Redzējumi: 2011. gada 15. jūnijs

3A baidās!

Ar savu 28. maija vēsturisko lēmumu Zatlers būtībā ir aizsācis pret Latvijā faktiski valdošās oligarhu trijotnes varu vērstu kustību, kāda viņam šī lēmuma pieņemšanas brīdī, visticamāk, ka pat sapņos nerādījās. Stihiskie vairāku simtu cilvēku protesti pret Lemberga virzītā „lielākā kretīna” Andra Bērziņa ievēlēšanu par Valsts Prezidentu, vairāku tūkstošu cilvēku līdzdalība “Oligarhu kapusvētkos”, kā arī portāla manabalss.lv izveidošana liek visiem trim oligarhiskajiem A drebēt bailēs par savu ietekmi un no ietekmes zuduma izrietošajām bailēm par savu ādu.

Visbēdīgākajā situācijā ir nonācis morāli bankrotējušās Tautas partijas (kurai tuvākajā laikā pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma par miljona pārtēriņu 2006. gada Saeimas vēlēšanu kampaņā draud arī finansiāls bankrots) līderis Andris Šķēle. Viņam Zatlera lēmums faktiski ir politisks nāves spriedums, jo TP ir paguvusi sakasīties ar Aināru Šleseru, bez kura palīdzības viņi pēdējās vēlēšanās, iespējams, vispār nebūtu iekļuvuši Saeimā. Tāpat arī Šķēles un Šlesera uz pēdējām Saeimas vēlēšanām īslaicīgi sastiķētā kopprojekta “Par Labu Latviju” (PLL) sponsori diezin vai otrreiz vēlēsies izgrūst tādu milzīgu naudu par salīdzinoši tik nožēlojamiem rezultātiem. To lieliski apzinās arī paši TPisti, kuri sociālajā tīklā Twitter savu partiju salīdzina ar grimstošu Titāniku. Ja var ticēt pietiek.com, iespējams, TP pat nestartēšot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās , kas izklausās ļoti ticami – nav jēgas grūst naudu jau iepriekš neveiksmei nolemtā pasākumā. Tādēļ Zatlera lēmums un tam sekojošie notikumi TPistos un viņu atbalstītājos rada izmisīgu histēriju.

Jau pirmajās dienās pēc Zatlera lēmuma daži TP juristiņi (kuru zināšanas konstitucionālajās tiesībās līdz šim nebija manītas) centās sociālajā tīklā Twitter argumentēt par Zatlera lēmuma neatbilstību Satversmei. Redz’, tautas tiesības lemt par Saeimas atlaišanu esot pretrunā Satversmes 1. pantā noteiktajam demokrātiskas valsts iekārtas principam. Šādam absurdam Satversmes traktējumam par laimi nepiekrīt neviens no Latvijā atzītiem konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Nepalaida iespēju izcelties arī citi TP siles barokļi. Piemēram, pašreizējais oligarhu nopirktā laikraksta „Diena” valdes loceklis un bijušais Šķēles runasvīrs Romāns Meļņiks savos tvītos vairākas dienas no vietas žēli smilkstēja par to, ka tiekot kultivēts negatīvisms. Tas viņam neliedza vienlaikus veltīt žultainas piezīmes TP konkurentiem – “Vienotībai”. Arī narcisiskais bijušais Šķēles un Kalvīša padomnieks, “digitāllietā” apsūdzētais korupcijas apoloģēts Jurģis Liepnieks, kurš savlaik, kad bija sastrīdējies ar savu bijušo saimnieku, TP salīdzināja ar sūdu, no kura pīrādziņu neizcepsi, tagad metās TP aizstāvju rindās. Lūk, Šķēlem, izrādās, esot tikai slikts PR, jo viņš īstenībā neesot tik ļauns cilvēks. Zatlers un visi, kuri atbalsta Saeimas atlaišanu un ir pret oligarhiem, protams, ir muļķi. Un vispār – lielākais ļaunums nav vis nekādi oligarhi. Lielākais ļaunums ir organizācijas, kuras iestājas par tiesisku valsti – Providus un Delna. Ar minētajiem kungiem vienā korī dzied Šķēles veterānsulainis Mārcis Bendiks, kurš „citādi domājošajiem” nekautrējas veltīt arī kādu stiprāku izteicienu.

