Redzējumi: 2011. gada 10. augusts

Vientuļais Zatlers reformu dārziņā

Visupirms jau jāsaka, ka Zatlera partijas ekonomikas programma patiesi nav slikta. Idejas (gandrīz katras programmas teksta rindkopas beigās) par ēnu ekonomikas (lasi – korupcijas un šmaukšanās) mazināšanu ir apsveicamas un vairāk nekā būtiskas. Tāpat arī idejas par fiskālo disciplīnu, inovāciju politiku un militāro ražošanu (kiberkara aizsardzības sistēmas) ir interesantas un apsveicamas! Bet šajā rakstā centīšos identificēt Zaltera partijas ekonomikas programmas neprecizitātes un vājos punktus, lai, tā teikt, šajā īsajā laika posmā līdz vēlēšanām partija vēl varētu visu “salabot” un izveidot patiesi spožu (t.i. nekļūdīgu, precīzu) programmu. Tāpat es iezīmēšu, kādas problēmas partija varētu sastapt ceļā uz Saeimu tās izvēlētā politikas stila dēļ. Varbūt tādējādi nedaudz “bojāšu” reizēm anarhisko publikai.lv pieeju, bet, skatoties no otras puses, radikāla medija negaidīta “palīdzība”” kādam politiskajam spēkam pati par sevi arī ir radikāla.

Programmas fasāde

Zatlera partijas ekonomikas programmas fasāde ir publiski pieejama un izlasāma internetā. Zatlers ar saviem padomniekiem iezīmējis tuvāko trīs gadu un arī vidēja termiņa reformu virzienus. Visupirms programmā pazemota iepriekšējo valdību rīcība par to ka tās bijušas „spiestas pazemoties un iet pie pasaules bagātajām tautām aizņemties”. Tā kā Godmaņa valdība vērsās pie SVF, kuras valdē ir (netieši) pārstāvēta arī Latvija – nevarētu gluži apgalvot, ka gājām ubagot pie bagātajiem. Tālāk partijas programmā teikts, ka Latvijā „izaugsmei jābūt balstītai uz nopelnītiem, nevis aizņemtiem līdzekļiem”. Šā gada pirmā ceturkšņa dati (Eurostat) gan liecina, ka tādas nebūt ne nabadzīgas vai stulbas valstis kā ASV, Itālija, Turcija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Francija gan nepiekrīt šai dogmai un turpina dzīvot uz parāda (skat. attēlu zemāk).

Tālāk programmā teikts, ka saprātīga valsts politika ir vērsta uz „ekonomiskā cikla svārstību mazināšanu”. Diemžēl jau pēc definīcijas ekonomiskais cikls ir ekonomikas izaugsme un tai sekojošais kritums, kam pakļautas visas pasaules ekonomikas. Cikla svārstības nav iespējams mainīt. Var tikai rūpēties par to, lai šīs svārstības mazāk negatīvi ietekmē sociāli neaizsargātākos cilvēkus.
Programmā tāpat arī “nolikta” līdz šim it kā gausā ekonomikas atlabšana pēc krīzes. Jāsaka, ka iekšējais tirgus krīzes laikā tika pilnībā sagrauts (pirktspēja līdz ar budžetu apcirpšanu un tam sekojošo bezdarbu ir krasi mazinājusies), bet mūsu ārējie tirgi ir tieši tie gausie un buksējošie spēlētāji – to nosaka neskaidrības ar PIGS valstu saimes (Portugāle, Itālija, Grieķija un Spānija) ekonomisko stabilitāti. Vienkārši sakot, kamēr vācietim ir jāpērk grieķim brīvpusdienas, viņš nedomā par jauna Latvijā ražota šampūna iegādi. Tādēļ ir nekorekti par argumentiem izvēlēties no mums maz atkarīgus globālos apstākļus.
Visbeidzot programmā vairākās vietās ir izcelta latviešu varēšana. Piemēram, programmā teikts, ka „nav šaubu, ka Latvijas cilvēki ir tikpat gudri un strādīgi kā mūsu kaimiņi igauņi”. Tas gan nav tiesa, spriežot pēc mūsu produktivitātes rādītājiem, kas pēdējo 5 gadu laikā konsekventi bijuši zemāki par igauņu rādītājiem (skat. Eurostat grafiku zemāk).

