nīdēju ragus un nagus. Viens no pirmajiem Saeimā ievazātās nacionālradikālisma sērgas simptomiem bija Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izveide.

Taču mani ļoti nepatīkami pārsteidza valdības koalīcijas partiju kopīgais aicinājums aktīvi piedalīties gaidāmajā referendumā un balsot pret. Es esmu vienmēr iestājies par pilsoņu aktīvu iesaistīšanos politiskajos procesos, to skaitā vēlēšanās un referendumos. Taču šoreiz trīs partiju aicinājums piedalīties referendumā pārāk spēcīgi dvako pēc naidīga nacionālisma propagandas. Vai nav maķenīt dīvaini, ka referenduma iniciatori tiek apvainoti par nevajadzīgu grābstīšanos gar valsts konstitūciju (kāds laikam aizmirsa par “latviešu partiju” nevajadzīgo grābstīšanos gar konstitūciju, iestūķējot tajā neko praktiski nenozīmējošu ģimenes definīciju) un apsūdzēti referenduma izmantošanā “lai sašķeltu Latvijas sabiedrību”? Valdības koalīcijas partiju paziņojums taču arī aicina uz sabiedrības šķelšanu! Šajā konkrētajā tautas nobalsošanā nav absolūti nekādas nozīmes, cik pilsoņu nobalso pret. Rezultātam ir svarīgs tikai un vienīgi “par” nobalsojušo skaits — un jebkurš saprātīgs cilvēks skaidri redz, ka virs 750 000 pilsoņu aktuālo priekšlikumu neatbalstīs.

Attiecīgi rodas jautājums — kāda jēga piedalīties? Lai parādītu, ka “latviešu ir daudz un mēs jūs, 5. kolonnu, samīdīsim”? Vai varbūt kāds svēti tic, ka ar, teiksim, miljons balsīm “pret” šajā referendumā mēs stiprināsim latviešu valodu? Ja mēs kaut uz brīdi noņemam politiskā naivuma brilles un atmetam prievīšu un pastalu pseidopatriotismu, kļūst skaidrs — NA politiķi caur šo referendumu cenšas nekaunīgā veidā kāpināt savus reitingus. Man nav pilnīgi nekādu šaubu par to, ka katra “pret” balss tiks no izmantota dzintarjūgenda politiskajā retorikā kā konkrēts atbalsts viņu antidemokrātiskajiem centieniem.

Kopsavilkumā jāsecina, ka viss šis process ceļā uz referendumu ir pārvērsts par politisko psihopātu teātra izrādi, kur pilsoņiem tiek dota tikai aiz diedziņiem raustāmu leļļu loma. Taču mums ir iespēja rīkoties citādāk. Mēs varam atteikties piedalīties izvēlē starp kremliski šovinistisku demagoģiju un brūni nacionālistisku vājprātu. Mums ir pilnīgas tiesības atteikties no melos un manipulācijā balstītas demokrātijas imitācijas. To mēs varam izdarīt, nepiedaloties referendumā un atsakoties pieņemt vienu no etniski politisko ierakumu grāvjiem kā savējo.

Ja kāds šodien vēlas runāt par valstiskuma graušanu, tad piedodiet, politiķi — tie esat jūs, kas grauj Latvijas valstiskuma pamatus, ņirgājoties par demokrātijas procesu. Jūs patiesībā nemaz neesat politiķa vārda cienīgi. Jūsu gadījumā ir jārunā par diagnozi – jūs patiešām esat politiskie psihopāti.

Politisko psihopātu mērķis nav kaut ko risināt vai vismaz piedāvāt risinājumus. Viņu mērķis ir maksimāli saasināt situāciju, sašķelt sabiedrību naidīgās grupās, lai nostiprinātu savu varu. Varam nešaubīties, kā šī vara tiks izmantota. Ne jau visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, bet gan atsevišķu politekonomisko grupējumu interesēs.

Taču jūs, politiskie psihopāti, varat necerēt, ka saprātīgi pilsoņi pakustinās kaut pirkstiņu, lai palīdzētu stiprināt jūsu varu! Un te nu jums tiešām nelīdzēs ne “valstiskuma”, ne “saliedētības” piesaukšana.

Bilde: Marco Ooi

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

TwitterFacebookLinkedInLast.fm

12 komentāri to “Politiskie psihopāti grauj Latvijas valstiskumu”
  1. Artis Leilands saka:

    “Šajā konkrētajā tautas nobalsošanā nav absolūti nekādas nozīmes, cik
    pilsoņu nobalso pret. Rezultātam ir svarīgs tikai un vienīgi “par”
    nobalsojušo skaits — un jebkurš saprātīgs cilvēks skaidri redz, ka virs
    750 000 pilsoņu aktuālo priekšlikumu neatbalstīs.”

    Es neesmu jurists vai likumu pētīšanas entuziasts, tādēļ nezinu, kas ir svarīgs referenduma rezultātam un kāpēc man nevajadzētu balsot “pret”. Spriežu pēc sevis — es kā Latvijas pilsonis jūtu apdraudējumu savai valodai un tāpēc, daudz neiedziļinoties, balsotu “pret”. Nevis tāpēc, ka koalīcija aicina tā darīt.

    Laikam būs vairāk jāpainteresējas par šo jautājumu.

  2. Bija interesanti izlasīt šo:

    “Mēs varam atteikties piedalīties izvēlē starp kremliski šovinistisku demagoģiju un brūni nacionālistisku vājprātu. Mums ir pilnīgas tiesības atteikties no melos un manipulācijā balstītas demokrātijas imitācijas. To mēs varam izdarīt, nepiedaloties referendumā un atsakoties pieņemt vienu no etniski politisko ierakumu grāvjiem kā savējo.”

