Vēstules: 2011. gada 14. septembris

Kāpēc jums jābūt ieinteresētiem? … vismaz tik daudz, lai nobalsotu?

Jautājums, kuru es uzdodu virsrakstā, būtībā ir par to, kāpēc jums būtu jāizmanto savas vēlēšanu tiesības. Kāpēc jums vispār kaut kas būtu jādara sabiedrības labā? Kāpēc mums vajag vairāk demokrātijas?

Šajā pirmdienā kopā ar citiem ārzemniekiem, kuri dzīvo Rīgā, es organizēju priekšvēlēšanu debates angļu valodā viesnīcā Albert Hotel. Panelī bija premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušais prezidents Valdis Zatlers (Zatlera Reformu partija), Boriss Cilēvičs (Saskaņas centrs), Petra Beķere (Zaļo un Zemnieku savienība) un Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK)

Kāpēc gan mēs to darījām? Kā ārzemniekiem un uzņēmējiem Latvijā mums nav nekādas nepieciešamības sekot līdzi politiskajām diskusijām šajā valstī. Mēs vienkārši dzīvojam un strādājam šeit, un, kamēr vien mēs maksājam nodokļus, mēs esam izpildījuši savu pienākumu pret šo valsti. Mēs varējām izvēlēties izmantot mūsu brīvo laiku, lai gulētu dīvanā un vienkārši blenztu televizorā. Atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs rīkojāmies citādi, ir – mums patiešām rūp šeit notiekošais. Mēs organizējām šo pasākumu, jo mēs ticam demokrātijai. Mēs ticam, ka ir svarīgi būt iesaistītiem mums apkārt esošajā sabiedrībā.

Demokrātija neizskatās pēc spēcīgas pārvaldības formas kaut vai tāpēc, ka šis pārvaldības veids prasa daudz laika. Tomēr visas pārējās mums zināmās pārvaldības formas ir daudz sliktākas. Visas pārējās pārvaldības formas nespēs izdzīvot ilgtermiņā, jo tās visas ir balstītas uz “durkļu principu”. Tām ir nepieciešams, lai visi sabiedrības locekļi pilnībā pakļautos līderiem, kuri noturas varas pozīcijās, lietojot ieročus pret pašu pilsoņiem.

Demokrātija kā pārvaldības forma ir ļoti laba lieta, jo tā katram dod iespēju uzņemties atbildību sabiedrībā un tajā pašā laikā ierobežo varu. Demokrātija veicina tādas sabiedrības rašanos, kura spēj parūpēties par tiem, kuri paši to nespēj, kā bērniem un un gados veciem cilvēkiem. Demokrātija stiprina gribu darboties kopīgiem spēkiem un īstenot lietas, kas nāk par labu visiem.

Vairāk demokrātijas nenozīmē lielāku vienotību. Gluži pretēji – demokrātija nozīmē, ka mēs paturam tiesības uz atšķirīgu viedokli, bet tajā pašā laikā saglabājam cieņu cits pret citu. Kopiena neveidojas no absolūtas vienotības, bet gan dialogā starp indivīdiem, kuriem ir atšķirīga dzīves pieredze un un dažādi ideoloģiskie uzskati. Atšķirības bagātina sabiedrību.

Es nelūdzu jūs pašu spēkiem izmainīt pasauli jums apkārt. Viss, ko es vēlos, ir, lai jūs izmantotu savas vēlēšanu tiesības! Neļaujiet citiem izlemt jūsu vietā! Jūsu balss ir daļa no Latvijas nākotnes veidošanas procesa!

Tūrs Bernhards Slāthaugs,
Latvijā dzīvojošs un strādājošs norvēģis

Attēls: jaci XIII

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Viens komentars to “Kāpēc jums jābūt ieinteresētiem? … vismaz tik daudz, lai nobalsotu?”
  1. Anonīms saka:

    Ja jau norvēģim rūp tas, kas notiek Latvijas politikā, kāpēc lai latviešiem tas būtu vienaldzīgi? Ja nu vienīgi mēs gaidām kārtējo vadoni, kārtējo Ulmani, kas te visu sakārtos… Ceru, ka tā nav un ka mēs spēsim kopīgi attīstīt šo valsti par veselīgu demokrātiju.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...