Arī Šleseram nav iemesla priecāties – izredzes iekļūt nākamajā Saeimā mazas, kaut vai tādēļ vien, ka pēc PLL izgāšanās pēdējās vēlēšanās radīsies problēmas ar sponsoru atrašanu. Kaut zināmas izredzes ar nelielu vietu skaitu iekļūt Saeimā Šlesera partijai tomēr ir – ir vēl Latvijā tādi muļķi, kuri tic Šlesera falšajam „darītāja” tēlam un viņa tukšajiem solījumiem, aizmirsdami daudzos solījumus, kurus Šlesers nav izpildījis (piemēram, kur palika solītie 50 tūkstoši jauno darba vietu Rīgā?). Tādēļ Šlesera un viņa sulaiņu reakcija nav tik histēriska kā TP barokļu gadījumā. Kā nekā – vēl tak paliek Rīgas dome, kurai atlaišana nedraud un kur var turpināt netraucēti bīdīt savas lietas. Bet pašreizējais pretoligarhiskais noskaņojums viņam tomēr liek justies ļoti neomulīgi. Par to liecina kaut vai portāla diena.lv rīkotā diskusija, kurā Šlesers uzvedās sev atbilstošā atsaldēta Ķengaraga “pacana” manierē, atsevišķos brīžos nespējot argumentēt pēc būtības un histēriski veltot oponentiem neglaimojošus epitetus.

Saeimas atlaišana ir arī smags trieciens Ventspils Hūtes Aivaram, kuru pirms tam esošā politiskā situācija apmierināja visvairāk – viņa partija ir valdībā, vienlaikus visu vainu par nepopulāriem lēmumiem uzgrūžot savam koalīcijas partnerim „Vienotībai”. Vajadzības gadījumā, kad būtiskos jautājumos ar koalīcijas partneri nevar vienoties – var sarunāt arī ar opozīciju, kaut vai apsolot kādu treknu amatu viņu pārstāvjiem. Faktiski gandrīz neierobežota vara bez jebkādas atbildības par savārītajām ziepēm. Un te pēkšņi viens „kaktu dateris, kas pamodies no ziemas miega” ņem un izjauc šo idilli. Pārfrāzējot savulaik Repšes teikto – kā var nedusmoties? Ja vēl ņem vērā to, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās viņa kabatas partijas, “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) izredzes ir visai neprognozējamas (protams, ir daudz tādu, kuri uzķeras uz Hūtes „labā saimnieka sakoptajā Ventspilī” tēla, bet pēdējo nedēļu notikumu ietekmē to skaits var būtiski mazināties), tad nabagam nekas cits neatliek kā uzsvilpt savai “Neatkarīgo žurnālistikas prostitūtu avīzei” (kura viltīgi slēpjas aiz nosaukuma “Neatkarīgā Rīta Avīze”), lai tās žurnālisti sāk intensīvi Orvela „Dzīvnieku fermas” aitu stilā atkārtot: „Soross slikts, Zatlers slikts, Lembergs labs”. Un viņa prostitūtas arī cenšas uz nebēdu, gan pašas lamājot Zatleru, Sorosu un pie reizes arī „Vienotību”, gan arī intervējot visādus meža dīvainīšus (piemēram, bēdīgi slaveno „ķēķa advokātu” Grūtupu), kuri dara to pašu. Izteiktākais šādas prostitūcijas piemērs ir 15.jūnija raksts , kurā students (ZZS biedres dēliņš) stāsta acīmredzami ar baltiem diegiem visai netalantīgi šūtu pasaciņu par to, kā kāds vārdā nenosaukts ļaunā Sorosa aģents mēģinājis viņu kā Latvijas Studentu apvienības vadītāju piekukuļot publiski paust atbalstu Zatleram. Arī Hūtes uzstāšanos LNT ar acīmredzami absurdajiem apgalvojumiem par Sorosa (kurš labākajā gadījumā ir vien pa ausu galam dzirdējis par tāda ar Napoleona kompleksu sirgstoša Venstspils kundziņa eksistenci) vēlmi no viņa tikt vaļā pat Hūtem pietuvināti ļaudis neoficiāli vērtē kā totālu izgāšanos. Ir acīmredzams, ka savā histērijā Hūte ir zaudējis jebkuru mēra sajūtu.

Viss iepriekšminētais liecina, ka oligarhus pārņēmusi panika un viņi baidās nokļūt Latvijas politikas mēslainē. Pierādīsim, ka viņu bailes nav bez pamata!

Foto – Hartwig HKD

Biedrs V.

Biedrs V: No lejas spļauju uz visām jūsu sabiedriskajām kāpnēm. Uz katru pakāpienu pa spļāvienam. Profesionālais sapnis – pārspēt žultainumā pašu Lato Lapsu.

More Posts

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle Plus

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...