Redzējumi: 2011. gada 6. jūlijs

Humalas triumfs Peru kā amerikāņu sakāve

Olanta Humala tika ievēlēts par Peru prezidentu 2011. gada 5. jūnijā. Viens neapšaubāms zaudētājs šajās vēlēšanās bija ASV, kuru vēstniece Rouza Likina pat īpaši neslēpa savu kampaņu par labu Keiko Fudžimori, Humalas pretiniecei otrajā kārtā. Kas bija uz spēles šajās izšķirošajās vēlēšanās Latīņamerikā?

Peru ir nozīmīga valsts Dienvidamerikas ģeopolitikā vairāku iemeslu dēļ: šīs valsts lielums, tās kā inku impērijas centra kultūrvēsturiskais mantojums, tās centrālā loma kā Amazones upes izteces vieta, tās ostas pie Klusā okeāna, kā arī tās nesenā vēsture kā valstij, kurā notiek svarīga cīņa starp nacionālistu spēkiem un proamerikānisko eliti.

1924. gadā Viktors Rauls Haja de la Tore, peruāņu intelektuālis un marksists (visnotaļ neortodoksāls marksists) nodibināja Alianza Popular Revolucionaria Americana (APRA), kas bija iecerēta kā panamerikāniska antiimperiālistu organizācija. APRA plauka un zēla Peru, lai gan to stipri apspieda. Atšķirībā no vairuma amerikāņu kreiso organizāciju APRA apzinājās, ka lielākā daļa zemnieku Peru ir kvečua valodā runājošās iedzimto tautas, kuras ir tikušas sistemātiski izslēgtas no politiskās līdzdalības un kurām ir atņemtas kultūras tiesības. Pēc 1945. gada APRA daļēji zaudēja savu radikālo šķautni, taču tai joprojām bija plašs tautas atbalsts. Haja de la Tore tiktu ievēlēts par prezidentu 1980. gadā, ja vien pirms tam nebūtu nomiris.

Peru valdības bija konservatīvas līdz pat 1968. gadam, kad naftas līzingu skandāli izraisīja militāru apvērsumu. To veica nacionālistu oficieri ģenerāļa Huana Velasko Alvarado vadībā. Viņi sagrāba varu un nodibināja Bruņoto Spēku Revolucionāro Valdību.

Velasko valdība nacionalizēja naftas laukus un daudzus citus ekonomikas sektorus. Tā veica lielus ieguldījumus izglītībā. Vēl vairāk, tā ieviesa bilingvālo izglītību, tādējādi paceļot kvečua valodu līdzvērtīgā statusā ar spāņu valodu. Valdība uzsāka agrāro reformu un uz importa subsīdijām balstītas industrializācijas programmas.

Šīs valdības ārpolitika stipri pavirzījās uz kreiso pusi. Peru uzturēja labas attiecības ar Kubu un iepirka militāro aprīkojumu no Padomju Savienības. Kad Pinočets 1973. gadā gāza Alendes valdību Čīlē, Peru un Čīles attiecības kļuva saspringtas. Klīda pat runas par karu, kad beidzot 1975. gadā Velasko no skatuves novāca konservatīvie militārie spēki. Līdz ar to Peru beidzās septiņus gadus ilgais periods ar armijnieku vadītu nacionālismu un kreisu sociāli ekonomisko programmu.

Kad 1985. gadā par prezidentu tika ievēlēts APRA līderis Alans Garsija, viņš uz laiku atjaunoja kreisās tradīcijas, ierosinot ārējā parāda moratoriju. Taču drīz šie viņa centieni tika nobloķēti, un viņš pārmijās uz labējo pusi, līdz pieņēma neoliberālismu. Peru šajā laikā notika vairākas sacelšanās, slavenākā no kurām bija Sendero Luminoso, kurā aktivitātes norisinājās kvečua un aimaru zemnieku Andu reģionos.

1990. gada vēlēšanās nu jau diezgan nepopulārais Garsija sacentās ar slaveno rakstnieku, ievērojamo konservatīvo domātāju un aristokrātu Mario Vargasu Losu, kura kampaņa balstījās uz pilnīgi neoliberālu ekonomisko programmu. Negaidīti trīs kandidātu sacensībās uzvarēja maz pazīstamais japāņu izcelsmes peruānis Alberto Fudžimori. Atbalsts Fudžimori radās no balsotāju nepatikas pret Vargasa Losas aristokrātisko stilu.

Fudžimori izrādījās bargs un diktatorisks tips, kurš veiksmīgi izmantoja armiju, lai apspiestu Sendero Luminoso, kā arī pilsētnieku sacelšanās grupas. Lai nostiprinātu savu varu, Fudžimori nekavējās slēgt Kongresu, iejaukties tiesu darbā, kā arī pagarināt savas prezidentūras otro termiņu. Taču augstais korupcijas līmenis un bargā valdīšana noveda līdz tam, ka viņš tika gāzts. Viņš bēga uz Japānu, vēlāk tika izdots Čīlei un tiesāts par saviem noziegumiem Peru tiesā. Kā sods viņam tika piespriests ilgs ieslodzījums cietumā.