    Un tad uzreiz pārslēgties uz Ēlertes rakstu ir.lv, kurā bija šāds izteikums:

    “domājot par gaidāmo referendumu, ir iespējami divi risinājumi. Pirmais: neielaisties radikāļu provokācijā un neiet uz referendumu, tā parādot, ka latviešu valodas statuss nav diskutējams.” (http://goo.gl/P9UcB)

    Divas interpretācijas. Abas puslīdz ticamas. Bet pastāv risks, ka dominēs tā, kura prezentēta lielākai publikai.

    Uz nepārprotamu rīcību šajā gadījumā cerēt drošvien nav jēgas, tomēr varbūt ir kāds drošāks risinājums? Mest tukšus biļetenus?

    Nesaku, ka nepārprotamība šeit ir tik svarīga. Vienkārši šķita interesanti padomāt par to.

  3. Ras jau pirmklasniekam ir skaidrs, ka svarīgs ir tikai “par” cipars, tā kā var droši ignorēt, klusuciešot. Domāju, ka tas būtu pietiekami iedarbīgi.

  4. Haris saka:

    Ieskaitot virsrakstu, Melbiksim 7 reizes dažādos locījumos bijis jālieto vārds “psihopāts”. Vēl 2 “brūngans”, tad vēl “šovinisti”, “jūgends”, utt.

    Šķiet, ka čalis tiešām ir jau “izkāpis”. Nelīdzsvarots. Jāārstējas. Vai arī jābrauc prom uz Rietumiem, lai vēl pagūtu izbaudīt dekadento toleranci, kamēr vēl tas tur pēdējās desmitgades ir iespējams.
    Priecātos, ja Melbiksis emigrētu.

    • Anonīms saka:

      Protams, jūs nezin kāpēc nepieminat manus “otrai referenduma pusei” veltītos epitetus… Man ir zināma nojausma, kāpēc. ;)

  5. GGG saka:

    Palasot negatīvi domātos epitetus “Ulmani slavinošie”, “Ulmaņa pielūdzēji” un citus žults izvirdumus, skaidrs, ka raksteļa autoram nav pilns rublis. Lai vēl kāds būtu Latvijas valsts veidošanā tik daudz laba izdarījis kā Ulmanis. 

    • Anonīms saka:

      “Pilns rublis”? Interesanti, vai Ulmanim bija pilns rublis? Vai “īstam latvietim un patriotam” ir jābūt pilnai padomju laika banknotei? =)

    • Maris T saka:

      Tu domā to Ulmani, kurš , iespējams, kā čekas aģents 30to beibās pārdeva Latviju boļševikiem?

  6. Juta Bar saka:

    Apšaubu, ka katrs “pret” tā uzreiz krīt NA maciņā. Ja kāds “psihopāts” grib piedēvēt sev nopelnus par katru manu kustību, es to ietekmēt nevaru – tad man jāmirst nost.
    Tas, ko katrs referenduma “pret” spēj pateikt vēsturei/statistikai ir, ka “nav vienalga” un “es te biju”. Un varbūt par ļaunu nenāktu, ja masai, kas brīžiem izskatās kā lupata uz kremļa slotas, reiz pa reizei sakustētos pirksts. Protams, laiks rādīs, ko no šīs sarkanu, brūnu un citu pirkstu raustīšanās uztaisīs kremļa, NA u.c. PRisti, bet nekas cits, izņemot nevēlmi satusēt pie urnām ar agresoriem, mani īpaši neattur iet un paust savu viedokli, ja reiz man jautā.
    No otras puses protams būtu nenormāli smieklīgi, ja šitie paši sev stabulē, paši sev danco, tāpēc visticamāk, nervu un laika taupības nolūkos es šai dejai savu laiku netērēšu. Tas būtu mans arguments. Bez cepšanās par Latvijas politiķu lomu tajā visā, cik nu tās reāli te ir.

  7. Anonīms saka:

    Paldies, Didzi. Mainīju savu viedokli un neiešu balsot. Biju domājis iet nevis valodas jautājuma dēļ, bet lai juridiski stiprināt Satversmes punktu par valsts valodu. Bet tas nav vajadzīgs. 

  8. Haris saka:

    Sarmīte Ēlerte:
    “Pilsoniskās nepiedalīšanās akcija ir ļoti grūti īstenojama, noteikti būs
    cilvēki, kas par savu goda pienākumu uzskatīs balsot pret krievu
    valodu. Tāpēc referenduma rezultāts varētu būt, protams, nepietiekams,
    lai mainītu Satversmi, taču vairākumu veidos balsotāji „par”. Tas ļautu
    radikāļiem pašmājās, iespējams, Krievijas atbalstītiem turpināt
    diskusiju, sak, balsis varbūt nepietika, bet vairākums tomēr ir par
    izmaiņām krievu valodas statusā.”
    http://www.ir.lv/2011/12/6/elerte-saskelta-divkopienu-sabiedriba-nav-izdeviga-nevienam

    Manuprāt, pēc iepazīšanās kaut vai tikai ar šo argumentu (ja pašam nav ienācis prātā), nav iespējams arī turpmāk izlikties par vēlmju domāšanas pārņemtu dumiķīti.:)
    Kaut gan, ja ļoti niez un ļoti gribas, acīmredzot ir gan iespējams.:)

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...