Redzējumi: 2011. gada 25. maijs

Krievijas kapitālisms ir īstāks

Mihaila Bulgakova “Meistarā un Margaritā” nelabais parādās kā tēls vārdā Volands. Kad pie viņa vēršas cilvēks, kurš netic viņa eksistencei, Volands atbild: “Zini, tas gan ir interesanti. Lai ko es tev nejautātu – tu apgalvo, ka nekas tāds nemaz neeksistē!”

Krievijas liberālās inteliģences attieksme pret kapitālismu veidojas pēc visnotaļ līdzīgas loģikas. Ja jūs lasāt to, ko raksta politikas analītiķi, blogeri un sociologi, tad vienīgais iespējamais secinājums ir, ka Krievijā kapitālisms vispār nepastāv. Šie skolotie cilvēki uzskata, ka Krievijā nav īstas, šī vārda cienīgas buržuāzijas, vidusšķiras vai liberāļu. Viņu izpratnē Krievijā pat nav īsta tirgus, nemaz nerunājot par kapitālismu.

Nav grūti saskatīt, ka šis pesimistiskais realitātes vērtējums ir nekas vairāk kā liberālā ideālisma otra puse. Rietumi tiek uzskatīti par standartu, un viss Krievijā notiekošais, kas no tā atšķiras, tiek vērtēts kā “atkāpe no normas”. Neviens pat nepapūlas atgādināt, caur kādām grūtībām un attīstības posmiem ir gājušas cauri Eiropas valstis, lai sasniegtu to labklājību un sakārtoto sabiedrību, kādu viņi bauda šodien. Nedaudz pacenšoties, arī Krievijas iedzīvotāji ļoti vienkārši atklātu daudzas līdzības, kuras skaidri apstiprina ne tikai to vien, ka kapitālisms un buržuāzija šeit pastāv. Viņi saprastu arī to, ka Krievijas versija ir tuvāka tīrajai formai. Tas ir skaidrojams ar to, ka Krievijā nav tādas varas dalīšanas un līdzsvara starp dažādiem spēlētājiem, par kādu parasti gādā attīstīta pilsoniskā sabiedrība, spēcīgas darbaļaužu kustības un stingri likumiski ierobežojumi.

Taču Krievijas atšķirība no no Rietumiem nepavisam nav vienīgā Krievijas kapitālisma “nekorektuma” pazīme. Rietumu ideāls pastāv tikai ideologu grāmatās un to lasītāju iedomu pasaulē. Šī koncepcija neuztver Rietumus kā pretrunās savērptu sabiedrību, kur demokrātija ir kaujaslauks atšķirīgām un bieži vien nesavienojamām interesēm, kā pastāvīgi mainīgu sociālu un ekonomisku sistēmu, kurai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Tā vietā Rietumi tiek uzskatīti par nemainīgu ideālu un mūžīgas pilnības tēlu.

Tāpēc nav nekas pārsteidzošs, ka Krievijas sabiedrība šķiet tik nožēlojama šādos salīdzinājumos. Kā gan Krievijas skarbā realitāte var vispār tuvoties šādiem augstiem iedomu ideāliem? Pat Eiropas realitāte nespēj līdzināties šādiem standartiem.

Tas arī izskaidro, kāpēc krievu komentētāji, saskaroties ar Eiropas vai ASV ikdienas un politiskās dzīves aspektiem, brīnās un dusmojas. Tā rezultātā ir radies pilnīgi jauns pretrietumnieciskās literatūras žanrs, kura autori nav nacionālisti vai pareizticīgo baznīcas piekritēji un aizstāvji. Tādus tekstus rada viskaismīgākie Rietumu atbalstītāji, kuri ir vīlušies savā ticībā liberālismam.

Viņi turpina ticēt nevainojamā kapitālisma ideālam, no rūpēm brīvai sabiedrībai un tirgum, kuru vada mūžam nekļūdīgā neredzamā roka. Taču tagad viņi nosoda Eiropu un ASV, jo tās nedzīvo saskaņā ar šo ideālu.

Tajā pašā laikā nevienu laikam neinteresē izpētīt, kas tad ir šādas nesakritības pamatā. Bieži vien viņi secina, ka ļaunuma sakne ir pārāk lielais iebraucēju skaits. Un te nu krievu liberālisms viegli atrod saskaņu ar fašismu un rasismu, kas mums atkal ļauj saprast lietu patieso būtību. Jo neviens taču nemēģinās apgalvot, ka Krievijā nepastāv rasisms un fašisms.

Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors
Sākotnēji publicēts zcommunications.org

Didzis

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt

More Posts - Website

Follow Me:
TwitterFacebookLinkedIn

Piedod, komentēt vairs nav iespējams

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...