Pārdomas: 2011. gada 3. novembris

Uzvedība un sods

Sapulcējoties pulciņam ļaužu un nolemjot izveidot kopīgu saimniecību, ar laiku šo cilvēku starpā izveidojas nerakstīti vai rakstīti savstarpējās saskarsmes noteikumi, likumi, uzvedības normas. Sauciet kā gribat, tas nemainīs sabiedrības tieksmi pēc nosacītas kārtības (un spēju ieviest). Taču diemžēl pārāk bieži ir novērojama tendence kādam vai kādiem no jaunizveidotās vai sen jau esošās kopienas (sabiedrības) uzkundzēties pārējiem, lai piesavinātos kopējos labumus, iegūtu varas apziņu un justos pārāks/i. Šim mērķim var tikt izmantoti gan vardarbīgi, gan likumīgi paņēmieni.

Vai neskan daiļi, ja kāda nacionālpatriotiski noskaņota cilvēku grupa aiz rūpēm par pagrimušajiem līdzpilsoņiem Saeimā izveido Valstiskās audzināšanas apakškomisiju? Un vai ir nepareizi, ja pilsoņus, kuri izrāda neapmierinātību ar pastāvošo valsts iekārtu un tās simboliem, stāda tiesneša priekšā, kurš tos nelgas uz dekādi norobežo no pārējiem pilsoņiem? Sods tak’ vienmēr būs taisnīgs, ja tiek ievēroti likumi un tikumi!

Pērnnedēļ, ierakstot “Alu puča” devīto podkāstu aizrunājāmies līdz Muamara Kadāfi dzīvei un tās beigām. Diskusijas esence pārsvarā sastāvēja no viedokļiem, kas ietvēra kritiku pret Kadāfi nāves veidu, jo bijušajam revolucionāram un pēcākajam tirānam visupirms vajadzēja tapt tiesātam, nevis nošautam kā sunim (islāmā suns tiek uzskatīts par nešķīstu dzīvnieku), jo tā būtu bijis civilizēti.

Norādīju biedriem uz šāda uzstādījuma liekulību, jo izbijušā diktora Kadāfi tiesāšanas mērķis tik un tā būtu panākt viņa nāvi. Revolūcijas mērķis vienmēr ir atbrīvoties no iepriekšējās kliķes, izšķirīgajā brīdi neizvēloties paņēmienus, jo tikai, aizejot vecajam, vietā var nākt jaunais.

Atcerēsimies Sadama Huseina nāvessodu, kas atbilda visiem augstākajiem moderno demokrātiju standartiem, tik ar tādu austrumniecisku piešprici. Vai, piemēram, ASV sabiedrotās Saūda Arābijas šariāta tiesas taisnīgi piespriesto sodu libāņu žurnālistam Ali Huseinam Šibatam — galvas nociršanu (šopiektdien, 4. novembrī) par “nākotnes paredzēšanu”.

Arī 21. gadsimta Latvijā samērā bieži gadās dzirdēt lauku onkuļus runājam, ka šiem tik vajag iedot rokās AK-47, un viņi iztīrītu Saeimu no “tiem zagļiem un liekuļiem”, kas tur sasēduši (jā, tiem pašiem vīriem un sievām, kuri raksta likumus tiesnešiem un tiesām un kuri ir izlēmuši valstiski pāraudzināt nekārtīgos pilsoņus). Šādu performanci brašie onkuļi veiktu bez tiesas, par pamatu ņemot personīgo taisnīguma izjūtu.
Un cik ļoti valsts proletārieši ir priecīgi, ja kādu no kliķes atstumj no siles, jo tas ir sagrēkojies pret apkārtējiem!

Tik kāds no tā kopējais, sabiedriskais labums pilsoņiem? Vai nebūtu jaukāk un labāk, ja Puzes mežu iedzīvotājam nevis liktu, teiksim, desmitgadi, pavadīt restotā istabā, bet tieši to pašu laiku pavadīt, tīrot šosejas Rīga-Ventspils grāvjus un nomales? Un kas slikts būtu, ja Ķengaraga zēnam Aināram būtu iespēja atgriezties savā dzimtajā pagalmā, lai par sastrādātajām šmucēm kādu dekādi tīrītu kanalizācijas caurules un notekas? Ir tak tik daudz rīdzinieku, kuri dzīvo pirmajā stāvā, un tiem samērā regulāri aizdambējas labierīcību stāvvadi, un tieši Ainārs beidzot varētu nākt palīgā. Bet Bārdas kļūšana nātru un latvāņu pļāvēju un iznīcinātāju ir tikai loģisks notikumu atrisinājums.

Sodi nedrīkst būt personību graujoši vai brīvības sajūtu atņemoši, tiem ir jāļauj paraudzīties uz dzīvi no citām perspektīvām, lai nodarījums pēcāk pārvērtos par ieguvumu ne vien sabiedrībai, bet arī pašam. Un tieši šajā punktā kļūdījās Jānis Iesalnieks (šoreiz nerunāsim par piespiedu darba nometnes morāli ētisko pusi un idejas koķetēšanu ar nacistiskajiem strāvojumiem)– cilvēks nemainīs tikumus, ja viņam netiks dota iespēja laboties un sākt dzīvot savādāk.

Ojārs

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...