Pārdomas: 2011. gada 6. decembris

184 dienas skolā

Šī nu ir tā tēma, par kuru man ir pilnīgas tiesības paust savu viedokli, jo manā ģimenē aug trīs mazi pirāti, no kuriem vecākā jau apmeklē skolu.

Izglītības ministra Roberta Ķīļa ierosinājums pagarināt mācību gadu, samazinot ikdienas slodzi, ir pat ļoti apsveicams. Ir izprotams vecāko klašu skolnieku sašutums, tomēr šoreiz tas ir pilnīgi nevietā, jo pašlaik esošā sistēma, kad dienā ir pat līdz astoņām mācību stundām, kurām arī iepriekš vajag sagatavoties, tas ir, piemēram, skolniekiem izpildīt mājasdarbus, nav īsti normāla situācija. Kā arī neaizmirsīsim — ir ļoti svarīgi, lai skolēniem būtu nodrošinātas ārpusskolas aktivitātes, jo citādi jaunieši labprāt notriec savu brīvo laiku nelietderīgi! Piemēram spēlējot fermas, vovus un kveikus vai arī bezmērķīgi klīstot ar paziņām pa pasauli, tādējādi bremzējot un degradējot savu attīstību.
Padomāsim arī par sākumskolas skolēniem, kuriem ikdienā ir jānēsā smagas mugursomas, kas kaitīgi iedarbojas uz mugurkaulu un augošo organismu, bet skolotāji, skolas un Izglītības ministrija iepriekš pat nevēlējās risināt šo problēmu, jo bija mantrausīgo izdevniecību pavadā, kam prioritāte bija un ir peļņa no kārtējās A4 formāta darba burtnīcas vai tikpat milzīga formāta grāmatas.

Tomēr ir viens “bet”! Mācību gada pagarināšana ir tikai viena no reformām, kuru mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti. Diemžēl, mums par nelaimi Latvijas pedagogi nav gatavi pārmaiņām, jo ir konservatīvi nūģi (sliktajā nozīmē), kuri tālāk par savu degungalu neredz. Vai skolotājiem ir apziņa, ka tie dauzoņas skolas solā, vēlāk veidos valsti, un no viņiem būs atkarīga valsts un pašu skolotāju nākotne? Nav! Mūslaiku skolotāju doma nesniedzas tālāk par vakara seriālu un ģimenes kašķi. Jā, ir svarīgs arī materiālais nodrošinājums, finansiālā stabilitāte pedagogam, tomēr, pat divreiz palielinot algu, viņu attieksme pret izglītojamajiem nemainīsies, jo dīvainā kārtā šī kasta sevi uztver kā ko pārāku pār bērniem un viņu vecākiem, nevis kā kolēģus un sadarbības partnerus, kuru uzdevums ir izaudzināt labus un godīgus pilsoņus.

Aplūkosim tos cilvēkus, kuri “vēlas” kļūt par pedagogiem! Tie pārsvarā ir reflektanti, kuri nav spējuši tikt kādā citā studiju programmā, vai arī viņiem nav izdevies atrast īsto ceļa virzienu, un tamdēļ viņi ir izvēlējušies studēt pedagogos, jo tajos var tikt bez piepūles (tās ir sekas Latvijas valdošajam konservatīvajam uzskatam, ka pēc vidusskolas uzreiz ir jāuzsāk studēt, nevis, piemēram, jāpavada nākamais gads, pildot brīvprātīgā pienākumus kādā svešā pasaules malā).

Protams, ir izņēmumi. Piemēram, man ir paziņas, kuras vēlējās un kļuva par skolotājām, jo tas bija viņu aicinājums, tomēr pat viņas apgalvo, ka, ieraugot savus kursa biedrus (tagad jau strādājošos skolotājus) kā iespējamos savu atvašu “izglītotājus”, apsvērtu skolas maiņu.

