Pārdomas: 2011. gada 18. oktobris

No kā ir atkarīga politikas kvalitāte?

Ikreiz, kad politiķi uzsāk savstarpējas debates, to kvalitāte ir tieši atkarīga no viņu pasaules redzējuma. Latvijā (un arī kopumā kapitālistiskajā domā) pilsoņiem ir izstrādājies priekšstats par politiķiem kā mehāniskiem kalkulatoriem, kuri pārzina skaitļus, bet neiedziļinās morālas dabas jautājumos, tamdēļ nepārsteidz, ja kliķe valsts iedzīvotāju kopu vienādo ar statistikas datiem, uzspļaujot katram atsevišķam indivīdam. Caur kapitālu ļaudīm ir izreklamēts “pareizais” finanšu un ekonomisko krīžu risināšanas modelis, kas pēc noklusējuma atstāj otrajā plānā morālās un cilvēciskās krīzes. Tas savukārt izraisa vienkāršo darbaļaužu pazemošanas un kliķei pietuvināto visatļautības.

Jā, šķiru cīņas nekur nav pazudušas, un, kā atzinis Vorens Bafets, pēdējo divdesmit gadu laikā tieši viņa šķira ir tajās uzvarējusi. No tā izriet, ka politiķi un ekonomisti iesākumā parūpēsies par buržujiem, jo tie ar savu kapitālu “nodrošina” kapitālistiskākās ekonomiskās sistēmas dzīvotspēju, bet tikai pēcāk (nereti — sajūtot vēlēšanu tuvumu) kliķe atcerēsies par proletariāta (savu vēlētāju) ikdienas problēmām. Tomēr pat tad, pārmijot vārdus ar elektorātu, tiks bārstītas frāzes par jostu savilkšanu, taupību un fiskālo disciplīnu, noklusējot pār buržuāzijas pilnīgi pretējo rīcību ik uz soļa.

Tamdēļ pirmkārt definēsim valsts galveno varu. Latvijas Republikas gadījumā tie ir balsstiesīgie pilsoņi (Latvijas Republikas likumdošana nosaka – Saeimas un pašvaldību vēlēšanu tiesības pilsonis iegūst, sasniedzot pilngadību, pašlaik astoņpadsmit gadu vecumā). Tātad mēs. Un tas nav kas netverams vai uz papīra uzzīmēts.

Es patiesi nejūtos piederīgs tabulai, diagrammai vai grafikam, manu turpmāko dzīvi nav pareizi ietekmēt, saskaitot, atņemot vai dalot. Tomēr tādi politiķi kā Valdis Dombrovskis tieši to ikdienā dara, jo viņi citādāk nemaz neprot, viņiem nekad nav pat bijusi vēlme sākt domāt, apskatot norises caur morālfilozofijas prizmu, jo tā rīkoties ir grūtāk un sarežģītāk. Tamdēļ nedaudz piekrītu Platonam, kurš uzskatīja, ka valsts pārvaldi (pārvaldnieks nav īpašnieks) ir jāuztic filozofiem, kuri spēj domāt un iedziļināties problēmās, norādīt virzienu un pēcāk tehnisko pusi likt paveikt birokrātijai.

