Pārdomas: 2011. gada 16. novembris

Amerikāņu barikāžu laiks

Occupy Wall Street aktīvistu savdabīgā ”pilsētiņa” Zukoti parkā Ņujorkā, ASV, šoceturtdien (17. novembrī) būtu svinējusi divu mēnešu jubileju. Diemžēl svinības izpalika, jo varasiestādes izlēma šo alternatīvo zonu vienkārši likvidēt. Turklāt ļoti brutālā veidā. Vismaz mani šokēja ziņas par to, ka cilvēku mantas – ieskaitot makus ar naudu, recepšu zāles, personu apliecinošus dokumentus, grāmatas no aktīvistu izveidotās bibliotēkas – tika vienkārši sašķūrētas lielās kaudzēs un aizvestas ar kravas mašīnām. Tā Ņujorkas mēra Blumberga acīs acīmredzot izskatās ”parka tīrīšana”.

Taču galvenā tīrīšana, protams, bija visu cilvēku pēkšņa un rupja padzīšana no parka teritorijas. Kā izrādās, Ņujorkas mērs bija rīkojies pretēji tiesas lēmumam, neatļaujot cilvēkiem atgriezties parka teritorijā. ”Blumbergs ir pārkāpis vairāk likumu nekā arestētie protestētāji,” tā notikumus komentē amerikāņu žurnālists Glens Grīnvalds.

Dramatisko notikumu gaitā policija neļāva (cik vien tas bija iespējams) jelkādu piekļuvi žurnālistiem. Tika noteikta pat ”no-fly” zona, lai nepieļautu filmēšanu no helikopteriem.

Protams, pilnībā novērst mediju pārstāvju ziņošanu no notikumu vietas nav iespējams. Britu žurnāliste Lorija Penija kā notikumu aculieciniece secina, ka ekonomikas un demokrātisku krīžu laikā ļodzīgas valdības tiecas izmantot policijas vardarbību un ar draudiem pakļauj pilsoņus kārtībai. Taču rezultātā tikai aug cilvēku izpratne par varas vājumu, vairojas atbalsts pilsoniskās nepakļaušanās metodēm. ”Šādas ainas, kad policija brutāli vēršas pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem un sit viņus, jo sēdēt uz trotuāra un pieprasīt taisnīgāku pasauli tiek uzskatīts par noziegumu, gan sabiedrībai kopumā, gan protestētājiem skaidri parāda pretspara nozīmi,” raksta Penija.

Dīvaini, ka Latvijā daži daudzviet ASV izveidojušās ”okupācijas kustības” telšu pilsētiņas vēlas salīdzināt ar tām teltīm, kas pirms pāris gadiem tika uzslietas pie Ministru kabineta. Manā skatījumā vienīgā saikne šeit ir teltis, taču ne jau teltīs ir ”okupācijas kustības” būtība. Tiem, kas toreiz bija apmetušies pie mūsu valdības mājas, nebija ne mazākās vēlmes kaut ko radikāli mainīt pastāvošajā iekārtā. Ar amerikāņu protestētajiem ir pavisam citādi. Jā, viņiem nav izstrādāta kaut kāda partijas programma, taču to nemaz arī nevar prasīt no kustības, kurai apritējuši tikai divi mēneši – un kura strādā ar tiešās demokrātijas metodēm. Demokrātija prasa laiku! Iespējams, kāds vēlētos redzēt līderi vai līderus, kuri šo kustību vada – taču tādu nav. Un paldies dievam. Hierarhiskas iekārtas mēs jau esam atēdušies tā, ka vairāk tiešām nevajag. Staļinu un Hitleru laiks ir beidzies.

Ar ko tad salīdzināt šo amerikāņu buntošanos pret 1% – Volstrītas finanšu kliķes un politiķu konglomerātu? Manā skatījumā vispareizāk to būtu salīdzināt ar barikādēm, kuras piedzīvojām Rīgā pirms 20 gadiem. Patiesa, sirsnīga, nevardarbīga cīņa par demokrātiju – šī iezīme ir kopīga Latvijas barikādēm un Occupy Wall Street kustībai.