Par pašām izglītības sistēmas reformām domājot — nevajag izgudrot velosipēdu, jo jau labu laiku pasaulē kā veiksmīgākais un labākais tiek atspoguļots Somijas piemērs, kur ikviena no valsts skolām ir vienlīdz laba. Nav novērojama valsts skolu šķirošana pēc elitāruma (nav slikto skolu) un skolēniem ir zemākās nedēļas mācībslodzes Eiropā. Tajā pašā laikā viņiem ir vieni no augstākajiem sasniegumiem pasaulē (pretstatā Latvijai, jo šeit skolēniem ir lielas iknedēļas slodzes, tomēr zemi rezultāti). Tamdēļ ierosinu nokopēt somu izstrādāto sistēmu — protams, veicot nelielas lokālas izmaiņas –, un rezultāti nebūs jāgaida ilgi.

BBC: Why do Finland’s schools get the best results?
Roberts Ķīlis: Par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu
Vides fakti 26.11.2011 – Igaunijas skola

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

31 komentāri to “184 dienas skolā”
  1. Gatis Veldre saka:

    Piekrītu, ka sabalansēta un pārdomāta mācību slodzes pagarināšana ir nepieciešama. Jā, tā ir aisberga redzamā daļa, jo reformas nepieciešamas jau no pašas izglītības sistēmas pamatiem. Tomēr, kā apvainojumu uztveru (lai gan pats neesmu pedagogs) Tavu, Ojār, priekšstatu par skolotājiem. Protams, neaizstāvu skolotājus, kas savā attīstības un ieinteresētības ziņā vēl aizkavējušies tālajos padomju laikos, taču, pateicoties tuvām radnieciskajā saitēm: mana sieva ir skolotāja, zinu, ka, neskatoties uz atalgojumu ir savas profesijas entuziasti. Paanalizē problēmu mazliet dziļāk, Ojār. Piemēram, vai skolotājs var ieinteresēt moderno jauniešu paaudzi, ja nevar pat atļauties portatīvo datoru (to nespēj nodrošināt pat valsts)? Vai skolotājam par saviem līdzekļiem jākopē materiāli stundai? Tādu jautājumu/problēmu ir daudz. Un otra lielākā problēmas puse ir vecāku iedoma, ka pedagogs ir galvenais, kas sagatavos mazos resgaļus turpmākajai dzīvei, iemācīs labas uzvedības normas utt. Es nesaku, ka tāds esat jūs, taču tāda ir ļoti liela vecāku daļa. 

    Gatis, drīz jau 2 bērnu tēvs. 

    • Ojārs saka:

      Kā jau minēju pārdomās, ir arī labi pedagogi, kam tā ir sirdslieta un aicinājums, tomēr tas nemaina būtību — Latvijā skolotājs ir lai izņemtu mācību vielu, nevis lai iemācītu.

      Par datoriem runājot, cik no skolotājiem ir sevi apgādājuši ar televizoru, digitālās televīzijas dekoderi vai satelīttelevīzijas uztvērēju?

      • Gatis Veldre saka:

        Tomēr saproti, ka skolotājs tā nav viena persona, bet gan bieži vien ģimene. Respktīvi ne visi ir pedagogi, līdz ar to pārmetums par tehnoloģiju iegādi nav gluži vietā. Un portatīvais dators tomēr ir instruments mūsdienīgai mācību vielas pasniegšanai, ne sēdēšanai FB, draugos vai Twitter.  

  2. Pats R.Ķīlis?

    Iespējams, ka var mācību gadu arī pagarināt, bet tā nebūs panaceja visam. Ja nemainās mācību apjoms, tad liekas 10-15 mācību dienas dos iespēju samazināt stundu skaitu nedēļā vidēji par 2 stundām. Toties tas prasīs atrisināt daudzas un dažādas sadzīviskas problēmas, prasīs mācību plānu pārveidošanu, u.t.t.