Tālāk programmā uzsvērta nepieciešamība pēc „nodokļu sistēmas prognozējamības”. „Vienotība” šeit var sasist plaukstas un rādīt ar pirkstu: “Mums jau tāda lieta ir – mūsu Nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014. gadam (Finanšu ministrija).” Zatlera partijas programmā vairākās vietās norādīts uz nepieciešamību pēc lielāka tiesiskuma – kandidāti ar nodokļu parādiem un ienākumiem zem vidējās algas nozarē nevarētu pretendēt uz publisko iepirkumu. Tomēr jāteic, ka jau šobrīd, iesniedzot piedāvājumus publiskajam iepirkumam, ir jāpierāda, ka komercsabiedrībai vai pašnodarbinātajam nav nodokļu parādu.
Interesanta un nedaudz pretrunīga šķiet frāze par to, ka „valsts palielināta klātbūtne ekonomikā jālikvidē, jo valsts lielākajā daļā gadījumu ir sliktāks saimnieks par privātuzņēmēju un valsts cieša saikne ar uzņēmējdarbību vairo korupcijas riskus”, kas ļoti kontrastē ar tajā pašā programmā ierakstīto valsts uzdevumu. Proti – “investējot darbībās, kurās privātais sektors nav motivēts pietiekami ieguldīt tā saucamo pozitīvo blakusefektu dēļ, piemēram, izglītībā”. Ikvienam politikas un ekonomikas studentam ir zināms, ka uzstādījums par minimālu valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā ir klasisks labējās politikas stūrakmens, ko pēdējo 40 gadu laikā propagandējušas dažnedažādas teorijas un uz tām balstīti politekonomikas apdzejojumi. Jāsaka gan, ka šim pieņēmumam (uzveru – pieņēmumam!) ir tikpat daudz pretinieku un ļoti argumentētu akadēmisku kritiķu, cik ir to atbalstītāju. Interesanti būtu uzzināt, kā šis priekšlikums no ekonomikas programmas ir samērojams ar Zatlera partijas ideoloģijā postulēto – „ZRP nav labēja partija, jo nepaļaujas tikai uz indivīdu un privātīpašnieku izvēlēm un to, ka visu atrisinās tirgus likumi”.

Daudzām reformām partijas programmā ir rodams arī skaidrojums, kā tās tiks ieviestas. Tomēr arī Zatlera partija nav izvairījusies no tādām frāzēm kā „mazināt bezdarbu un veicināt iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū ir īpaša prioritāte”, nepaskaidrojot, kā nodrošinās bezdarba mazināšanos. Jo tas, ka laukos vienkārši nepastāv rūpniecība vai citi, kuros varētu nodarbināt cilvēkus, netiks atrisināts ar sociālā nodokļa likmes pazemināšanu. Tāpat arī nav skaidrots, kas notiks ar Pierīgas reģionu budžetiem (Jūrmala, Ikšķile utml.), kad notiks Zatlera partijas iecerētā IIN mazināšana, kas nonāk pašvaldību rīcībā.

