Pārdomas: 2011. gada 6. oktobris

Pēcvēlēšanu paģiras – skats no malas

Divās Latvijas partijās – Zatlera Reformu partijā un Vienotībā – ir ”sakarīgu partiju” kodols. Iniciatīva ir šo divu partiju rokās, un viņi var sabloķēties ar Saskaņas centru vai Nacionālo apvienību. Taču gan SC, gan NA būs slikts koalīcijas partneris (ņemot vērā, ka valdībai vajadzētu noturēties trīs gadus), jo viņiem ir programmas, kurās ir iekļautas nepieņemamas lietas. Piemēram, NA uzskata, ka izglītībai Latvijā ir jābūt tikai latviešu valodā. Savukārt SC partijas programma daudzos punktos ir pat kreisāka par zviedru komunistu pozīcijām. Turklāt viņi ir atvērti krievu valodas kā oficiālās valsts valodas noteikšanai un pastiprinātai sadarbību ar Krieviju, viņi ir atvērti NATO un Eiropas Savienības pamešanai. Nebūt ne visi Latvijā ir iepazinušies ar šo programmu saturu. Iespējams gan, ka šīs partijas izvēlēsies citus jautājumus kā prioritātes, ja viņi tiks pie kādu ministriju vadīšanas. Tas varbūt viņus atturēs no ”revolūcijas taisīšanas”.

Es uzskatu, ka ZRP diezgan blāvais rezultāts (ap 21 % vēlēšanās, ko ir jāvērtē iepretim tām milzīgajām cerībām pēc tautas nobalsošanas, kurā Saeima tika atlaista ar gandrīz 95 % iedzīvotāju atbalstu) ir vismaz daļēji skaidrojams ar vienu konkrētu latviešu tautas iezīmi. Latvieši ir ārkārtīgi skaudīgi, turklāt viņu vidū jau daudzu paaudžu gaitā ir pieņemts ”nezīmēties”. Tāpēc viņi uzskatīja, ka Zatleram vienkārši nevajadzēja tik stipri izcelt pašam sevi, ka viņš ir padomju produkts, kuram nav jālec augstāk par savu dibenu, slikts ārsts, kurš ir pieņēmis kukuļus, cilvēks bez harismas, utt utjp. Daži pat viņu uzskatīja par padumju, citi runāja arī par cilvēkiem, kuri iefiltrējušies viņa jaunajā partijā. Tad nu man ir jāvaicā – bet kuram Latvijā tad ir tā harisma? Mana atbilde ir, ka Zatlers vismaz mainījās savas prezidentūras četros gados un pēc tam deva latviešiem iepriekš nebijušu iespēju. Tā rezultātā ārkārtas vēlēšanās Šlesers un Šķēle tika pilnībā iznīcināti, un Lemberga politiskā ietekme samazinājās (viņa partijas rezultāts bija stipri zemāks kā līdz šim, un viņi vairs nespēs iekļūt valdības koalīcijā). Tas nebūt nav slikti Latvijas situācijā!

Par SC nobalsoja tāds cilvēku skaits, kas pārsniedz krievvalodīgo skaitu balsstiesīgo vidu. To var skaidrot ar latviešu slinkumu, jo viņi vēlēšanās nav tik apzinīgi kā krievvalodīgie. Tāpat par SC balsoja arī latvieši, kuri citas partijas uzskatīja par korumpētām, vai arī, piemēram, Vienotības gadījumā – atbildīgām par tiem lielajiem taupības pasākumiem, kuri krīzes laikā bija nepieciešami budžeta sabalansēšanai un aizdevumam no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda. Latvieši ir dusmīgi par šo jostas savilkšanu, taču Latvija, salīdzinot ar Grieķiju un Itāliju, tagad ir Eiropas Savienības līmeņa zvaigzne.

Mani ļoti interesē, kā SC rīkotos koalīcijā ar Vienotību un ZRP. Varbūt tiešām ir laiks dot viņiem šo iespēju? Šādai koalīcijai būtu liels atbalsts Saeimā, virs 70 %. Diemžēl man šķiet, ka SC pieprasīs ”visu vai neko”, bet pēc tam tikai zvilnēs opozīcijā un smīnēdami stāstīs visai pasaulei par diskrimināciju. Lai arī SC vēlētāji pārsvarā ir sakarīgi cilvēki, partijas vadība ir pilnībā Maskavas rokās. Tāpēc drīzāk iespējama ir nestabila un kašķīga koalīcija ar nacionālistiem. Manuprāt viņi ir pilnīgi neprognozējami cilvēki, kuri tikai bļaustās par patriotismu, bet patiesībā tikai kaitē savai valstij un daudzos gadījumos ir negodīgi.