    • Ojārs saka:

      Tad labāk ir atstāt visu esošajā pašplūsmā, neko nemainot, jo tas prasītu lieku piepūli un vecās sistēmas sagraušanu?

      • Ieva saka:

        Piedošan’! man, kā ceturtās klases skolnieces mammai ir savi iebildumi PRET mācību pagarināšanu. Smago mugursomu problēmu tas NEATRISINĀS ne par 0,0štrunts% procentiem. Tas pirmkārt. 
        Otrkārt – nevajag demagoģēt par pašplūsmām. Tā ir visai primitīva demagoģija. Ja tik ļoti gribās graut veco sistēmu, tad PIRMKĀRT ir jāsāk ar mācību programmas pārskatīšanu un “konsolidāciju”. LŪK TAS IR REĀLS DARBS, SISTĒMAS UZLABOŠANAI! Un tieši šo reālo darbu NEVIENS no IZM, ieskaitot ministru ij negrasās darīt – jo tas ir tas, kas prasa piepūli. Vienkāršāk un primitīvāk ir mehāniski piesviest termiņu, kas bērniem jāatsēž skolās. Primitīvi un bez piepūles. Un, jā – mani neapmierina šī izglītības problēmas “risināšana” tik analfabētiskā un primitīvā veidā. Nemaz nerunājot par to, kādas neērtības man sagādās fakts, ka tiek čakarēts mans laiks vasarā, kas MAN ir paredzēts citam darba un atpūtas režīmam un ko ES negrasos mainīt tikai dēļ viena puskoka lēcēja ambīcijām: “Pārspļaut iepriekšējos ministrus ar īpaši ekstrēmām idejām!”. Tā jau mūsu valstī pierasts – katrs ministrs nāk uz nozari savu cirvi vicinādams un šķaida un grauj visu, kas ceļā trāpās. Un tie gruveši ir tie, kuros ir jādzīvo, jāstrādā un jāmācās tautai.

        • ” Nemaz nerunājot par to, kādas neērtības man sagādās fakts, ka tiek čakarēts mans laiks vasarā, kas MAN ir paredzēts citam darba un atpūtas režīmam un ko ES negrasos mainīt tikai dēļ viena puskoka lēcēja ambīcijām”

          ar šo, šķiet, arī viss ir skaidrs.

          • Ieva saka:

            Jā. Es rēķinos ar to, ka vismaz trīs mēnešus gadā man nebūs jāceļas septiņos no rīta, lai palaistu bērnu uz skolu, es varēšu, kā baltais cilvēks, celties pusotru stundu vēlāk un mierīgi iet uz savu darbu. Otrkārt, mans darbs ir saistīts ar izbraukumiem pa visu Latviju, skolas laikā esmu spiesta meklēt, pie kā mans bērns var palikt nereti līdz pusnaktij, kamēr es atgriežos mājās. Vasarā, trīs mēnešus maniem draugiem un radiem ir miers no manas uzbāzības, es varu bērnu ņemt līdzi darba braucienos, darba specifika to atļauj. 
            Tāpēc es noteikti neesmu ar mieru, ka MAN atņem šo laiku, kad es varu no rīta piecelties cilvēcīgā laikā un, ka man nav jāapgrūtina līdzcilvēki ar manām bērna pieskatīšanas problēmām.

        • Ojārs saka:

          Pirmkārt, ir infantili rakstīt vārdus ar lielajiem burtiem.
          Otrkārt, ko nozīmē “kā baltais cilvēks”? Melnie strādā, baltie atpūšas? Rasisms?
          Treškārt, lūdzu nedevalvēsim visu līdz personīgajam zupas šķīvim.

          P.S. izlasiet termina analfabētisms definīciju, citādi pašlaik to lietojat nevietā.

