Redzējumi: 2011. gada 30. maijs

Tribunālu oligarhiem!

Valsts prezidents Valdis Zatlers svētdien beidzot nosauca arī visus trīs oligarhu vārdus. Nekādu šaubu vairs nav. Šis būtībā ir karš starp divām sistēmām – tiesiskuma sistēmu un noziedznieku sistēmu. Iespējams, šī konflikta risināšanai ar esošajām institūcijām nepietiks. Ir laiks apsvērt īpaša tribunāla izveidi, lai tiesātu un beidzot arī sodītu oligarhu trijotni.

Visu cieņu KNAB izmeklētājiem – taču viņu pūles, piemēram, t.s. Terehovas lietā (pašreizējā oligarhu lieta tiek saukta par “otro lielāko operāciju pēc Terehovas”) beidzās tomēr ar neko. Rezultāta nav! Tas diemžēl rada iespaidu par to, ka Latvijā ir iespējama nesodāmība. Kāpēc? Tāpēc, ka sistēma vienkārši neļauj šos cilvēkus notiesāt.

Mēnešiem ilgs izmeklētāju darbs ir vējā. Vai tas tā drīkst būt? Neticu, ka korupcijas lietas ir tik sarežģītas un neatšķetināmas. Drīzāk jau korupcijas astoņkāja taustekļi ir pārāk samudžinājušies ar varas taustekļiem. Tāpēc arī nevar atšķetināt. Kādi vēl te pierādījumi? Jebkurus pierādījumus ar varas palīdzību ir iespējams likvidēt vai neitralizēt.

Taču Valda Zatlera drosmīgais paziņojums – gan runa sestdien, gan konkrētu vārdu nosaukšana svētdien – paver jaunas iespējas. Ņemsim vērā arī to, ka Zatlers savu lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu pieņēma pēc tikšanās ar cita starpā ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Acīmredzot Zatlers saņēma plašāku informāciju par oligarhu lietu. Tāpēc arī sekoja skarbi vārdi. Par savtīgu interešu vadītu oligarhu ietekmi medijos, par viņu ietekmi uz Saeimu un valdību. Ko mēs varam secināt no prezidenta teiktā? Būtībā Zatlers pateica, ka Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir zagļi un blēži. Turklāt visaugstākajā līmenī! Apzagti un apkrāpti esam mēs visi, apzagta un apkrāpta ir Latvijas valsts.

Zagļiem un blēžiem ir jātop sodītiem. Vai nu prezidenta teiktajam ir pamats – un tad trim augstākminētajiem kungiem ir jāsaņem bargs sods. Vai arī melis ir prezidents. Un meļi ir arī KNAB, tiesa un ģenerālprokurors. Šī ir ja ne karam līdzīga situācija, tad vismaz nopietns konflikts. Konflikts starp dažiem cilvēkiem un tiesu varu. Šis strīds ir jāatrisina, un to ir jādara iespējami ātri. Nekāda gadiem ilga gaidīšana te vairs nedrīkst būt.

Ja valsts prezidents par šādām nopietnām lietām, nopietniem noziegumiem atklāti paziņo tautai, tad tas manā skatījumā ir pielīdzināms apsūdzības uzrādīšanai. Taču prokuratūra šeit lietu ierosināt nevar, likums to neparedz.

Pēc nopietniem konfliktiem (kara, genocīda) bieži vien ir izrādījies, ka esošā likumdošana neļauj sodīt noziedzniekus. Tādos brīžos tiek radīti īpaši tribunāli, ar īpašām pilnvarām. Tāds bija Nirnbergas tribunāls, kurā tiesāja 2. Pasaules kara noziedzniekus. Tāds šodien ir Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls Hāgā. Šonedēļ uz šo tribunālu atvedīs pagājušajā nedēļā Serbijā notverto Ratko Mladiču. Tajā pašā nedēļā, kad mūsu Saeima pieņēma apkaunojošo lēmumu neļaut kratīšanu Ainara Šlesera dzīvesvietās, Serbija izdeva savu pilsoni tiesāšanai tribunālam. Te, protams, var jautāt, vai mēs vispār esam pelnījuši būt Eiropas Savienības dalībvalsts, ja Serbija (kura nav pat kandidātvalsts) mūs pārspēj tiesiskuma nodrošināšanā!

Ja mēs kā valsts paši ar saviem spēkiem netiekam galā ar blēžiem, kuri gadiem ilgi nekaunīgi krāpj mūsu visus, tad ir laiks izveidot īpašu tribunālu šādiem neliešiem. Starptautiski atbalstītu un vēlams ne Latvijas teritorijā. Varbūt Hāgā? Manā skatījumā līdzekļus šādam projektam varētu atvēlēt arī starptautiskie aizdevēji. Jo lielā mērā no tā, vai oligarhu ietekme Latvijā tiks neitralizēta, ir atkarīga arī mūsu ekonomiskā izaugsme. Un attiecīgi – tas, vai mēs vispār spēsim atdot saņemto aizdevumu.

Noteikti izskanēs iebildumi, ka šajā gadījumā jau nav runa par, piemēram, kara noziedzniekiem. Nav gan. Taču iebildumi būs pret jebkādu ad hoc tribunālu – jo šādi tribunāli vienmēr būs neliela atkāpe no tiesiskuma pamatprincipa par to, ka cilvēku nevar sodīt par noziegumu, kurš izdarīts pirms attiecīgā likuma un/vai tiesu institūcijas izveides. Taču ekstremālos apstākļos citas izejas nav. Turklāt – kāpēc gan tik nopietnus noziegumus kā gadiem ilgus koruptīvus darījumus valstiskā mērogā nevarētu pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci? Šādu ideju ir izteicis, piemēram, Gregorijs Ngbva Mintsa, cīnītājs pret korupciju no Gabonas.

Vai Latvija cīņā pret korupciju nevarētu izrādīties pirmrindniece? Ja mēs izveidotu ad hoc tribunālu savu oligarhu tiesāšanai un sodīšanai, tas būtu piemērs arī citām valstīm. Un ar laiku varētu izveidot permanentu starptautisku tiesu korupcijas noziegumiem. Vai arī patiešām šo noziegumu iekļautu sadaļā “noziegumi pret cilvēci”, un tad īpaši smagos korupcijas gadījumus varētu skatīt Starptautiskā krimināltiesa Hāgā. Kā nekā, lieli koruptīvi darījumi notiek pāri valstu robežām. Arī Latvijas gadījumā runa ir, piemēram, par naudu, kura aizplūst uz ofšora kontiem Kiprā.

Cerēsim, ka KNAB izmeklēšana oligarhu lietā būs veiksmīga. Taču rezultāta nodrošināšanai ierosinu vismaz apsvērt ideju par īpaša tribunāla izveidi. Tā mēs palīdzēsim gan paši savai valstij, gan arī pasaulei.

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...