Pārdomas: 2011. gada 13. jūnijs

Savrupie mediji

Šodien (13. jūnijā) biju aizstaigājis uz Latvijas Žurnālistu asociācijas organizēto diskusiju par mediju īpašniekiem. Nav šaubu, jautājums ir svarīgs. Un tieši tagad īpaši aktuāls – ņemot vērā prezidenta un KNAB starta šāvienus pret oligarhiem. Oligarhs bez viņam piederošiem medijiem jau nemaz nebūtu nekāds oligarhs.

Diemžēl nācās secināt, ka nemaz tik daudzi tā neuzskata. Uz diskusiju bija ieradušies knapi pārdesmit cilvēku. Dīvaini. Vai tad mūs tik bieži apciemo tādi cilvēki kā Eiropas Padomes pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos Matss Johansons? Vai viņa sniegtās atziņas nav vērtīgas visiem Latvijas medijiem? Saprotu, ka daža laba avīze par saviem patiesajiem īpašniekiem vispār nevēlas runāt. Saprotu arī to, ka daudziem žurnālistiem pirmdienas rītos ir jāstrādā. Taču man neviens neiestāstīs, ka katrs sevi un savus cunftes biedrus cienošs medijs nespēj atsūtīt uz šādu nopietnu diskusiju vismaz vienu pārstāvi. Nepatīkami pārsteigts biju arī par to, ka uz pasākumu nebija ieradies neviens žurnālists no sabiedriskajiem medijiem (Kārlis Streips īsti neskaitās, jo viņš tomēr ir brīvais žurnālists). Apspriestie jautājumi taču bija kā radīti tam, lai tos izvērsti un padziļināti atspoguļotu Latvijas radio un Latvijas televīzijā! Bet nē. LŽA organizētie pasākumi laikam pēc definīcijas skaitās ziņām nederīgs materiāls. Nezinu īsti, ko no tā jāsecina… Pašcenzūra, aprobežotība, intelektuāla mazspēja?

Vēl viena atziņa, kas man radās diskusijas gaitā – Latvijā mēs nezin kāpēc visu gribam atrisināt ar likumdošanas palīdzību. Arī mediju īpašniekus mēs gribam piespiest atklāt ar likuma spēku. Taču tas ne vienmēr ir tas pareizākais ceļš. Galu galā – medijiem ir jābūt maksimāli brīviem un neatkarīgiem arī no Saeimā sēdošo politiķu ietekmes. Kur ir garantija, ka tādā “mediju īpašnieku likumā” 100 gudrās galvas neiebliež tādas prasības, kas būs jau antidemokrātiskas? Šis ir kārtējais atgādinājums par to, ka Latvijas mediju darbinieku kopiena ir sašķelta un nespēj pašregulēties. Tad ir vieglāk pieprasīt likumdevēju, lai saregulē “no augšas” visu, kā vajag. Tā vietā varbūt būtu laiks saņemties un saprast, ka žurnālisti (lai kādu īpašnieku izdevumos viņi nestrādātu) dzīvo un strādā vienā Latvijas mediju vidē, kurā nav iespējams nodalīt viennozīmīgi gaišos un viennozīmīgi tumšos spēkus. Sava telpa jātīra un jāuzkopj pašiem. Tikai tā mediji spēs būt neatkarīgi.

Foto – Phil Plait

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

2 komentāri to “Savrupie mediji”
  1. Koks ar diviem galiem – es, piemēram, par tādas diskusijas norisi pat nezināju, citādi būtu piekāpis. Tā ka ne visus var uzreiz vainas ziņā vienā maisā sabāzt.

  2. Piekrītu, informācija nebija diez ko plaši izplatīta. Taču līdz medijiem tā noteikti bija nonākusi. Un šoreiz tiešām vēlējos mest vislielāko akmeni sabiedrisko mediju dārziņā.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...