Padomāsim par padomēm…

Ikreiz, kad mediju telpā izskan ziņas par kārtējo politiķu neizdarību un nevarību, kas saistīta ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu pārvaldi, prātā atgriežas sen lolotā ideja par pilnīgi citu pilsoņu kopīpašumu pārvaldes formu, kurā dalību ņemtu lielāka daļa pilsoņu, bet politiķu vēlme padarīt ikvienu valsts uzņēmumu par partiju kasu papildinātājiem tiktu izskausta.

Nesen ekonomists Jānis Ošlejs tīmeklī pavēstīja ko līdzīgu, lai gan viņa ideja bija balstīta Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes modelī. Patiesībā Ekonomikas ministrija pašlaik izstrādā priekšlikumu Ministru Kabinetam, lai izveidotu aģentūru, kas pārvaldītu visus uzņēmumus, tomēr jau tagad saskatu viņu redzējumā daudz trūkumu, jo tas nepasargā mūs no “Flikveidīgiem” vadītājiem. Diemžēl mūslaiku politiķi no savām kļūdām negrib mācīties.

Mans priekšlikums ir izveidot padomi, kurā dalību ņemtu ministru prezidents, divi Saeimas deputāti (pa vienam no pozīcijas un opozīcijas), pieci pašvaldību deputāti (pa vienam no katra vēlēšanu apgabala), viens arodbiedrību pārstāvis, viens darba devēju pārstāvis un viens nevalstisko organizāciju pārstāvis. Ieguvumi būtu vairāki. Pirmkārt, visām sabiedrības grupām būtu jāiemācās sadarboties. Otrkārt, ar politiķiem nesaistītajām organizācijām nāktos iemācīties savstarpēji sarunāties, jo pašlaik daudzas no tām sabiedrībā tikai projicējas, apmierinot savas sīkmanīgās un marginālās ambīcijas, nerēķinoties ar apkārtējiem līdzpilsoņiem — tas ir, dara tieši to pašu, ko vairums politiķu, tikai citādākā formā. Treškārt, tas konsolidētu līdzīgi domājošos, kuri pašlaik darbojas dažādās organizācijās, biedrībās vai partijās. Ceturtkārt, valstij beidzot būtu drosme veidot savus uzņēmumus, jo dažādi labējie ekonomisti (skatīt Juri Pūci un Vjačeslavu Dombrovski) vairs nevarēs mānīt pilsoņus ar savām mežonīgā kapitālisma tēzēm, kuru pamatvēstījumā tiek ietverta doma par slikto uzņēmumu pārvaldītāju (valsti) un labo saimnieku (privātuzņēmēju), aizmirstot pastāstīt par privātā kapitāla vēlmi pēc nebeidzami augošas peļņas, nedomājot par kopējo, sabiedrisko labumu.

Vārds “vienotība” beidzot iegūtu kādu jēgu un saturu. Un ikviens aktīvais pilsonis (arī neaktīvais) nešauboties varēs sajusties piederīgs Latvijas Republikas pilsoņu kopienai.

Attēls: Gisela Giardino

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt