Pārdomas: 2011. gada 27. septembris

Padomāsim par padomēm…

Ikreiz, kad mediju telpā izskan ziņas par kārtējo politiķu neizdarību un nevarību, kas saistīta ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu pārvaldi, prātā atgriežas sen lolotā ideja par pilnīgi citu pilsoņu kopīpašumu pārvaldes formu, kurā dalību ņemtu lielāka daļa pilsoņu, bet politiķu vēlme padarīt ikvienu valsts uzņēmumu par partiju kasu papildinātājiem tiktu izskausta.

Nesen ekonomists Jānis Ošlejs tīmeklī pavēstīja ko līdzīgu, lai gan viņa ideja bija balstīta Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes modelī. Patiesībā Ekonomikas ministrija pašlaik izstrādā priekšlikumu Ministru Kabinetam, lai izveidotu aģentūru, kas pārvaldītu visus uzņēmumus, tomēr jau tagad saskatu viņu redzējumā daudz trūkumu, jo tas nepasargā mūs no “Flikveidīgiem” vadītājiem. Diemžēl mūslaiku politiķi no savām kļūdām negrib mācīties.

Mans priekšlikums ir izveidot padomi, kurā dalību ņemtu ministru prezidents, divi Saeimas deputāti (pa vienam no pozīcijas un opozīcijas), pieci pašvaldību deputāti (pa vienam no katra vēlēšanu apgabala), viens arodbiedrību pārstāvis, viens darba devēju pārstāvis un viens nevalstisko organizāciju pārstāvis. Ieguvumi būtu vairāki. Pirmkārt, visām sabiedrības grupām būtu jāiemācās sadarboties. Otrkārt, ar politiķiem nesaistītajām organizācijām nāktos iemācīties savstarpēji sarunāties, jo pašlaik daudzas no tām sabiedrībā tikai projicējas, apmierinot savas sīkmanīgās un marginālās ambīcijas, nerēķinoties ar apkārtējiem līdzpilsoņiem — tas ir, dara tieši to pašu, ko vairums politiķu, tikai citādākā formā. Treškārt, tas konsolidētu līdzīgi domājošos, kuri pašlaik darbojas dažādās organizācijās, biedrībās vai partijās. Ceturtkārt, valstij beidzot būtu drosme veidot savus uzņēmumus, jo dažādi labējie ekonomisti (skatīt Juri Pūci un Vjačeslavu Dombrovski) vairs nevarēs mānīt pilsoņus ar savām mežonīgā kapitālisma tēzēm, kuru pamatvēstījumā tiek ietverta doma par slikto uzņēmumu pārvaldītāju (valsti) un labo saimnieku (privātuzņēmēju), aizmirstot pastāstīt par privātā kapitāla vēlmi pēc nebeidzami augošas peļņas, nedomājot par kopējo, sabiedrisko labumu.

Vārds “vienotība” beidzot iegūtu kādu jēgu un saturu. Un ikviens aktīvais pilsonis (arī neaktīvais) nešauboties varēs sajusties piederīgs Latvijas Republikas pilsoņu kopienai.

Attēls: Gisela Giardino

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...