          • Ja mēs izejam uz matu skaldīšanu, tad paskaidrojiet, ar ko mans zupas šķīvis ir nevērtīgāks par Jūsu zupas šķīvi. Kāpēc tieši manas vajadzības būtu jāignorē? Ja Jūs jau folklorizējošos teicienu “baltais cilvēks” dēvējat par rasismu, tad es Jūsu demagoģija pretī likšu savējo un atļaušos Jūs apvainot vientuļo māšu diskriminācijā, ja Jums manas intereses šķiet nevērtākas par citu interesēm. Un nevajag te pretnostatīt indivīdu pret sabiedrību. Šis trumpis labi spēlēja 1917. gadā. Atļaušos naivi cerēt, ka tagad, demokrātiskā sabiedrībā, katram cilvēkam ir tiesības uz savām interesēm.

            Nenostādiet sevi soģa lomā, kam būtu teikšana, kura sabiedrības locekļa personīgās intereses ir vērtīgākas, svarīgākas un vērā ņemamākas.

  3. Viedoklis saka:

    Jautājums autoram:
    Ja tiek samazināts laiks ko skolēni pavada skolā tad pieaug tas laiks kas ir starp skolu un to laiku kad vecāki ir mājās – tātad jautājums – kas kontrolēs skolēnu sāi laikā? Vai nav tā ka pieaugs laiks kad neviens nekontrolē bērnu un tie izdomās klīst pa ielām un visādas citas plaidnības vai sliktāk.
    Tagad bērni un vecāki + / – vienā laikā no skolas un pulciņiem kopā ar vecākiem no darba – un tātad viss ir kontorlē.

    • Ojārs saka:

      Kā jau zini, Ķīlim ir ierosinājums skolu padarīt par savdabīgu kultūras centru, kurā arī notiktu dažādas ārpus mācību aktivitātes. Tātad, viss notiek uz vietas un jaunieši apkārt neblandās.

      • Viedoklis saka:

        Vēl lielāka kontrole un mazāk laika ar ģimeni būtu ja skolēni dzīvotu skolā un vienreiz mēnesī redzētu vecākus.

        • Ojārs saka:

          Kā? Sīči reizē ar vecākiem (ap sešiem vakarā) būtu mājās.

          Kāds būtu pareizais ceļš tavu prāt?

          • Viedoklis saka:

            esmu jau iepriekš rakstījis – nav jau pierādīta ka pastāv problēma un ka vajadzīgs šāds risinājusm – kur ir SKDS neatkarīgā aptauja ka vecākiem šis būtu aktuāls temats un vēlams risinājums?
            Nav jau reforma jādara darīšanas pēc – vispirms identificē problēmu un tad domā par risinājumiem. Pagaidām neviens nav parādījis tādu aptauju kas pierādītu ka šī ir aktuāla tēma pie kā jāstrādā. Tikai ar tekstu “pie manis ir vērsušies vecāki” – cik daudz un vai veicot aptauju tā būtu lielākā daļa?

      • Linda Gulbe saka:

        Domāju, ka vairāki pamatskolas pēdējo klašu skolēnu negribētu apmeklēt ārpusskolas aktivitātes, tas nav aktuāli jauniešiem, viņi tās nodarbības, ticams, ka bastos.

        • Ojārs saka:

          protams, aktuālāk ir sēdēt parciņa vai kāpņutelpā un funktierēt kā nopirkt cigaretes vai alkoholu. Šāda nostāja tipiski atspoguļo mūslaiku jauniešus, kam īsti nekas neinteresē.

