Redzējumi: 2011. gada 4. augusts

Labēji ekstrēmo Eiropas saime

Pēdējo desmit gadu laikā, no 2001. līdz 2011. gadam, labējo ekstrēmistu aprindas Eiropā arvien skaidrāk sadalās divos spārnos. Šiem divu veidu labējiem ekstrēmistiem ir strukturālas līdzības, taču var redzēt arī nozīmīgas atšķirības jautājumos par ienaidnieka tēlu un potenciālajiem sabiedrotajiem. Šeit es runāšu tikai par atšķirībām stipri vienkāršotā veidā.

No vienas puses, pastāv labējais ekstrēmisms, kurš mobilizē cilvēkus kristīgās Rietumu pasaules aizsardzībai. Šeit galvenais ienaidnieks ir islāms. Viņi identificē sevi ar Apgaismības laikmeta universālismu, ģeopolitiski orientējas uz ASV pusi un labprāt pozē ar Izraēlas karogiem.

No otras puses, ir arī labējais ekstrēmisms, kurš mobilizē cilvēkus pret ebreju vispasaules konspirāciju, iestājas par etnisko plurālismu ar homogēnām, suverēnām nācijām, kas vismaz šķietami ir pretrunā ar Apgaismības laikmeta plurālistisko domāšanu. Ģeopolitiski viņi orientējas vienā līnijā ar Krieviju vai Irānu un labprāt pozē ar palestīniešu karogiem.

Piemērs šai šķirtnei Zviedrijā bija šķelšanās starp Zviedrijas demokrātiem [Sverigedemokraterna] un Nacionālajiem demokrātiem [Nationaldemokraterna]. Taču šos divus politiskos spēkus nevajadzētu uzskatīt par ideāltipiem. Atšķirība starp šiem diviem labējiem ekstrēmismiem ir kvalitatīva. Tas nozīmē, ka šeit nav runa tikai par dažādām “ekstrēmisma” gradācijām. Pareizāk būtu teikt, ka katrā no grupām var atrast visu spektru – no slīpētiem politiķiem līdz pat potenciāliem teroristiem. Ar to gan es negribu norādīt, ka tāds politiķis kā Džimijs Okesons [Jimmy Åkesson] atbalsta teroristu Andersu Bēringu Breiviku [Anders Behring Breivik]. Taču viņi pieder vienam un tam pašam labējā ekstrēmisma veidam, kas savukārt atšķiras no tā labējā ekstrēmisma, kuru pārstāv Muhameds Omārs [Mohamed Omar] vai Joakims Andersens [Joakim Andersen].

Nav šaubu, ka var runāt arī par trešā veida labējo ekstrēmismu Eiropā, kurš ir izteikti islāmistisks, jeb precīzāk – salafistisks. Tā centrs gan ir ārpus Eiropas, taču tā idejas lielā mērā ir eiropeiskā antisemītisma un nacionālisma mantojums. Arī šeit ir redzams viss spektrs, no politiķiem līdz teroristiem, kuri ne vienmēr atbalsta cits citu.

Uzreiz pēc bumbas sprādziena Oslo tika izteikti minējumi, ka vainīgie varētu būt salafisti. Šādas spekulācijas pašas par sevi nav nekas dīvains, kamēr vien tiek pieļautas arī citas versijas. Tā vai citādi, šķiet, ka tieši salafists uzspridzinājās Stokholmā pagājušā gada Ziemassvētkos. Tas, ka teroristi ir atrodami vienā labējo ekstrēmistu spārnā, vēl nenozīmē, ka tādu nav pārējos novirzienos.

Pēc 2001. gada septembra plaisa starp “prorietumnieciskajiem” un “pretrietumnieciskajiem” kļuva arvien lielāka, kamēr jēdziens “terorisms” tikai saistīts gandrīz tikai un vienīgi ar salafistiem. Pēc 2011. gada jūlija neviens vairs nevar noliegt, ka arī “prorietumnieciskajam” labējam ekstrēmismam piemīt potenciāls terorismam.

Rasmuss Fleišers
Raksts sākotnēji publicēts Copyriot

Bilde: Calle

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...