Jay Lal, Zviedrija

Bilde: akshay moon

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

3 komentāri to “Pēcvēlēšanu paģiras – skats no malas”
  1. voldemarz saka:

    Kopumā esmu nacionāli noskaņots un uzskatu, taču izteikumi no NA puses brīžiem liekas absurdi. Tiesa, piekrītu, ka valsts skolās izglītībai ir jābūt latviešu valodā. Universitātēs būtu labi sākot no maģistru līmeņa ieviest programmas angļu valodā, bet nez vai ir resursi, lai to izdarītu, universitātēs vēl daudz kas jāpārkārto. Saprotu, ka krievu valoda ir būtiska kultūras sastāvdaļa krievu kopienai un viņi vēlas to saglabāt un to jāpalīdz izdarīt. Bet ja daudziem jauniešiem pat ir grūtības iemācīties latviešu valodu, tad jāpalielina tās nozīme skolās, savādāk daudzi nejūt nekādu vajadzību to mācīties.

    Par SC divejādas izjūtas, it kā gribās redzēt viņis darbībā valdībā, bet no otras puses ļoti labi atmiņā viņu dīvainie balsojumi par tiesnešiem, Šlesera kratīšanu utt un iekļaušana valdībā būtu tāda kā nepelnīta balva. Arī tas, ka viņi latviešu un krievu elektorātam pauž atšķirīgus viedokļus uzticību nevairo. Latviešu mēdiji veikli pārtver krievu mēdijos teikto un pārbulbicē un tad dīvaini redzēt izteikumus, kas ir pretstatā kaut kam iepriekš paustam latviešu mēdijos. Tas uzticību SC galīgi nevairo. Un kaitina, ka nevēļēšanos redzēt SC valdībā visi vienmēr saista ar baidīšanos no krieviem.

    Pats Urbanovičš vakar iekš IR atzīst dažādo viedokļu paušanu http://www.ir.lv/2011/10/6/urbanovics-ja-parakstieties-zem-maniem-karogiem-tad-marsesim-kopa :

    Jautājums >> Izlasot šo interviju imhoclub.lv, man liekas, ka ļoti daudziem latviešiem rastos tās pašas bažas, kas tiek izteiktas diskusijās par jauno koalīciju, ka jūs faktiski spēlējat dubulto spēli.
    Urbanovičš >> Vai tad jūs domājat, ka es to nesaprotu? Bet, atvainojiet, man ir svarīgi ne pārāk ātri, nesteidzīgi virzīt tos Latvijas krievu prātus uz sadarbību. Es nevaru to izdarīt ātri. Es labi jūtu un redzu, cik ātri mēs varam virzīt vienu kopienu uz otru, ne sadursmei, bet sadarbībai. Tāpēc es runāju ar viņiem viņu valodā.

    • Anonīms saka:

      1. Neesmu manījis, ka jaunajai krievvalodīgo paaudzei būtu īpašas problēmas ar latviešu valodu.

      2. VL! arguments par to, ka jāveido “latvisku” valdību, pats par sevi jau ir ļoti dīvains. Ja tās nav bailes (turklāt iracionālas) no krieviem, tad nezinu, kā to vēl var interpretēt.

      Urbanovičam vispār nav viegli, jo ar elektorātu jokot nedrīkst. Tāpēc jau arī VL! ik pa brīdim tomēr parāda tos savus nacionālradikāļu radziņus – arī viņi nevar atļauties pazaudēt savu elektorāta daļu.

      Tikai, lūk, atšķirībā no VL! saskaņieši iet uz kompromisiem. Valstij ir vajadzīga stabila un ilgtermiņā funkcionējoša valdība. VL! ar savu ietiepību to negarantē.

      • voldemarz saka:

        1. Iesaku pabraukāt pa Latgali. Pirms 2 gadiem, kad pabeidzu RTU daudziem studiju biedriem bija problēmas ar latviešu valodu. Tiem, kam it kā sadzīviskam līmenim ar valodu bija ok, tad pilnvērtīgām studijām tomēr prasījās vairāk. Attiecīgi tam jāsagatavojas skolās. Mācības citā valodā skolās nestimulē latviešu valodas apguvi un nepilnvērtīgi sagatavo tālākām studijām latviski.

        2. Piekrītu, ka VL latviskumu uzsver vietā un nevietā, spēlē uz savu elektorātu, bet  zinu tādus, kam tas sāk piegriezties. SC iet uz kompromisiem, tas labi, bet viņiem viedokļi mainās kā mēness fāzes, atkarībā, kas konkrētajā dienā izdevīgāks. Tādas ātras grēku piedošanas un iepriekšēju aktivitāšu aizmiršanas man nepatīk.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...