  4. Linda Gulbe saka:

    Es gan nepiekrītu.1.Smago somu lietu var atrisināt skolās ieviešot skapīšus, kur tās glabāt, un uz mājām nest tikai tās kurās ir uzdotie mājas darbi.2.Garāks mācību gads nozīmē mazāk vasaras, ko izbaudīt bērniem, kas viņiem tiešām ir vajadzīgs.3.Teici, par attīstību bremzēšanu un degradēšanos, jo ir par daudz brīvā laika un jaunieši nezina, kur “nosist” savu brīvo laiku, jā, piekrītu, vajag ārpusskolas aktivitātes, bet tagad jau viņas arī ir, viss ir normas līmeņos, ja būs vēl vairāk laika, tad būs ne tikai ārpusskolas aktivitātes, bet gan arī visa attīstības degradēšana visvisādās video un datorspēlēs.Un, ja būs arī pagarināts mācību gads, un, ja būs arī tā brīvā laika, ko darīt tiem, kuri nevar nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, vai tiem, kuri iet speciālajās skolās, ko darīt bērniem ar īpašām vajadzībām?Viņiem būs vēl vairāk brīvā laika, kur degradēt savu attīstības līmeni!Un tā jau, salīdzinot ar daudzām citām valstīm Eiropā, ja ne pat pasaulē, Latvijai ir pietiekoši augsts izglītības līmenis [no sākumskolas līdz vidusskolai]. Uzskatu, ka skolas mācību gada pagarināšana ir lieka.Bet protams, tās jau ir tikai manas domas un mans viedoklis.

    • Protams, skapīši arī būtu forši, bet es joprojām atbalstu domu par pagarināto mācību gadu. Pirmo brīvo mēnesi netiek darīts nekas, otro – izklaidējies, bet trešajā jau sāc garlaikoties, gaidi skolu. Un atzīsti – ir taču forši satikt draugus, uzzināt daudz ko jaunu, apgūt jaunus špikošanas paņēmienus, starpbrīžos stāvēt rindā pēc saldumiem vai kādā stūrī spēlēt kārtis… Vienīgie, kuri, manuprāt, varētu pamatoti celt iebildumus, ir jaunieši, kas vasarās piepelnās – brauc ogot, sēņot vai ko citu.

      • Linda Gulbe saka:

        Jā ir forši satikt draugus utml, bet citiem jauniešiem ir ārpusskolas nodarbības, to nometnes, citi brauc pie radiniekiem uz ārzemēm. Ahh ir tak tik daudz argumentu kāpēc nevajadzētu pagarinātu mācību gadu.

  5. Edgars saka:

    1. Autors brauc auzās noliekot lielāko daļu pedagogus, tiko biju savā vecajā Liepājas J.Raiņa 6.vidusskolā un sastapos gan ar lieliskiem pedagogiem, gan lielakajā vairumā ar  aktīviem un atraktīviem skolniekiem. Jā ir stagnāts direktors, kas kavē skolas attīstību, diemžēl, no viņa tikt vaļā nav iespējams, jo nekā nedarītājam kļūdīties ir faktiski neiespējami.

    2. Manuprāt šī ir kārtējā Kīļa reforma, reformas pēc. Tā vietā, lai veiktu, skolu programmu auditus, tiek ar lielu pompu veikts maznozīmīgs grozījumus, par kura jēgu un lietderību pastāv nopietnas šaubas. Manuprāt tie kas vēl netik sen paši ir sēdējuši skolas solā atceras, cik daudz cilvēki ir spējuši iemācīties siltajās maija dienās, kad arā jau ir kādi 20-25 grādi, nemaz nerunāsim par jūniju, pie reizes padomāsim, a ko darīt tiem, kas aktīvi nodarbojas ar mūziku vai sportu, tiem jau jūlijā sākas  nometnes, tātad šiem jauniešiem atpūtas vispār nebūs?

    3. Latvijas skolu elitārisms lielākoties rodas nevis no sistēmas, bet gan no tā, ka nevisur ir spējīgi skolu direktori. Bieži vien aktīvi skolnieki, un skolotāji šādiem stagnātiem ir kā zobu sāpes. Šeit būtu jādomā, kā mainīt šo sistēmu.

    4. Lai uzlabotu kvalitāti pirmkārt vajadzētu padomāt, par tādiem kā formāliem skolas iestājeksāmeniem, kas sadalītu jauniešus pa klasēm atbilstoši viņu zināšanu līmenim, jo šobrīd lielākoties vienā klasē mācās jaunieši ar krasi atšķirīgiem zināšanu līmeņiem, kas faktiski paralizē skolotāja darbu, jo Jānītis uzdevumu izrēķina 2 minūtes bet Pēteritīm vajag pusstundu.