Izglītības modeļa bīstamā kopija

Runājot par izglītības sistēmas reformu, kas ir ļoti būtisks programmas punkts, Zatlera partija vēlas pārņemt Austrālijas modeli. Tas vienkāršoti nozīmē, ka valsts nedos naudu augstskolām, bet aizdevumu formā to dos studentiem, kas atgriezīs naudu pēc studiju beigšanas. Naudas atdošanas intensitāte būs atkarīga no studenta algas pēc mācību pabeigšanas. Ja students maksās visu mācību maksu uzreiz, tad paredzētas atlaides (kas ir nedaudz negodīgi pret trūcīgajiem studentiem). No vienas puses šī austrāliešu sistēma ņemta par paraugu, jo tādējādi mainās augstskolu motivācija – nevis izdiedelēt pēc iespējas vairāk naudu (budžeta vietām un vispār) no ministrijas, bet pievilināt studentus, kuriem būs šī valsts nauda; tādējādi augstākās izglītības iestādēm vajadzēs celt mācību kvalitāti, uzlabot mācību apstākļus un kopumā kļūt pievilcīgākām un kvalitatīvākām. It kā jau labs sākums pamatīgai izglītības sistēmas reformai! Tomēr šeit nav padomāts par otru pusi, proti, par studentiem. Ja tiks ieviests Austrālijas modelis, tad Latvijā, kur algu sistēma ir ļoti dīvaina, studenti izvēlēsies mācīties tikai tām nozarēm nepieciešamo, kur pēc tam var labāk nopelnīt un ātrāk atdot no valsts saņemto aizdevumu par studijām. Diemžēl tādas ārzemēs ļoti prestižas un atbildīgas profesijas kā skolotāji, ārsti, arhitekti u.c. Latvijā ir smieklīgi atalgotas, kaut arī tās ir daudz eksportspējīgākas par juristiem vai žurnālistiem. Tādēļ šīs profesijas Latvijā līdz ar izglītības reformas plāniem varētu pat pilnībā izzust! Šeit varētu ieteikt no Austrālijas modeļa pārorientēties uz modeli, kas tika balstīts uz Austrālijas modeļa un šobrīd darbojas Anglijā. Studijas ir par maksu (valsts aizdevums), bet tajā pašā laikā netiek pilnībā nogriezts valsts finansējums augstskolām. Turklāt tas ir lielāks tām profesijām un nozarēm, kuras valsts uzskata par prioritārām. Šobrīd, piemēram, konservatīvie Anglijā atbalsta visas zinātnes augstskolas, un mākslas skolas saņem daudz mazāku atbalstu no valsts. Tāpēc mākslas skolās mācības ir dārgākas un studentu pieplūdums uz zinātnes profesijām nesamazinās.

Visbeidzot, apsveicama ir vēlme arī kaut ko darīt sakarā ar Eiropas fondu apguvi – palielināt kvotas zemniekiem un sakārtot fondu apguvi (padarīt to caurspīdīgāku). Šobrīd dažādo fondu apguves administrēšana ir izkaisīta pa valsts iestādēm, kas notika tieši krīzes iespaidā. Lai taupītu līdzekļus, fondu apguves uzraudzība un administrēšana tika decentralizēta atbilstoši valsts iestāžu kompetencēm (vienkāršoti sakot – Zemkopības ministrijā ir kompetences zemkopībā, tāpēc tā administrēs fondus, kas saistīti ar zemkopību). Tagad Zatlera partija piedāvā pretējo. Viņu plāns ir centralizēt šo funkciju, un partija sola „līdz minimumam (ne vairāk kā trijām)” samazināt ES fondu izmantošanu pārraugošās iestādes. Lai gan piekrītu, ka šāda ideja ir laba, jo šobrīd, lai pārskatītu vienu programmu, ir jāskrien pa vismaz trīs iestādēm, no līdzekļu taupīšanas viedokļa šāda centralizācija nebūtu efektīva un nozīmētu atsevišķo ministriju cilvēku salikšanu pāris atsevišķās iestādēs. Tādējādi Zatlera partijai būtu jāpadomā, kā atspēkot šī priekšlikuma rezultātā radušos paaugstinātos izdevumus.

