Pārdomas: 2011. gada 8. septembris

Nekad vairs…

Tuvojoties 11. septembra gadadienai, būtu laiks noskaidrot, kāda tad īsti ir Latvijas valdošās kliķes attieksme pret spīdzināšanām, ko ASV sāka īpaši aktīvi piekopt tieši pēc šiem teroristu uzbrukumiem. Kāda ir mūsu valdības attieksme pret Gvantanamo bāzi, kura joprojām nav slēgta (lai gan Obama to solījās darīt)? Pret ārpustiesas nogalināšanām (jā, arī gadījumā ar Osamu bin Ladenu)? Pret CIP slepenajiem cietumiem Eiropas robežās?

Par pēdējiem skarbus vārdus šomēnes ir teicis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Tomass Hammarbergs. “Tos, kuri pilnvaroja un vadīja slepenos cietumus Eiropas teritorijā, joprojām ieskauj tumsa. Ir jānoskaidro pilna patiesība, un ir jāsniedz garantijas, ka šāda veida sadarbība nekad neatkārtosies,” norādījis Hammarbergs.

Šo vārdu “nekad” mēs jau esam reiz dzirdējuši, vai ne? Pēc 2. Pasaules kara pasaules sabiedrība vienojās, ka genocīds vairs nekad netiks pieļauts. Taču realitāte izrādījās pavisam citāda. Kambodža, Srebreņica, Ruanda, un visbeidzot arī Dārfūra – visi šie gadījumi pierāda, ka cilvēce joprojām nespēj (nevēlas?) pārtraukt šādus briesmīgus, asiņainus noziegumus.

Tā vietā Rietumi pasludināja karu pret terorismu. Šajā bravūrīgajā karā pēc amerikāņu prasības septiņās valstīs Eiropā tikai izveidoti slepeni cietumi, kuros pretlikumīgi turēja “teroristus” un kuros, protams, notika spīdzināšanas. Viena no šīm valstīm bija Lietuva.

Manuprāt, desmit gadi kopš 11. septembra ir ļoti piemērots laiks, lai Latvija kā valsts publiski nosodītu šādu kaimiņvalsts rīcību, kā arī apņemtos nekad un nekādos apstākļos nepiedalīties līdzīgos valstiska līmeņa noziegumos pati un aktīvi pretoties, ja tā rīkotos citas valstis, it īpaši Eiropā. Vēsturiskā pieredze rāda, ka klanīšanās lielvaru priekšā nekad nav nākusi mums par labu. Un šajā kontekstā — melīgajā un pretlikumīgajā karā pret terorismu – tas nenāk par labu arī nevienam citam.

Valstis Ziemeļāfrikā un Tuvējos austrumos (piemēram, Ēģipte un Lībija) kādreiz bija amerikāņu iecienīta spīdzināšanas ārpakalpojumu zona. Tagad šīs valstis ir izdarījušas izvēli par labu demokrātijai un cilvēktiesībām. Nedomāju, ka Latvijai ir jābūt zemākā līmenī. Sadarbība ar ASV nav jāpārtrauc, taču ar demokrātiju tirgoties arī nedrīkst. Pat ne kara pret terorismu vārdā. Nekad. Šoreiz patiešām nekad vairs…

Attēls: Franco Folini

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

Viens komentars to “Nekad vairs…”
  1. Nu vajadzēja jau tad arī uzjautāt no katras partijas kādiem 2, ko viņi par to domā. Būtu labs pirmsvēlēšanu katalizators. 

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...