Redzējumi: 2011. gada 18. novembris

Tēvzemei un brīvībai – esiet lepni par Latviju

Vēlme pēc pašnoteikšanās tiesībām savā zemē ir pašsaprotama lieta. Kā latviešiem jums ir jālepojas ar šis nācijas fantastiskajām dziesmu un deju tradīcijām. Jūs varat priecāties par šo skaisto kultūrvidi. Un jums nav jākaunas par to nelielo asariņu acs kaktiņā, kad jūs aizdedzināt sveces pie Rīgas pils Lāčplēša dienā. Tas viss ir daļa no veselīga nacionālisma – labām un patiesām nacionālām jūtām. Strādāt, lai saglabātu Latvijas kultūru un savdabīgo raksturu ir gan pareizi, gan pozitīvi. Nav šaubu, ka cilvēkam ir jābūt lepnam par savu valsti un savu izcelsmi!

Es pats esmu norvēģis un dzīvoju Latvijā jau četrus gadus. Es cenšos iemācīties valodu, un principā mana vienīgā piederība Latvijai ir tas fakts, ka man ir sagadījies dzīvot un strādāt šeit. Un tomēr pamazām manī ir izaudzis lepnums par šo valsti. Mana saikne ar Latviju pakāpeniski palielinās, es ieguvis daudzus labus draugus šeit, un es esmu sācis sekot līdzi diskusijām sabiedrībā (paldies Dievam par Google tulkotāju!). Manas jūtas pret Latviju ir kļuvušas tik stipras, kas es gandrīz vai vairāk fanoju par latviešu valsts hokeja izlasi nekā norvēģiem.

Es pats esmu vēlējies līdzdarboties sabiedrībā, un es pie tā esmu piestrādājis. Par laimi, neviens nav mēģinājis uzspiest man latviskās vērtības. Es vēlos būt daļa no latviešu sabiedrības, bet tajā pašā laikā vēlos paturēt savu identitāti un savu vēsturi. Vai tas ir pretrunīgi? Vai es kļūstu par draudu latviskajām vērtībām un īpašajam raksturam? Es ticu un ceru, ka atbilde ir – nē. Tādi ārzemnieki kā es un citi multikulturāli indivīdi neapdraud Latvijas turpmāko pastāvēšanu. Labas attiecības nevar izveidot piespiedu kārtā vai ar draudiem par ierobežotām tiesībām. Manas labās attiecības ar Latviju ir radušās pirmkārt jau no tā, ka draudzīgi un sirsnīgi latvieši ir pieņēmuši mani savā pulkā un ir interesējušies par to, kas es esmu. Šāda attieksme ir vairojusi manu interesi un attiecīgi padarījusi mani labvēlīgāk noskaņotu pret pakāpenisku integrāciju.

Šī raksta pamatdoma slēpjas atziņā, ka ir jācenšas atrast līdzsvaru. Nav absolūti nekā nosodāma lepnumā par savu zemi un kultūru, tieši pretēji. Un tomēr ir jāuzmanās, lai šis lepnums un pamatā labās nacionālās izjūtas jeb nacionālisms nenoved pie tā, ka cilvēks sāk atgrūst citādos. Lai nodrošinātu, ka Latvija ir laba un progresīva valsts, ir jāvēlas veidot iekļaujošu un atvērtu multikulturālu sabiedrību, kuru raksturo augsta tolerances pakāpe un, protams atvērta demokrātija. Tā ir sabiedrība, kur visiem ir vienlīdzīgas tiesības, kurā cilvēki cīnās pret diskrimināciju uz etniskās piederības, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzimuma , vecuma vai kustību traucējumu pamata. Šāda sabiedrība veidojas caur dialogu, savstarpēju cieņu un izpratni.

Šodien ir Neatkarības diena. Ejiet un sviniet to labā veidā! Sveicu jūs šajā dienā! Pateicos, ka es varu šeit dzīvot! Dievs, svētī Latviju!

Tūrs Bernhards Slāthaugs

Bilde: Dainis Matisons

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...