    5. Piekrītu autoram par ārpusskolas aktivitātēm, šis jautājums kā arī mācību grāmatu jautājums būtu tās, ar ko ministram būtu jāsāk, nevis jāpaceļ viens no maznozīmīgākajiem jautājumiem, un jāpataisa tas par galveno. Šobrīd vairāk izskatās, ka Dr.Frankenšteins Ķīlis gatavo kārtējo eksperimentu LV tautai, ko pec tam socialantropologi varētu ķidāt, nevis nopietni ir pieslēdzies sistēmas reformai.

    • Ojārs saka:

      Gēbels būtu lepns ar tevi! Malacis.
      Varbūt ierosini vēl sadalīt bērnus pēc izskata: acu, matu un ādas krāsa.

      Un izskatās, ka tev interesē tikai labie un aktīvie skolnieki, aizmirstot, ka tieši skolotāju uzdevums ir rūpēties, lai nebūtu slikto (protams sadarbojoties ar vecākiem).

      Un no kādas vides nāk direktori? Vai skolu direktori nav pasniedzēji (pārsvarā)?

  6. Viedoklis saka:

    Igaunijā brīvlaiks sākas jūnija sākumā un beidzas ar 1. septembri – kā mums http://en.wikipedia.org/wiki/Summer_vacation  un Igaunija ir izglītības līderos priekšā Vācijai, Šveicei, UK, utt. pēc pēdējiem OECD datiem – lūk arī raksts http://www.dailymail.co.uk/news/article-1336410/OECD-condemns-British-education-inferior-Estonias.html

    Tad nu kādā  jēga ir darīt pretējo tam ko dara līderi? Kur loģika?

    • Ojārs saka:

      būtu ļoti vērtīgi kādreiz izlasīt vairāk par virsrakstu, jo esmu minējis Somijas piemēru (Somijas bērni saliek visus Eiropā, arī igauņus, apskati paša iesaitēto tabulu).

      • Linda Gulbe saka:

        Ā, nu skaidrs, gribi, lai esam kā somi, nevis esam mēs paši latvieši.Ne vienmēr var sasniegt to labāko rezultātu, ar šādu “hop” lēcienu neaizleksi uz labu rezultātu uzreiz, lai būtu labs rezultāts jāsāk viss darīt pamazām nevis ar tik lielu lēcienu.

