Redzējumi: 2011. gada 24. oktobris

ASV noriets ietekmē visu pasauli

Pirms desmit gadiem, kad es un vēl daži cilvēki runāja par ASV norietu pasaules sistēmā, mūs sagaidīja labākajā gadījumā smīkņāšana par mūsu naivumu. Vai tad ASV nebija vienīgā superlielvara, kurai ir savas darīšanas pat visattālākajos zemes nostūros, un vai tad viņi gandrīz vienmēr nepanāk savu? Šāds uzskats valdīja visā politiskajā spektrā.

Šodien uzskats, ka ASV ir nopietnā lejupslīdē, jau ir kļuvis par banalitāti. Par to runā visi, izņemot dažus amerikāņu politiķus, kuri baidās, ka viņus vainos sliktajās ziņās par norietu, ja viņi par to diskutēs. Taču fakts ir tāds, ka gandrīz visi šodien tic, ka šis noriets ir realitāte.

Taču daudz mazāk tiek diskutēts par to, kādas būs šī norieta sekas visā pasaulē. Protams, lejupslīdes cēloņi ir ekonomiski. Taču ģeopolitiskās varas kvazimonopola, kāds reiz bija ASV, zaudēšanai būs nopietnas politiskas sekas visur.

Sāksim ar kādu stāstu, kurš bija pieminēts The New York Times ekonomikas sadaļā 7. augustā. Kāds finanšu menedžeris Atlantā sacēla trauksmi tādēļ, ka divi bagāti klienti viņam lūdza pārdot visas savas akcijas un ieguldīt naudu diezgan izolētā kopieguldījumu fondā. Menedžeris teica, ka 22 gadus nodarbojoties ar biznesu, vēl nekad neesot dzirdējis tādu lūgumu. ”Tas bija kaut kas nepieredzēts.” Avīze to nosauca par Volstrītas ekvivalentu ”kodolieroču opcijai”. Tas bija pretrunā ar svēto, tradicionālo padomu attieksmē pret tirgus svārstībām rīkoties “lēnām un prātīgi”.

Standard & Poors ir pazeminājuši ASV kredītreitingu no AAA uz AA+, kas arī ir kaut kas ”nepieredzēts”. Taču tā bija salīdzinoši maiga rīcība. Līdzvērtīga aģentūra Ķīnā, Dagong, jau bija samazinājusi ASV kredītvērtību uz A+ pagājušā gada novembrī, un tagad to ir pazeminājusi līdz A-. Peruāņu ekonomists Oskars Ugarteče ir pasludinājis ASV par ”banānu republiku”. Viņš skaidro, ka ASV ”ir izvēlējusies strausa politiku, cerot tādā veidā neaizbaidīt cerības [uz situācijas uzlabošanos]”. Savukārt Dienvidamerikas valstu finanšu ministri sanāksmē Limā augusta sākumā sprieda, kā labāk nodrošināties pret ASV ekonomiskā norieta ietekmi.

Problēma visiem ir tajā apstāklī, ka ir ļoti grūti izolēt sevi no ASV norieta sekām. Lai gan ASV ir iegājusi ļoti nopietnā lejupslīdē gan ekonomiskā, gan politiskā nozīmē, tā joprojām ir gigants pasaules arēnā, un jebkas, kas notiek ASV, joprojām izraisa lielus viļņus visur citur.

Ir skaidrs, ka lielākā ietekme no ASV norieta ir un būs uz pašu ASV. Politiķi un žurnālisti atklāti runā par ASV politiskās situācijas ”disfunkcionalitāti”. Taču kā gan tā vispār var nebūt disfunkcionāla? Pats elementārākais fakts ir tas, ka ASV pilsoņos šī lejupslīde izraisa apjukumu. ASV pilsoņi ne tikai paši materiāli cieš no lejupslīdes un baidās, ka turpmāk cietīs vēl vairāk. Viņi visu laiku ticēja, ka ASV ir ”izraudzītā nācija”, kuru Dievs vai vēsture izveidoja kā paraugu visai pasaulei. Un prezidents Obama joprojām cenšas viņiem iegalvot, ka ASV ir AAA līmeņa valsts.

Obamas un arī visu pārējo politiķu problēma slēpjas tajā apstāklī, ka ļoti maz cilvēku vairs tic šiem apgalvojumiem. Iespaids uz nacionālo lepnumu un paštēlu ir briesmīgs, un šis belziens turklāt ir nācis negaidīti. Valsts kopumā ar šo šoku tiek galā ļoti vāji. Iedzīvotāji meklē grēkāžus un savā neprātā uzbrūk šiem iedomātajiem vaininiekiem. Pēdējā cerība šķiet atklāt kādu konkrētu atbildīgo, un tāpēc kā risinājums tiek piedāvāts nomainīt cilvēkus, kuri atrodas pie varas.