Politiķis arī ir profesija, tieši tāpat kā sētnieks, mehāniķis vai inženieris, tamdēļ iesākumā viņam ir jāiegūst politiķa cienīga izglītība, lai varētu pēcāk pienācīgi pildīt savus pienākumus. Ir absurdi, ja cilvēks, kurš mēnesi iepriekš rausa naudu, palielināja kādas globālas vai lokālas kompānijas kapitālu, pēkšņi ienāk politikā, lai savu ikdienu veltītu iepriekš paša pazemoto cilvēku “sadzīves uzlabošanai”. Diemžēl Latvijā tā notiek. Tam sekas ir nekvalitatīvas politiskās diskusijas, partiju programmu maznozīmība, politisko partiju nespēja definēt savas vērtības. Piemēri tālu nav jāmeklē, Latvijas politiskajā dīķi visām partijām ir centriski labēja ievirze (jo tā ir ērtāk, vienkāršāk), atšķiras tikai viedoklis nacionāli etniskajā jautājumā, kas patiesībā vairumā gadījumu nav šķērslis, jo kāre tikt pie siles spēj dzēst arī šīs nebūtiskās nesaskaņas. Lai izaudzinātu labus politiķus, valsts izglītības sistēmai ir jānodrošina tiem atbilstoša izglītība. Citādi nekas nākotnē nemainīsies. Par politiķi ir jāizaug, nevis jākļūst, “misijas” apziņas vadītam. Politologa bakalaurs nav pilnvērtīga un politiķa cienīga izglītība. Ar to ir par maz. Īstam politiķim ir jāpārzina arī filozofija, ekonomika, cilvēktiesības un kāda no mākslām (tas ir ļoti līdzīgi pasaulē zināmajai formulaiPPE), lai mums vairs nenāktos saskarties ar tādām absurdām situācijām, kad politiķi (piemēram, Solvita Āboltiņa) nespēj atbildēt uz jautājumu par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu (saku nē, tā nav valoda vai nacionalitāte). Kad šie viltvārži politiķu ādā neaptver un īstenībā pat nespēj aizdomāties par principiem, kas definētu mūsu republikas vietu pasaulē. Tā vietā kliķe pieprasa vēlētājiem viņu vietā rast atbildes, nomenklatūrai un birokrātiem saredzēt virzienu, kamēr paši politiķi apmeklē blondu plastmasas leļļu izstādes vai cirku.

Solvita Āboltiņa – juriste
Gaidis Bērziņš – tiesību zinātņu maģistrs
Sergejs Dolgopolovs – ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti
Valdis Dombrovskis – inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, maģistra grāds fizikā un profesionālā maģistra grāds nodokļu un muitas administrēšanā
Imants Parādnieks – mūrnieks-podnieks, kamīnlicējs un feldšeris
Jānis Urbanovičs inženieris-hidrotehniķis
Valdis Zatlers – ārsts ortopēds
Raivis Dzintars – politologs
Edmunds Sprūdžs – uzņēmējs
Nils Ušakovs – ekonomikas maģistrs
Andrejs Klementjevs – ekonomists

Olšteina banda:
Klāvs Olšteins – tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma
Elīna Siliņa – bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē
Gunārs Rusiņš – vidējā izglītība
Jānis Upenieks – bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā
Viktors Valainis – būvuzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu vadības maģistrs
Jānis Junkurs – bakalaura grāds politikas zinātnē

Bilde: Thomás

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

Viens komentars to “No kā ir atkarīga politikas kvalitāte?”
  1. Asnate Dzene saka:

    Lai cik talantīgs augstskolas reflektants arī nebūtu, viņam ir jāiztur kaut kāds konkrētās nozares zināšanu vai prasmju pārbaudījums. Kāpēc paralēli esošajām deputātu kandidātu pārbaudēm pēc noziedzības utml. parametriem nevarētu būt arī intelektuāls vai erudīcijas pārbaudījums, lai topošie deputāti zinātu vismaz, kāda ir standarta PVN likme Latvijā. Man bija kauns skatīties pirms pāris nedēļām raidījumu “Es varu būt premjerministrs”, kur esošie deputāti nezināja atbildi uz šo jautājumu. 
    Te gan atkal paceļas cits temats par to, vai mediji nav daudz naskāki uz politiķu nomelnošanu un apņirgšanu, nevis audzināšanu uz augšu un paralēli respekta pret politikas jomu kā tādu veidošanu sabiedrības acīs. Bet tas cits stāsts.Atgriežoties pie raksta- ja būtu šādi pārbaudījumi, tad tajos arī tiktu pārbaudīta kandidātu spēja formulēt savas vērtības, argumentēt savu viedokli ar faktiem, nevis dzeju un galu galā piedalīties konstruktīvās debatēs, nevis citam cita daiļapriešanā. Tad tas vairāk līdzinātos grieķu ideāliem.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...