Pārdomas: 2011. gada 22. jūlijs

Atlaid dubultā!

Sestdien, 23. jūlijā, katram Latvijas pilsonim būs dubulta izvēle. Pirmkārt – piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā? Otrkārt – balsot par vai pret Saeimas atlaišanu? Tātad savu politisko aktivitāti un pārliecību arī varēs paust dubultā. Neizmantot šādu izdevību būtu grēks. Un grēks būtu izmantot tikai pusīti, ja reiz dod visu. Saeimu ir jāatlaiž!

Šoreiz, atšķirībā no citiem referendumiem, nedzird aicinājumus vispār nepiedalīties. Loģiski – jo šoreiz nav nepieciešams kvorums. Nav minimālā dalībnieku skaita, kas nepieciešams, lai referenduma rezultātus ņemtu vērā. Principā pietiktu ar trim dalībniekiem. Ja divi nobalsotu par Saeimas atlaišanu, tad deputātiem būtu jākravā čemodāni. Vara patiešām šoreiz būs tautas rokās, tieši tā, kā teikts Satversmes 2. pantā – Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Atliek vien paņemt un izmantot.

Taču es dzirdu šaubīgas balsis. Vai tad nākamā Saeima būs labāka? Vai Saeimas atlaišana kaut ko mainīs? Vai ekonomika sāks jūtami atlabt? Daži labi ietekmīgi cilvēki pat stāsta, ka balsošot pret – vienkārši tāpēc, lai parādītu, ka ir cits viedoklis. Savukārt stratēģi jau kalkulē, ka ārkārtas vēlēšanas ļaus vairākumu Saeimā iegūt Zaļo un Zemnieku savienībai kopā ar Saskaņas centru.

Es neredzu pamatu šādai mīkstčaulībai. Mums tiek dota vēsturiska iespēja. Pirmo reizi Saeima varētu tikt atlaista pēc prezidenta iniciatīvas. Tā ir iespēja parādīt politiķiem, ka ievēlēšana Saeimā nav garantija tur netraucēti sēdēt četru gadu garumā. Protams, tautas nobalsošana nenodrošinās ideālu nākamās Saeimas sastāvu. Demokrātija ir process, kura rezultātu iepriekš noteikt nav iespējams. Paredzama un prognozējama ir diktatūra. Taču, lai kādu jaunu Saeimu mēs ievēlētu rudenī (ja tautas nobalsošanas rezultāts būs pozitīvs) – runas par Saeimu kā sabiedrības spoguli ir vienreiz jāatmet! Šī saprātu anestezējošā argumentācija tiek izmantota pārāk bieži. Teju katru reizi, kad Saeimas deputāti savāra ziepes, mums tiek stāstīts: “Bet tauta taču ievēlēja! Paši tādi! Deputāti tikai parāda tautas īsto seju.” Nekā nebija, mīlīši. Ir laiks uzņemties atbildību gan par saviem vārdiem (priekšvēlēšanu PR kampaņās sasolīto), gan par saviem darbiem (rīcību Saeimā). Ja vēlētāji jums ir devuši mandātu kaut ko paveikt, bet jūs darāt pavisam kaut ko citu, tad “spoguļrunas” ir nekas vairāk kā klaja ņirgāšanās.

Es nezinu, kāda būs nākamā Saeima. Taču es zinu, ka šī konkrētā Saeima nav pelnījusi turpināt strādāt. Es izmantošu dubultiespēju, es paņemšu savu varas riekšavu, es rīkošos. Man nav, ko zaudēt, izņemot korumpētu politiķu uzliktas važas. Tāpat arī tev, pilsoni. Tāpēc sestdien ņem pasi, dodies uz tuvāko vēlēšanu iecirkni un nobalso par Saeimas atlaišanu!

Attēls: Dominic Alves

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

Viens komentars to “Atlaid dubultā!”
  1. Ojārs saka:

    Citēšu Didža Veinberga tekstu par Sanmarīno
    “Un nepietiek ar to, ka tā dēmokrātija viņiem ir aplam sena. Nē, viņiem tā dēmokrātija ir tādā līmenī, ka tas, kas ir mums, izskatās kā kaut kāda šausmīgākā diktātūra. Jau no trīspadsmitā gadsimta valsti vada divi valsts vadītāji (nu, un, protams, parlaments, turklāt parlaments savulaik bija ietaisīts tā, lai viņā būtu pārstāvji no katras Sanmarīno ģimenes). Abi vadītāji ir no pretējām partijām, lai viņi visu laiku lūrētu viens otram uz pirkstiem un neļautu tam otram sastrādāt pārmērīgas muļķības. Vienlaikus tas arī ieaudzina cieņu pret taviem polītiskajiem pretiniekiem — nevar cirst kāju pie zemes un paziņot, nē, ar šito es nekad nekad nekad nespēlēšos. Abus vadītājus ievēl uz sešiem mēnešiem. Tieši tā — mēs te (ar jēdzieniem “mēs” un “te” saprotot latviešus un Latviju, nevis manu pašreizējo mītnes vietu) krītam izmisumā, kas gan notiks ar polītisko stabilitāti, ja mums jau pēc gada būs jaunas vēlēšanas. Ha! Sanmarīno jaunas vēlēšanas ir ik pēc pusgada, un tur neviens par polītisko stabilitāti nebrēc — ja kas, tieši tas to stabilitāti viņiem nodrošina. Turklāt tad, kad sešu mēnešu termiņš ir beidzies, pilsoņi drīkst izteikt pretenzijas par savu vadoņu darbu. Ja pretenzijas ir pamatotas, vadītājiem var nākties stāties tiesas priekšā. Lūk, kā izskatās īsta dēmokrātija.”

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...