  7. Ruta Zimnoha saka:

    Mjā, kārtējo reizi atkal skolotājs vainīgs. Pie tam uz pieres štamps – neveiksminieks. Ojār, nezinu, kur ‘Tu īsti dzīvo un kādā skolā savus bērnus laid. Bērna skolu izvēlies Tu, un ja jau tur tik slikti pedagogi, vari skolu mainīt. Tā kā tā nu ir Tava izvēle. Mums taču ir sistēma – nauda seko skolēnam. Akurāt, vari slikto skolu un skolotājus sodīt pārejot uz citu skolu. Es esmu skolotāja jau 10 gadus. Bez pedagoģiskās man vēl ir 3 augstākās un viena profesionālā izglītība. Es ļoti labi atceros laikus, kad pati gāju skolā, un kad kā tu teici, bērni uzreiz tika norakstīti. Es biju gudrā galva, bet maniem brāļiem mācības padevās grūtāk. Kā vēl tagad atceros, kas bija jāpārdzīvo manai mammai, kad audzinātājas un direktores kašķa pēc vienu brāli uz otro gadu atstāja, kā centās, lai uz palīgskolu sūta, bet neviena komisija neatzina par palīgskolas klientu, ka abus brāļus uz tā saukto individuālo apmācību uzlika, jo par to piemaksas bija. Un ši individuālā apmācība, atvainojiet, bija mēsls. Tagad skolā strādājot, redzu, ka abi brāļi normāli varēja klasē ar visiem mācīties, ka patiesībā viņu izglītība apzināti tika “sačakarēta”. Lūk, tajā laikā tā notika. Bet tagad, atvaino, skolotāju atrod ar lauztu galvaskausa pamatni kabinetā, skolotājai uz blūzes laikā, kad viņa skolēnam izskaidro vielu, tiek uzlieta kodīga līme, skolotāja dabū pa žokli, jo cenša kautiņu šķirt, dažādi izsmejoši apraksti un video socialajos tīklos, utt. Varu nosaukt ne vienu vien piemēru. Ojār, Jūs pats? Kaut skolā esat nostrādājis?  Nezinu, kur jums te tās kastas. Skolotājs dotajā brīdī reizēm ir ļoti beztiesīgs. Viņš pat nedrīkst likt skolēnam starpbrīža laikā tāfeli notīrīt. Ir pilnīgi iespējams, ka kāds tevis dotajā uzdevumā saskatīs ko bērnus samaitājošu un ies sūdzēties. Pie tam sūdzības par skolotājie var uzrakstīt ta par jebko. Piemēram par manu  kolēģi uzrakstīja, ka viņa zēnam liek zemākas atzīmes, jo viņš ir rudmatis, kaut gan tā nebija. Un teikt, ka skolā strādā stagnāti, nezinu kā citur, mūsu skolā slikts ir skolotājs, kas strādā frontāli, tiek veikti nepārtraukti stundu apmeklējumi no administrācijas puses. Stundā jāpielieto dažāda veida metodes, katram skolēnam jābūt individuālai pieejai, jāgatavo uzdevumi katram pēc viņa spējām, jābūt speciāliem plāniem un materiāliem darbam ar vājākiem un spējīgākiem skolēniem, jāanalizē, kas izdevies, kas nē. Tā kā tagad auklējas ar skolēniem, nekad nevienos laikos nav auklējušies. Tiek izdomāti tādi un šitādi uzdevumi, lai tik bērniem būtu interesanti, lai materiāli būtu mūsdienīgi. Tāpat mūžigā sazvanīšnās ar vecākiem, bieži uz sava rēķina, utt. Katru mēnesi ir vecāku dienas, kuros vecākiem ir iespējams atnākt, izrunāt sasāpējušos jautājumus, sarunāt kā sadraboties, utt.Un tad vēl mūžigie pārmetumi skolotājiem, ka ir disciplīnas problēmas utt. Neaizmirstiet, ka savus bērnus audzina vecāki. Es zinu, ka savu darbu daru labi un arī mani kolēģi to dara pēc labākās sirdsapziņas. Zinu, ka mani skolēni mani mīl un ciena un ka nāk uz manām stundām ar prieku. Bet Jums, Ojār. Ieteiktu nemērīt visus pēc vienas mērauklas. Ik vienā specialitātē ir talantīgāki un mazāk talantīgi speciālisti. Tas nenozīmē, ka visi ir tādi. Un jāmācās jau ir pašam skolēnam, skolotājs ir tikai, lai palīdzētu šajā procesā.Un ja jau mūsu skolās dotās zināšanas būtu tik sliktas, diezvai mūsu skolēni tiktu uzņemti ārvalstu skolās un gūtu tur tik labus rezulltātus. 
    Ruta, skolotāja un 1 dēla māte.

  8. Ojārs saka:

    Ziniet, kas raksturo pedagogu piezīmes skolēnu dienasgrāmatās? Infantilisms un nespēja sakarīgi noformulēt domu http://www.e-klase.lv/lv/zina/aktualitates/piezimes-skolenu-dienasgramatas/

  9. Ojārs saka:

    Neliels un ļauns prieciņš, noskatoties kā pedagogu krējums aka VISC paši sev dzen kājā “Ķīli”

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...