Kopumā tiek uzskatīts, ka pie vainas ir federālā valdība – prezidents, Kongress, abas lielās partijas. Sabiedrības noskaņojumā ir jaušama spēcīga tendence par labu plašākai ieroču izplatībai individuālā līmenī un tēriņu samazinājumiem militārām operācijām ārpus ASV teritorijas. Visas vainas uzvelšana cilvēkiem Vašingtonā noved pie politiskas nestabilitātes un nopietnām cīņām vietējā līmenī, kuras kļūst arvien vardarbīgākas. Es teiktu, ka ASV šobrīd ir pati nestabilākā politiskā vienība pasaules sistēmā.

Tas padara ASV ne tikai par valsti, kuras politiskās cīņas ir disfunkcionālas, bet arī par valsti, kura nespēj iegūt vērā ņemamu ietekmi un varu pasaules arēnā. Tātad mēs redzam nozīmīgu uzticības kritumu pret ASV kopumā un tās prezidentu gan no tradicionālo ASV ārzemju sabiedroto puses, gan arī no prezidenta pašmāju politisko atbalstītāju puses. Avīzes ir pilnas ar Obamas politisko kļūdu analīzēm. Kurš gan var to visu apstrīdēt? Es varētu bez mazākās piepūles uzskaitīt desmitiem Obamas lēmumu, kuri manā skatījumā ir bijuši nepareizi, gļēvi un reizēm pat acīmredzami amorāli. Taču mani māc šaubas par to, vai gadījumā, ja viņš būtu pieņēmis visus tos lēmumus, kurus viņa atbalstītāju uzskatā viņam vajadzēja pieņemt, iznākums būtu stipri atšķirīgs. ASV noriets nav tās prezidenta slikto lēmumu rezultāts – to izraisa pasaules sistēmas strukturālā realitāte. Obama varbūt arī joprojām ir visietekmīgākais cilvēks pasaulē, taču neviens ASV prezidents nav un nespēs būt tik ietekmīgs kā agrāko laiku prezidenti.

Mēs esam iegājuši periodā, kuru raksturo asas, biežas un ātras svārstības – tas attiecas gan uz valūtas kursiem, gan nodarbinātības līmeni, gan ģeopolitiskajām savienībām un pat situācijas ideoloģiskajām definīcijām. Šo svārstību plašums un straujums izraisa nespēju veikt īstermiņa prognozes. Un bez kaut cik saprātīgas īstermiņa (kas varētu būt aptuveni trīs gadu periods) prognožu stabilitātes pasaules ekonomiku ir pārņēmusi paralīze. Visiem būs vairāk jāpievēršas protekcionismam, vairāk uzmanības jāpievērš pašiem sev. Un dzīves līmenis pasliktināsies. Šī aina nepavisam nav skaista. ASV norietam daudzu valstu skatījumā ir arī krietni daudz pozitīvu aspektu, taču nebūt nav droši, ka, pasaules laivai nopietni šūpojoties, tās patiešām spēs gūt cerēto labumu no šīs jaunās situācijas.

Ir pienācis laiks daudz reālistiskākai analīzei, krietni vien skaidrākiem morāliem vērtējumiem par to, ko šī analīze atklāj. Tāpat ir nepieciešama daudz efektīvāka politiskā rīcība, lai nākamo 20-30 gadu laikā radītu pasaules sistēmu, kura ir labāka par to, kurā mēs esam iestiguši šodien.

(c) Autortiesības pieder Imanuelam Valeršteinam, materiāla izplatītājs ir Agence Global. Ar jautājumiem par tiesībām un atļaujām, to skaitā arī attiecībā uz tulkojumiem un publicēšanu nekomerciālos nolūkos, sazinieties ar rights@agenceglobal.com, vai pa telefoniem 1.336.686.9002 un 1.336.286.6606. Šos tekstus drīkst lejupielādēt un pārsūtīt elektroniski ar nosacījumu, ka tajos nekas netiek mainīts un ir iekļauta šī informācija par autortiesībām. Lai sazinātos ar autoru, izmantojiet e-pasta adresi immanuel.wallerstein@yale.edu.

Bilde: takomabibelot

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTubeDraugiemAsk.fm

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...