Redzējumi: 2011. gada 23. septembris

Pilsoniskā identitāte Latvijā

Latviešu valstsnācija kopā ar mazākumtautībām veido Latvijas tautu. Latviskā identitāte — latviešu valoda, kultūra, sociālā atmiņa — ir kopēja visai Latvijas tautai. Tā ir kopējais pamats, kas saista kopā visu Latvijas tautu, padarot to par demokrātiskās līdzdalības kopienu. Tādēļ Latvijas valsts un tautas interesēs ir gan padziļināt sabiedrību vienojošo latvisko identitāti, spēcinot to mūsdienu globalizācijas apstākļos, gan arī paplašinot to, lai tajā varētu iekļauties arī mazākumtautības un imigranti. Vienlaikus Latvijas interesēs ir arī saglabāt mazākumtautību savpatnību, jo tādējādi tiek saglabāta Latvijas tautas kulturālā daudzveidība.”

Šobrīd tikai nianses @Sarmite_Elerte šķir no @VisuLatvijai nostādnēm. Riskēšu prognozēt, ka pienāks laiks,kad startēsim no viena saraksta.

Moderna mūsdienu valsts ir pilsoņu kopiena, kam ir kopīgas pilsoniskās un ekonomiskās vērtības, kuras nesakņojas etniskajos principos. Pilsoniskās kopienas mērķis ir izveidot vai uzturēt valsti, ievērojot kopīgi deklarētos principus, un politiķu uzdevums ir to realizēt dzīvē. Katra atsevišķa pilsoņa vērtība sabiedrībā netiek šķirota pēc etniskās vai reliģiskās piederības. Valsts ir iedzīvotāju kopienas augstākā forma.

Balstīt valsts pilsonisko apziņu uz etniskajiem principiem ir mirkļa emocijās balstīts un klaji netālredzīgs domu gājiens, jo vienmēr būs pilsoņu daļa, kas sevi nespēs asociēt ar valsts etnisko pamatgrupu. Viņiem būs vēlme saglabāt savu identitāti, tamdēļ valstiski tie tiks nostādīti zemāk nekā “īstenie” valsts pilsoņi. Latvijas gadījumā — zemāk kā “pamatnācija” latvieši.

Diemžēl liela daļa politiķu aizvien nav spējuši saprast valsts un pilsoņu simbiozes būtību. Latviešu konservatīvie nacionālisti, tādi kā Sarmīte Ēlerte, valsts un pilsoņu attiecībās cenšas gluži kā līmi ievietot etnisko atmiņu un būtību, kam ir tieša sasaiste ar ideju par nacionālu valsti, kas mūslaikos ir novecojis valstiskais redzējums dēļ etniskās neviendabības iedzīvotāju vidū. Savukārt Lielkrievijas šovinisti, piemēram, Nils Ušakovs un Jānis Ādamsons, aktīvi nodarbojas ar pilsonības kā vērtības devalvāciju, regulāri iestājoties par Krievijas izcelsmes nepilsoņiem un vienlaicīgi apšaubot Ziemeļāfrikas vai Āzijas izcelsmes līdzcilvēku tiesības kļūt par līdzvērtīgiem mūsu republikas pilsoņiem.

Nacionālas valsts ideja noved pie savdabīgiem latviskās liekulības paraugiem. Piemēram, šāda liekulība ir novērojama latviešu politiķu attieksmē pret Lielbritānijā un Īrijā dzīvojošajiem latviešu ieceļotājiem, jo tiek tērēti Latvijas valsts līdzekļi, lai rastu risinājumus, kā saglabāt viņu latvisko identitāti un garantētu svešatnes latviešu pēctečiem arī Latvijas Republikas (dubult)pilsonību, lai arī pašlaik Latvijā mītošajiem šāda iespēja netiek dota. Tomēr, ja šādi rīkojas Krievijas Federācija ar bijušajiem PSRS pilsoņiem, kas sevi saista ar krievvalodīgo kultūrtelpu, tad latviešu nacionāli noskaņotie politiķi sāk sašust par piektās kolonnas esamību mūsu republikas teritorijā.

Tāpat ir nosodāma vēlme ieprogrammēt visiem valsts iedzīvotājiem vienādu vēsturisko atmiņu, kas jau idejiskā līmenī ir utopija, jo mēs, pilsoņi, neesam tukši datu nesēji, kuros var masveidīgi iekopēt politiķiem tīkamo, bet netīkamo izdzēst.

Lielkrievu šovinistu vēlme tieši uzsvērt pilsoniskās sabiedrības neviendabību un nevēlēšanās pārgriezt krievvalodīgo iedzīvotāju nabassaiti ar māti Krieviju ir šķeltnieciska. Nākotnē tā var novest pie konfliktiem starp dažādām etniskām grupām, izraisot kopīgās republikas bojāeju, kam sekotu kārtējā mūsu valsts okupācija un aneksija. Piemēram, no Krievijas impērijas puses.