Viņa pēctecis 2001. gadā, Alehandro Toledo, turpināja neoliberālo programmu. Un 2006. gadā Alans Garsija atkal kandidēja prezidenta vēlēšanās. Viņš sacentās ar bijušo armijas oficieri Olantu Humalu, kuru atklāti atbalstīja Ugo Čavess. Šis atbalsts Humalam kaitēja, tāpat kā kritika par viņa cilvēktiesību pārkāpumiem dienesta laikā oficiera amatā. Garsija uzvarēja un turpināja vēl centīgāk iet pa neoliberālo ceļu. Ekonomika attīstījās labi, pateicoties vispasaules bumam minerālu un enerģijas eksportā. Taču milzīgs iedzīvotāju skaits nekādu labumu no tā neguva. Tipiski – valdība atļāva transnacionālajām korporācijām sagrābt zemes platības Amazones reģionā, lai izmantotu minerālu resursus. Pamattautību kustības pretojās, kas noveda pie slaktiņa 2009. gada jūnijā, kas tiek saukts par Baguazo.

Šajā pēdējā periodā Peru kļuva par divu ģeopolitisko cīņu centrālo punktu. Viena bija starp Brazīliju un ASV. Lulas prezidentūras laikā Brazīlija ar atzīstamiem panākumiem pūlējās nodrošināt Dienvidamerikas autonomiju, veidojot tādas reģionālās struktūras kā UNASUR un Mercosur. ASV pretī Brazīlijas programmai lika savu Klusā okeāna piekrastes aliansi ar Meksiku, Kolumbiju, Čīli un Peru, kas balstījās uz brīvā tirgus līgumiem ar ASV. Papildus tam Kolumbija, Peru un Čīle sāka projektu integrētas akciju biržas veidošanai, kuras spāniskais akronīms ir MILA. Un Peru bruņotie spēki aktīvi saistījās ar ASV armijas dienvidu reģiona vadību.

Otra ģeopolitiskā cīņa bija starp Ķīnu un ASV, lai iegūtu priviliģētu pieeju Dienvidamerikas minerālu un enerģijas rezervēm. Peru šeit atkal bija izšķirošā nozīme.

Humalam šoreiz uzvarēt vēlēšanās ļāva trīs lietas. Pirmkārt, Humala atklāti, publiski pievērsās Brazīlijas sociāldemokrātiskajam ceļam. Čavess vairs netika pieminēts. Humala bieži tikās ar Lulu un runāja par to, ka Peru kļūs par Mercosur “stratēģisko partneri”.

Otrs svarīgais elements bija ļoti spēcīgais atbalsts, ko viņam pauda Vargass Losa. Vargass Losa, konservatīvais aristokrāts, teica, ka ievēlēt Fudžimori meitu būtu katastrofa Peru. Viņa izlaistu no cietuma savu tēvu un turpinātu iet pa viņa diskreditēto ceļu. Vargass Losa izraisīja nopietnu šķelšanos konservatīvajos spēkos.

Trešais nozīmīgais elements bija attieksme no peruāņu kreiso puses. Viņi ilgu laiku bija raudzījušies uz Humalu ar lielu piesardzību. Oskars Ugarteče, nozīmīgs kreisais intelektuālis, latīņamerikāņu preses dienestam Alai-AmLatina rakstīja – “mums visiem Humala ir jautājuma zīme, bet Fudžimori ir noteiktība”.

Ugarteče vēlēšanas kopumā raksturoja, sakot, ka “visnozīmīgākais visā tajā ir Peru atgriešanās Dienvidamerikā”. Redzēsim, cik daudz Humala būs spējīgs sasniegt valstī, lai pārdalītu resursus un atjaunotu pamatiedzīvotāju vairākuma tiesības. Taču ASV ģeopolitiskais pretuzbrukums, Klusā okeāna piekrastes alianse, ir neitralizēts.

(c) Autortiesības pieder Imanuelam Valeršteinam, materiāla izplatītājs ir Agence Global. Ar jautājumiem par tiesībām un atļaujām, to skaitā arī attiecībā uz tulkojumiem un publicēšanu nekomerciālos nolūkos, sazinieties ar rights@agenceglobal.com, vai pa telefoniem 1.336.686.9002 un 1.336.286.6606. Šos tekstus drīkst lejupielādēt un pārsūtīt elektroniski ar nosacījumu, ka tajos nekas netiek mainīts un ir iekļauta šī informācija par autortiesībām. Lai sazinātos ar autoru, izmantojiet e-pasta adresi immanuel.wallerstein@yale.edu.

Foto: Joe Shlabotnik

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

3 komentāri to “Humalas triumfs Peru kā amerikāņu sakāve”
  1. Anonīms saka:

    Oriģinālraksts viens pret vienu atrodams šeit: http://mercosulcplp.blogspot.com/2011/07/humalas-triumph-in-peru-americas-defeat.html Visu cieņu jūsu darbam džeki, bet norādiet avotu, lai jūs nevar apvainot klajā plaģiātismā un, lai dotu lasītājam iespēju par apskatīto tēmu palasīt vairāk.

  2. Anonīms saka:

    jā, pardon, nepamanīju, meklēju raksta sākumā. Tas ir baigi foršs blogs, ja interesē notikumi Latīņamerikā. Visu cieņu

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...