Pārdomas: 2011. gada 29. septembris

Orbans saka ‘cieti’ un tauta cieš?

Tieši šāds (nu varbūt nedaudz citādāks) virsraksts pirms kāda gada bija kārtējam Paula Raudsepa komentāram žurnālā IR. Viņa arguments toreiz bija aptuveni šāds: Ungārija, atšķirībā no Latvijas, akli neklausa starptautiskos aizdevējus un organizācijas, kā rezultātā cieš ungāru ļaudis. Savā ziņā Raudsepa arguments bija precīzs. Patiešām, pagātne rāda, ka ļauži bieži vien ir spiesti ciest tad, ja to valstu valdības un parlamenti akli nepilda norādes ‘no augšas’ — vai nu tā ir ES, vai SVF, Pasaules Banka, ‘starptautiskā sabiedrība’ vai vēl kas cits. No otras puses, vai tiešām tauta necieš arī gadījumā, ja šīs pavēles no ‘gudrajiem’ tiek akli pildītas? Iespējams, ka atbilde ir diezgan viennozīmīga, kaut vai ja skatāmies uz mūsu pašu Latviju. Bezdarbs mums joprojām mērāms divciparu skaitlī, un nodarbinātība pieaugusi minimāli, kamēr mūsu īstenotā ‘iekšējā devalvācija’ nemaz tehniski nestrādā: algas pieaug, cenas pieaug, reālais efektīvais kurss pieaug… Un tiem, kas netic, ka krīze vēl turpinās, iesaku tomēr iziet ielās. Ja nešķiet tik slikti, varbūt ir laiks sākt apzināties, ka situācija Rīgā neraksturo visu Latviju. Un nevajag pat braukt līdz Ludzai, lai ieraudzītu krīzes patiesos apmērus…

Bet nu atpakaļ pie Ungārijas… Tās premjerministrs joprojām ir tas pats Viktors Orbans. Par Ungārijas ciešanām un ne-ciešanām nevar izteikties viennozīmīgi, bet viens ir skaidrs: Orbana vadībā valstī tiek piekoptas ‘netradicionālas’, t.i., starptautiskajai finanšu sistēmai neierastas un nepatīkamas ekonomiskās reformas. Visā neiedziļinoties, gribu vēstīt, ka no 28. septembra Ungārijā sāka darboties jauns likums, kuram pateicoties ungāri, kuriem hipotekārais kredīts izsniegts Šveices frankos vai eiro, varēs to pilnībā nomaksāt pēc labāka apmaiņas kursa (180 forinti par vienu franku, 250 forinti — par vienu eiro). Respektīvi, ar likumu ir noteikts šis apmaiņas kurss — daudz izdevīgāks salīdzinājumā ar tirgus kursiem (raksta tapšanas brīdī 288 forinti par vienu eiro un 235 forinti par vienu franku)–, kurš tad palīdzēs kredītņēmējiem ietaupīt vai varbūt vienkārši radīs iespēju savu kredītu vispār atdot. Kursu rezultātā radušos zaudējumus uzņems bankas, nevis valdība.

Un uzminiet nu — kuri ir lielāki bļāvēji? Protams, bankas. Kā arī Eiropas Savienība un pat kredītreitingu aģentūras.

Bankas kā vienmēr dzied to pašu dziesmu — jūs mums atņemsiet līdzekļus un mēs vairs nespēsim kreditēt. Arguments gan īpaši neiztur kritiku — Business Week raksta, ka izmaksas varētu būt aptuveni 1.5 procentiem no banku industrijas pamatkapitāla (t.s. Tier 1), ja ceturtdaļa kredītņēmēju izmantos šos iespēju.

Eiropas Savienība savukārt runā par to, ka “iespējams”(!) tiks pārkāpta kāda likumdošana. Šis gan manī nedaudz izraisīja smaidu. Proti, šis izteikums vairāk jālasa šādi: “konkrēts pants netiek pārkāpts, bet mēs darīsim visu, lai kaut kā liktu Ungārijas valdībai pārskatīt šo lēmumu.”
Kredītreitingu aģentūras tikmēr biedē ar savu ļauno scenāriju: iespējams, būs grūtāk aizņemties tirgos pēc šāda izgājiena, utt. Kredītreitinga samazināšana Ungārijai gan vēl nav izskanējusi kā iespējamība.

Es gan personīgi uzskatu, ka lielā brēka patiesībā ir par pavisam ko citu. Pirmkārt, Ungārija atļaujas darīt ko ‘neortodoksālu’. Proti, valdība iejaucas ‘brīvajā tirgū’ un neļauj ‘miermīlīgi atrisināt problēmas’ starp kredītņēmēju un kredītdevēju, nu gluži kā Latvijā (tu pāris mēnešus nemaksā par kredītu, mēs tev atņemam dzīvokli, izsolām par grašiem, tu mums esi parādā visu mūžu, lai arī mājokļa tev vairs nav, bet valsts par to visu cieš klusu, un visi ir laimīgi). Otrkārt, Ungārijas lēmums ir satraucošs banku sektoram, jo rāda ‘sliktu piemēru’. Proti, jābaidās, ka arī citas valstis, ieraugot, ka šādi var darīt, izdomās sekot Ungārijas ‘sliktajam’ piemēram. Un ko tad?

Līdz ar to arī nav jābrīnās, ka par šo Ungārijas lēmumu ir tāda bļaušana gan no banku sektora un ‘tirgiem’ kopumā, kā arī ES. Pēdējā centīsies atrast jebkuru iemeslu, lai pierādītu, ka šādi rīkoties nedrīkst.

Vienlaikus Ungārijas lēmums parāda, ka ne vienmēr ir jārīkojas tā, kā tiek diktēts ‘no augšas’.
Laiks rādīs, vai Ungāru ‘nepareizais’ lēmums tiešām būs nepareizs, t.i., vai viņu lēmuma rezultātā netiks uzsāktas kādas sankcijas. Visādi citādi gan lēmums ir drosmīgs, patiešām ‘ciets’ un aizstāv ļaužu, nevis, kā ierasts, banku sektora intereses…

Attēls: babi krishna

Edgars

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

More Posts

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle Plus

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...