Pārdomas: 2011. gada 10. novembris

Itālijai (un eirozonai) maz kas var palīdzēt

Es tiešām nevaru saprast, kā gan vispār debate par Itālijas likteni var notikt tādā ietvarā kā “Atkāpsies Berluskonī vai nē?” vai arī “Konsolidēs to budžetu jebšu nē?”
Ir jāsaprot, ka ne premjera nomaiņa, ne budžeta konsolidācija, ne arī citi vienpusīgi pasākumi no Itālijas puses nepalīdzēs.

Atskaitot to, ka konsolidācija — kā jau tagad labi pierādīts — ved valstis tikai dziļākā purvā (jā, arī Latviju), ir vērts pieminēt, ka Itālijā nav parāda problēma. Proti, jā Itālijā ir liels parāds, tomēr tas ir tāpēc, ka valsts tekošajā kontā (eksporti mīnus importi) ir deficīts. Un kā gan valsts var norēķināties par to, ka tā patērē vairāk nekā saražo? Aizņemoties. Pagriežot to citādi, reti kad “tirgi” satraucās par valstīm, kurām ir liels ārējais parāds, bet kuru tekošā konta bilance ir pozitīva un ekonomika — augoša.

Tomēr Itālijā nav ne īsti augoša ekonomika, ne arī — kā jau tikko noskaidrots — pozitīva tekošā konta bilance. Līdz ar to Itālijai nekas cits neatliek, kā naudu aizņemties. Tomēr aizņemšanās arī nav lielākā Itālijas problēma. Piemēram Japānai “tirgi” joprojām uzticās, neskatoties uz to, ka valsts parāds tur ir 200% no IKP. Kāpēc? Jo Japāna var drukāt savu naudu ārā. Bet eirozonas valstīm šādas opcijas nav. Precīzāk, šāda opcija teorētiski pastāv, jo eirozonā darbojas tāda iestāde kā Eiropas Centrālā banka. Šī banka gan uzstāj, ka tā nevar vienkārši sākt drukāt naudu, jo tas nav šīs iestādes pilnvarās. Manuprāt gan šis apgalvojums ir absurds. ECB jau līdz šim ir paspējusi sevi pierādīt kā iestādi, kura pārkāpj savas pilnvaras. Tā vēl augustā ECB paziņoja, ka nepirks Itālijas parādzīmes, bet izdarīja to tikai dienas vēlāk.

Itālijai maz kas var palīdzēt. Kā zināms, Itālijas 10-gadu parādzīmēm procentu likme šovakar pārkāpa 7.5% robežu. Pie 7% gan Grieķijai, gan arī Portugālei un Īrijai vajadzēja prasīt aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda. Tad SVF palīdzēs arī Itālijai? Diemžēl nē, jo tā rīcībā nav tik daudz līdzekļu — Itālijas parāds ir pārāk liels.

Daudz reālāka opcija būtu ECB beidzot uzsākt Itālijas un citu grūtībās nonākušo eirozonas valstu parādzīmju masveida uzpirkšanu, kā arī jaunas naudas radīšanu.

Bet arī ar to nepietiks. Iepriekšminētā tekošā konta jeb konkurences problēma ir arī jāsāk atrisināt. Nevar būt situācija, ka Vācijai ir milzīgs tekošā konta pārpalikums, bet Grieķijai, Itālijai u.c. milzīgi deficīti. Vācijai būs beidzot jāpieņem fakts, ka tā būtībā piepelnās uz citu valstu rēķina.

Ja eirozonas patiesās problēmas netiks atrisinātas, drīz nebūs vairs starpības, kurā laivas pusē attiecīgā valsts sēdēs. Jo laiva — eirozona — nevar nogrimt tikai daļēji. Vai nu Eiropas monetārā zona pastāv vai arī tā izjūk. Citu alternatīvu nav.

Ilustrācija: Loren Zopierini

Edgars

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

More Posts

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle Plus

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...