Redzējumi: 2011. gada 30. jūlijs

Ar skaitļiem muļķo tautu – 3: atbilde Oļegam Krasnopjorovam

Ar interesi — jāatzīst, ka tikai pirms brīža — izlasīju Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova atbildi manam rakstam, kurā “nepārliecinoši mēģināts pierādīt, ka divi reiz divi ir pieci.” Kādā veidā? Jo ar skaitļiem tiekot “muļķota tauta”! Mana raksta galvenā tēze — “Viltus attaisnojumus meklējot” — bija tā, ka daudzi ekonomisti ies garu ceļu, lai nepieļautu, ka lietas tiek sauktas īstajos vārdos. Tā vietā, lai pievērstos, piemēram, lielā bezdarba problēmai (tomēr ne ekskluzīvi), šie ekonomisti valsts ekonomikas gauso atlabšanu saistīs ar slikto izglītību, to, ka netiek veidots bezdeficīta budžets utt. utjp. jeb pseidoproblēmām, tādējādi mēģinot novērst uzmanību no patiesajām likstām, kuras raksturo valsts ekonomikas lēno izaugsmi.

Varbūt krīze ir tikai mīts?

Pievēršoties bezdarba problēmai, Latvijas Bankas ekonomisti vaino nevis krīzi un ekonomikas sarukšanu kopumā, bet gan pašus ļaudis. Proti, ļaudis ir pārāk dumji, neizglītoti un nespēj darba devējiem piedāvāt to, ko viņi meklē. Diemžēl meliem, kuri tiek atkārtoti bez apstājas, ir tendence kļūt par vispārpieņemtu patiesību. Un tā mēs esam nonākuši tur, ka drīz tiešām katrs bezdarbnieks vainos tikai sevi pie tā, ka viņam nav darba. Un ja gadījumā viņam rodas šaubas par ekonomisko situāciju valstī un izskatās, ka krīze vēl joprojām nav garām, vislabāk ir nevis skatīties uz ekonomiskajiem datiem vai to, kas notiek uz ielas, bet lasīt attiecīgu ekonomistu blogus par “patieso” situāciju valstī. Patiešām, varbūt beigās izrādīsies, ka bezdarbnieks ir nodarbināts, bet krīze ir tikai mīts.

Sarkasmu pie malas, nav kontroversāli teikt, ka bezdarbs ir viens no lielākajiem bremzētājiem ekonomikas augšupejai. Bijušais un nu jau bēdīgi slavenais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns pat izteicās, ka lielais bezdarbs ir viens no diviem iemesliem, kas liek pamatus nākamajai ekonomiskajai krīzei un ka darba vietu radīšanai jābūt “galvenajai prioritātei”. Bezdarbs Latvijā pat pēc visoptimistiskākajiem NVA datiem šā gada 30. jūnijā bija 12.6%. Tomēr problēma nav tikai tur, ka šis skaitlis ir augsts, bet tajā, ka atsevišķi ekonomisti cenšas bezdarbu padarīt par maznozīmīgu, daļēji mēģinot aizmālēt acis ar statistiku.

Kad divi reiz divi tomēr ir pieci

Lai arī, kā jau minēts augstāk, mana iepriekšējā raksta tēze (gan tikai daļēji ieskicēta) bija par to, ka tiek rasti viltus attaisnojumi gausajam ekonomikas pieauguma tempam, es vēlos komentēt man veltīto kritiku par konkrētiem skaitļiem.

Oļegs Krasnopjorovs divos punktos cenšas pateikt to, ka nodarbināto skaits pretēji manis teiktajam pieaug. Lai gan to, ko var uzskatīt par krīzes sākumu, es atstāšu diskusijām šā raksta komentāru sadaļas autoriem, domāju, ka nebūtu pārgalvīgi teikt, ka 2009. gadā krīze valstī ritēja pilnā sparā. Tomēr pat vēl 2009. gada 3. ceturksnī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbināto skaits bija lielāks nekā šā gada 1. ceturksnī (953.9 tūkstoši pret 944.3 tūkstošiem), un nodarbināto skaits tiešām turpina kristies (960.3 tūkstoši 2010. gada 3. ceturksnī, 951.0 tūkstoši attiecīgā gada 4. ceturksnī un jau pieminētie 944.3 tūkstoši 2011. gada 1. ceturksnī), lai arī pirms tam bija vērojams īslaicīgs kāpums divu ceturkšņu garumā.

Bankas ekonomists raksta: “CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros ir pieejami dati par cilvēkiem, kuri ir nodarbināti nepilnu slodzi, jo nevar atrast pilna laika darbu. Un to skaits 2011. gada 1. ceturksnī samazinājās gan gada, gan ceturkšņa griezumā.” Interesants apgalvojums, ja ņem vērā, ka pēc CSP datiem nodarbināto skaits, kuri “nevarēja atrast darbu ar pilnu darba laiku”, ir pieaudzis (18.6 tūkstoši 2008. gada 1. ceturksnī pret 34.4 tūkstošiem 2010. gada 1. ceturksnī un 39.8 tūkstošiem 2011. gada 1. ceturksnī). Pie visa, lai kādi arī šie skaitļi nebūtu, tie neietekmē manu sākotnēji izteikto atziņu par to, ka maznodarbinātās personas — kuru eksistence netiek publiski apspriesta — padarītu nodarbinātības bildi vēl skarbāku.

Galu galā Bankas ekonomists cenšas arī pateikt, ka patiesais pretendentu skaits uz vienu brīvo darba vietu ir mazāks nekā manis minētais skaitlis, vidēji 50 personas (patiesībā konservatīvs pieņēmums, jo pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem tas būtu daudz augstāks). Tā vai citādi, vai tiešām tam ir nozīme? Proti, vai bezdarba kopējā aina mainās no tā, ka attiecīgā reģionā kādā profesijā ir vieglāk atrast darbu nekā citai? Protams, nē. Tieši tāpat manam rakstam veltītā kritika — lai arī neleģitīma, kā redzams augstāk — nemaina raksta tēzi par to, ka tiek meklēti viltus attaisnojumi tam, kāpēc valsts ekonomika bremzē. Valsts ekonomikas atlabšanas gausumā tiek cita starpā vainota sliktā izglītība. Tas, ka, atsaucoties uz daudz ietekmīgāku ekonomistu pētījumiem un citiem autoritatīviem avotiem, esmu izteicis pretējo (sk. manu sākotnējo rakstu), bankas ekonomistiem nerūp.

Pasakot to, te netiek apgalvots, ka labāka un plašāka izglītība nav vajadzīga. Tieši otrādi. Tomēr izglītībai nav tieša sakara ne ar krīzes rašanos, ne ar to, ka paies daudz gadu, līdz IKP būs kaut vai tādā pašā līmenī kā sākoties krīzei. Savukārt līdz tam ekonomisti tautu muļķos ar skaitļiem, cenzdamies “nepārliecinoši .. pierādīt, ka divi reiz divi ir pieci”.

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...