Starp citu, saskaņā ar svaigākajām ziņām protestētājiem ir ļauts atgriezties Zukoti parkā. Tā nolēmusi tiesa. Viņiem nav ļauts uzsliet tur teltis (un te nu arī zūd vienīgā līdzība ar mūsu gulšņātājiem pie valdības mājas), taču pulcēšanās brīvība ir nodrošināta. Ar ko tas viss beigsies, vēl nav zināms. Gluži tāpat kā barikāžu laikā Latvijā. Un kas to zina, varbūt ne tikai ekonomistu prognozētais otrais krīzes vilnis, bet arī šīs svaigās demokrātijas un brīvības vēsmas beidzot atnāks līdz Latvijai.

Bilde: Calle

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

TwitterFacebookLinkedInLast.fm

Viens komentars to “Amerikāņu barikāžu laiks”
  1. publikai saka:

    Izgriezumi no Facebook
    Ilmārs: Es domāju, ka Jānis darbojas ne tikai pastāvošas iekārtas mainīšanas mērogā, bet kosmiski apokaliptiskā vērienā.

    Un vēl es saskatu daudz vairāk līdzību visām tām occupy un B36, tikai mērogi ir citi, kas izsauc sociālo tīklu rezonansi. Teltis kādā Baltijas valstī un Wall street ir atšķirīga lieta, kaut gan arī B36 raisīja mediju rezonansi. Liktenis abiem pasākumiem būs līdzīgs.

    Jānis: LV nav “neatkarīga”- tas būtu iedomigi,- tā uzskatīt. Sociums atkarīgs no RU E-resursiem, no ES “pavada” . Nu un no kā ES atkarīgs “viedoklis”, vispār paklusēsim. Tā būs labāk. Ne mēs lemjam, “kā mums būt” – labāk esmu “antiņš pasaulē” – nekā “srpīdītis bez lienītes”, tobiš mājas, kurā atgriezties. Nabags neko nevar mainīt- tas ir jāpabaro, jāsasilda, kaut kas vēl “jāiedod”- un savādāk “ķēdītes reakcijā” nemēdz būt.. nu labi, ir ideja(as), bet kad redzi, ka pārsvarā, nu visi tie vsmz 70% laju/goju (beziniciatīvu subjektu, idiotu) pārdodas par “lēcu virumu” – un tas visur- saproti, ka “labāk parūpēties par sevi”. Tas bija “jaunības maksimālisms” ar teolōģisku ievirzi( starp cit). Ja (Es) saprotu, ka manī iemīt pasionārs elements – cik nu, bet – “mans”(!). “Drīkstu” kļūdīties, tur pabļaustīties (ar mīļām čiksām, tjipa)- bet pēcāk, kad “izglītojies” un nāc pie saprāta – pārej uz privāto sektōru. Ērtāk “visus nopirkt”, nekā tur … kā Tu domāji “radikāli mainīt iekārtu p-pastāvošo”(?) Ko Tu tai “iekārtai” (ne savai, starp citu) pieķēries tā – parūpējies par sevi, savu ģimeni – lai bērni gudri skoloti aug, stabilā sociumā. Kur nav karojuši pēdējos pārsimt gadus, zināms… ko Tev vēl teikt. Nu, kad kārtējā rekvizācija šeit notiks, gan Tev ar atlēks “kaut ko darīt”, lai attaisnotu savu “latviskumu”, kur ja “parakājas”, gan būtu no citurienes jau pēc pāris paaudzēm. Ano nam nado? Kam “vajag”, lai “cīnās”. … a tā, viss tas ļembasts bija “jauks” pat “interesants” – nu pagulēt uz trotuāra gandrīz pus gadu – nu reāls extrīms, ko lai saka… vecumdienās varēs uzrakstīt vēl stāstu par “kārtējo antiņu”, vārdā Jānis. Hau.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...