Redzējumi: 2011. gada 6. jūnijs

Baraka Obamas politiskās krustceles

Amerikas Savienoto Valstu prezidents tiek uzskatīts par visietekmīgāko indivīdu modernajā pasaulē. Baraks Obama tagad ar vilšanos apzinās, ka viņam joprojām ir milzīga vara, lai izdarītu kaut ko kaitniecisku. Taču viņam nav praktiski nekādas spējas paveikt kaut ko labu. Manuprāt, viņš to saprot un nezina, kā šo situāciju varētu labot. Patiesībā viņš gandrīz neko nevar izdarīt.

Paraudzīsimies uz šobrīd vissatraucošāko momentu – otro Arābu sacelšanos. Ne jau Obama to izraisīja. Tāpat kā gandrīz visiem pārējiem, arī viņam tas sākumā acīmredzami bija pārsteigums. Pirmajā brīdī viņš secināja (un tas bija pareizi), ka šāda notikumu attīstība nopietni apdraud jau tā nestabilo ģeopolitisko kārtību reģionā. ASV centās visiem iespējamiem spēkiem mazināt kaitējumu, saglabāt savu pozīciju un atjaunot “kārtību”. Nevar gan teikt, ka šajā jomā ASV ir bijuši kādi lieli panākumi. Ar katru dienu situācija visos aspektos ir kļuvusi haotiskāka, un ASV to vairs nespēj kontrolēt.

Baraks Obama pēc savas pārliecības pamatā ir centrists, un tāda ir arī viņa personība. Viņš cenšas veidot dialogu un rast kompromisu starp “ekstrēmām pozīcijām”. Viņš pamatīgi apsver lietas, pirms rīkoties, un savus svarīgākos lēmumus pieņem uzmanīgi. Viņš atbalsta lēnas un apdomīgas pārmaiņas – tādas pārmaiņas, kas neapdraud to pamatsistēmu, kurā viņš iekļaujas kā visu atzīta centrālā figūra un visietekmīgākais spēlētājs.

Tagad viņš ir ierobežots no visām pusēm, taču joprojām cenšas turpināt spēlēt šo lomu. Nešaubos, ka viņš uzdod sev jautājumu: “Bet ko gan citu es vispār varu darīt?” Rezultātā citi spēlētāji (to skaitā arī kādreizējie viņa pakļautie sabiedrotie) atklāti un nekaunīgi vēršas pret viņu. To viņi dara pilnīgi netraucēti, un Obamas vara samazinās vēl vairāk.

Netanjahu uzrunā ASV Kongresu, un viņa bīstamās, paštaisnās nejēdzības tiek uzņemtas ar nebeidzamiem entuziastiskiem aplausiem – it kā viņā būtu atdzimis pats Džordžs Vašingtons. Tā bija pļauka Baraka Obamas sejā, lai gan Obama, uzrunājot ASV un Izraēlas Sabiedrisko attiecību komiteju, bija de facto atsaucis savu nedrošo mēģinājumu ieteikt 1967. gada Izraēlas-Palestīnas robežas kā pamatu konflikta risinājumam.

Saūda Arābijas valdība ir ļoti skaidri norādījusi, ka tā darīs visu savos spēkos, lai aizstāvētu pastāvošos režīmus Arābu pasaulē. Tāpat viņi ir nikni par to, ka Obama reizēm ķeras pie “cilvēktiesību” valodas. Pakistānas valdība ļoti tieši norāda Obamam, ka gadījumā, ja ASV mēģinās vērsties pret viņiem, tad Pakistāna turpmāk paļausies uz draudzību ar Ķīnu. Krievijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas valdības raida viennozīmīgu signālu Obamam – ja ASV centīsies panākt Drošības Padomes vēršanos pret Sīriju, viņi to neatbalstīs, un par tādu lēmumu nenobalsos pat vienkāršs vairākums. Tas nedaudz atgādina Buša neveiksmi ar otro Irākas rezolūciju 2003. gadā. Afganistānā Karzajs aicina NATO pārtraukt bezpilota lidmašīnu uzbrukumus. Un Pentagons izjūt spiedienu izvest karaspēku no Afganistānas – ar pamatojumu, ka paturēt tur amerikāņu karavīrus ir pārāk dārgi.

Lai nevienam rerastos iespaids, ka ASV vājums ir saistīts tikai ar Tuvējo Austrumu jautājumu, palūkosimies uz Hondurasu. ASV principā atbalstīja apvērsumu pret tagad jau bijušo prezidentu Zelaju. Šī apvērsuma dēļ Hondurasu uz laiku izslēdza no Amerikas Valstu organizācijas. ASV ļoti pūlējās atjaunot Hondurasas mandātu šajā organizācijā, pamatojoties uz to, ka jaunais prezidents tika arī formāli ievēlēts. Latīņamerikas valstu valdības tam pretojās, jo Zelajam neļāva atgriezties un neatcēla visas absurdās apsūdzības pret viņu.

Kas notika tālāk? Kolumbija (visticamāk, ASV labākais sabiedrotais Latīņamerikā) un Venecuēla (visticamāk, ASV ļaunākais ienaidnieks Latīņamerikā) apvienoja spēkus un kopīgi panāca, ka Hondurasas valdība atļāva Zelajam atgriezties uz viņa paša noteikumiem. Valsts sekretāre Klintone tikai vāji pasmaidīja par šo faktisko ASV diplomātijas sagrāvi.

Visbeidzot – Obamam ir problēmas ar ASV Kongresu Lībijas kara jautājumā. Saskaņā ar ASV federālo likumdošanu Obama bez īpašas Kongresa atļaujas drīkst iesaistīt amerikaņu karavīrus Lībijas konfliktā tika i 60 dienas. 60 dienas nu ir pagājušas, un Kongress nekādu lēmumu nav pieņēmis. Turpināt operāciju Lībijā neapšaubāmi ir pretlikumīgi, taču Obama tā arī nav spējis saņemt nepieciešamo atļauju. Neraugoties uz šo situāciju, Obama turpina uzstāt uz to, ka operācija Lībijā ir nepieciešama. ASV līdzdalība tur varētu pat palielināties. Tātad viņš spēj rīkoties kaitnieciski, bet nespēj izdarīt pareizās lietas.

Tajā pašā laikā Obamas mērķis ir iegūt vēlētāju atbalstu otrajam termiņam. Viņam ir lielas izredzes uzvarēt vēlēšanās. Republikāņi kļūst arvien labējāki, un politiskā ziņā viņi neapšaubāmi to dara pārspīlēti. Taču pārvēlēšanas gadījumā ASV prezidentam būs vēl mazāk varas nekā tagad. Notikumi pasaulē attīstās ļoti strauji. Pasaulē ar tik daudziem mainīgiem faktoriem un neprognozējamiem spēlētājiem visbīstamākais nevaldāmais ierocis, izrādās, ir ASV.

Imanuels Valeršteins

(c) Autortiesības pieder Imanuelam Valeršteinam, materiāla izplatītājs ir Agence Global. Ar jautājumiem par tiesībām un atļaujām, to skaitā arī attiecībā uz tulkojumiem un publicēšanu nekomerciālos nolūkos, sazinieties ar rights@agenceglobal.com, vai pa telefoniem 1.336.686.9002 un 1.336.286.6606. Šos tekstus drīkst lejupielādēt un pārsūtīt elektroniski ar nosacījumu, ka tajos nekas netiek mainīts un ir iekļauta šī informācija par autortiesībām. Lai sazinātos ar autoru, izmantojiet e-pasta adresi immanuel.wallerstein@yale.edu.

vortāls Publikai

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle PlusYouTube

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...