Protams, pašreiz piekoptā naturalizācijas politika, kad ikvienu jauno pilsoni valsts cenšas padarīt par etniski piederīgu latviešiem, ir nepareiza, bet tas nenozīmē, ka vietējiem Latvijas krieviem kā protesta forma ir jāizvēlas kļūt par Krievijas Federācijas kultūrvides patērētājiem un spoguli, pārstājot rūpēties par savas lokālās kopienas attīstību un kultūru. Latvijas Republikas interesēs ir atbalstīt Latvijas krievu kultūras uzplaukumu. Latvijai ir vajadzīgi Latvijas krievu dziesmu svētki, vietējās mūzikas grupas un profesionāli teātri. Valstiski ir jāatbalsta Latvijas krievu inteliģences rašanās. Krieviem ir tiesības sāk justies kā īsteniem Latvijas Republikas patriotiem, kam ar Krievijas impērijas krieviem ir kopīga valoda, bet atšķiras pasaules redzējums un principi. Un pēc šāda modeļa ir jāļauj (valstiski jāveicina) dzīvot ikvienam Latvijas Republikas pilsonim, neatkarīgi no viņa etniskās identitātes.

P.S.
Valoda Latvijas valstī vēsturiski ir bijusi latviešu, un es nesaskatu nepieciešamību to mainīt. Raugoties ilgtermiņā, etniskais sastāvs valstī var mainīties (tas ir jau pieredzēts; piemēram, līdz ar baltvācu aizbraukšanu praktiski izzuda vācvalodīgā vide Latvijā), jo nākotnē varam piedzīvot iebraucēju pieplūdumu no Dienvidaustrumāzijas vai Āfrikas. Šīs jaunās iedzīvotāju grupas sev līdzi nesīs arī valodas, tomēr tās visas padarīt par valsts valodām nebūtu prātīgi.

Attēls: fotologic

Ojārs Kapteinis: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, bet pašlaik dzīvoju Maskavas forštatē. Studēju teoloģiju, kompilēju linux kerneli, braucu ar velosipēdu, iestājos par zaļo tautsaimniecību un anarhistisko komunismu. Esmu biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusLast.fmYouTubeDraugiemAsk.fm

5 komentāri to “Pilsoniskā identitāte Latvijā”
  1. voldemarz saka:

    Kura tad Eiropā ir tā modernā valsts, kur nacionālās vērtības nesakņojas etniskajos principos?

    Pa lielam vienīgais etniskais princips uz kā balstās pilsoniskā apziņa ir latviešu valoda. Ja tā nebūtu, tad Latvijai, kā valstij arī liela jēga nebūtu. Problēma tā, ka liela sabiedrības daļa uzskata, ka tā ir netaisnība, ņemot vērā lielo krievvalodīgo skaitu. Un tā tas ir dēļ atšķirīgās izpratnes par vēsturiskajiem notikumiem.

    Varētu saiti uz informāciju par eksluzivajām dubultpilsonības tiesībām ārezmju latviešu pēctečiem? 

    Starp citu Dombrovskis sola ieviest dubultpilsonību:
    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/393589-dombrovskis_sola_isa_laika_ieviest_dubultpilsonibu

    • Ojārs saka:

      seko saitei un atradīsi rakstu, kurā tiek aprakstīta likumprojekta izstrāde, kas dotu iespēju dažādu valstu pilsoņiem, saviem bērniem nākotnē, nokārtot vairāku valstu pilsonības.

    • Ojārs saka:

      Nodefinēšu: laikam līdzi nespēj tik praktiski visas esošās valstis, iespējams Islande pašlaik ir uz pareizā ceļa, arī Dānijā notiek virzība.
      Redzi, ir laika gars, kuram ir jāspēj pielāgoties, ja to nedara, tad sākas krīzes un/vai kari.

      Veiksmīga abstrahēšanās no nacionālisma ir izdevusies Kanādā, jo valsts jau iesākumos tika būvēta tālredzīgi, apzinoties dažādo etnisko grupu intereses, tomēr par primārajām izvirzot demokrātiskās un ekonomiskās.

      Savukārt Beļģija ir nolemta iznīcībai, jo tieši nacionāļi, nespējot pārkāpt savam pašlepnumam, ārda valsti.

      • voldemarz saka:

        Lai vai kā, lasot Ēlertes raskstu neradās iespējas, ka viņa vēlas visu transformēt latviešos un ieprogrammēt vēsturisko atmiņu, domāju, viņas uzstādījums ir pareizs.Manuprāt, svarīgi ir pakāpeniski nostiprināt latviešu valodu, pirmkārt caur bērnudārziem un skolām. Liela (lielākā?) daļa caur krievu skolām izgājušo tā arī paliek ar skatu uz Krievijas kūltūrtelpu un tur esošo propagandu. Neesošs, itegrācijas minimums, latviešu valodas pārvaldīšana, manuprāt liecina par necieņu pret valsti, kultūru. Man nav aizspriedumi pret minoritāsu kultūru, tās saglabāšana ir vēlama.

        Svarīgi ir beidzot tik galā ar vēstures jautājmiem. Kā? Nezinu, bet tā vienkārši aizmirst okupāciju kā to katrā iespējamā brīdī pauž Arnis Balčus nav iespējam un nav pareizi, jāatrisina un jānoliek plauktā. Tevis saukto netīkamo interpretāciju, protams, tā vienkārši izdzēst nevar, sevišķi vecākām paaudzēm. Nevajag to ieprogrammēt, vairāk par to jārunā skolās un sabiedrībā. Ja uz to neies, to turpinās malt vēl ilgi. Pasaules vēsturnieki un pat daļa prominentu Krievijas vēsturnieku piekrīt Latvijas vēsturnieku nostājai. Cerams Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija dos kādu rezultātu.

        Kādā veidā naturalizācijas politika ikvienu jauno pilsoni cenšas padarīt etniski piederīgu latviešiem?

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...