Programmas virtuve

Paskatoties uz Zatlera līdzgaitniekiem un programmas autoriem kļūst skaidrs, ka tie pārsvarā bijuši Zatlera Stratēģiskās analīzes komisijas dalībnieki un viņu kolēģi. Šie cilvēki neapšaubāmi ir ļoti izglītoti un pieredzējuši, tomēr lielākoties viņi ir teorētiķi un akadēmiķi (labā nozīmē!). Tāpēc arī Zatlera partijas programma veidota, balstoties uz akadēmisku teoriju pamatiem. Piemēram, Zatlera partijas ekonomikas programmai spīd cauri to autoru intereses. Tekstā vairākkārt izcelta nepieciešamība pēc valsts līmeņa industriālās politikas, kas detalizēti aprakstīta Valda Dombrovska rakstā „Does Latvia Need an Industrial Policy?”. Šajā darbā un arī partijas programmā minētā vēlme „veicināt izaugsmi – īstermiņā ražojot vairāk pasaules un vietējā tirgū pieprasītu preču un pakalpojumu, bet vidējā termiņā aktīvi virzot ekonomiku augšup produktu un pakalpojumu vērtības ķēdē” norāda uz ļoti lielu tuvību starp Zatlera partijas ekonomikas programmu un idejām, ko pauž viens no šobrīd pasaulē ietekmīgākajiem ekonomistiem Dani Rodriks. Publikai.lv radikālisma vārdā šeit atļaušos arī nedaudz paust savu personīgo viedokli. Man šī akadēmiķa teorijas šķiet ļoti pievilcīgas, un viņš nebūt nav kaut kāds labējs neoliberālisma un Vašingtonas konsensa fans, bet gan piesardzīgs globalizācijas procesu kritiķis un rūpīgs attīstības ekonomikas analītiķis (visiem iesaku pagūglēt viņa darbus un publiski pieejamās lekcijas). Tomēr šī atklāsme nedaudz kontrastē ar nesaprotamo kokteili, ko rada dažādi ļoti labēji iestarpinājumi partijas programmā, pašas partijas postulāts par centriskumu un programmā izmantoto akadēmisko teoriju kreisums (šā brīža akadēmiskajā izpratnē).

Kvalitāte kā problēma

Zaltera partijas programmas problēma ir tās kvalitāte. Turklāt nevis programmas sliktā, bet gan programmas labāk kvalitāte. Partijas programma (vismaz ekonomikas) ir balstīta uz reālām akadēmiskām teorijām. Dažas no tām ir eksperimentālas, citas ļoti diskutablas un plaši apspriestas akadēmiskajā vidē (diemžēl ne Latvijā). Zatlera partija tādējādi cenšas kāpt pāris pakāpienus uz augšu ar Latvijas politisko latiņu rokā, lai veicinātu uz reāliem akadēmiskiem un faktos balstītiem argumentiem balstītu politisko diskusiju šajā priekšvēlēšanu laikā. Diemžēl jābrīdina, ka partija šādi var “aplauzties”, jo citas partijas nebūt negrasās savu ideoloģiju un programmu balstīt uz konkrētām akadēmiskām teorijām. Tādējādi Zatlera partija var kļūt ļoti vientuļa un sabiedrības nesaprasta, stāvot uz augšējā pakāpiena ar šo augsto politisko latiņu rokā. Citas partijas būs palikušas starpstāvā un turpinās vārīties savā sulā, nemaz neuztraucoties par savu savstarpējo diskusiju nožēlojamo kvalitāti, un tās neielaidīsies uz argumentiem un faktiem balstītās intelektuālās (bet sabiedrībai izprotamās) diskusijās ar Zatlera partiju. Latvijas politiskā vide ir pārāk brutāla un primitīva savam intelektuālajam jaunpienācējam – Zatlera Reformu partijai.

Bilde: Calle

Jānis:

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem

2 komentāri to “Vientuļais Zatlers reformu dārziņā”
  1. par augstāko izglītību – austrālijas sistēma paredz, kamēr tava alga ir mazāka par xxx AUD gadā, tev nauda par mācībām nav jāatdod. so, arguments par ārstiem un skolotājiem, man liekas, neder.

  2. Jānis saka:

    Jā, piekrītu. UK arī tāda pati sistēma – kamēr nepelni – vari nemaksāt.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...