Redzējumi: 2011. gada 23. maijs

Valūtas fonda intelektuālais gūsts

Pēdējo gadu nu jau ierastie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi notiek, saskaņojot tos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes tiek bieži citētas, un tās pieņemts uzskatīt par apolitiskām un uzticamām. SVF ekspertu veidotie World Economic Outlook (WEO) apskati tiek cildināti kā objektīvi, ekonomiski spēcīgi materiāli, uz kuriem atsaucas ne tikai mediji, bet arī profesionāļi.

Šajā sakarā arī rodas jautājums – vai tiešām SVF aplēses ir vienmēr precīzas un uzticamas? Lai uz šo jautājumu varētu labāk atbildēt, atliek ieskatīties ne tik senā vēsturē.

Labs piemērs iesākumam ir Argentīna, kura jau kopš pagājušā gadsimta 90-iem gadiem, sadarbojoties ar SVF, veica mums labi zināmās strukturālās reformas un īstenoja fonda ieteikto iekšējās devalvācijas politiku. Problēmas saasinājās 1998. gadā, kas ievadīja trīs gadus ilgu krīzi (1999.-2002.g.), kura beidzās ar valsts ekonomikas un finanšu sistēmas sabrukumu. Zīmīgi, ka SVF, kurš uzstāja uz sevis izrakstītajām reformām, turpināja Argentīnas situāciju zīmēt ļoti cerīgi. 1999., 2000. un 2001. gadā tika prognozēta attiecīgi 1,5%, 3,7% un 2,6% izaugsmi. Realitāte gan bija pilnīgi pretēja – iepriekšminētajos gados notika pārliecinoša ekonomikas lejupslīde, 2001. gadā sasniedzot teju 11% kritumu. SVF ekspertu aprēķini 1999. gadā bija par 2,3 procentpunktiem kļūdaini, 2000. gadā par 8,1, bet 2001. gadā tie atšķīrās par veseliem 13,5 procentpunktiem.[1]

Ar to gan SVF prognozes nebeidzās. 2001. gadā Argentīna pasludināja defoltu. Valsts ārējais parāds tika norakstīts, un ar to reizē sabruka ne tikai mākslīgi augstais peso piesaistes kurss pret dolāru, bet arī gadiem ilgā sadarbība ar SVF. Fonds krasi izmainīja savu skatījumu par ekonomikas attīstību valstī un prognozēja Argentīnai vairs tikai mērenu izaugsmi tuvāko gadu laikā. Pat 2005. gadā fonds Argentīnai paredzēja IKP pieaugumu par nieka 4,2%. Realitātē Argentīnas IKP kopš 2001. gada nākamo sešu gadu laikā pieauga par 66%.[2] SVF gadu no gada kļūdījās par četriem līdz astoņiem procentpunktiem.[3]

Vēl nesenāks piemērs ir Ēģipte (un Ziemeļāfrikas valstis kopumā), kur SVF neredzēja un nebrīdināja par sociālo krīzi, kura pārņems valsti, pateicoties spekulatīvajām investīcijām, reformu trūkumam un citām problēmām, kuras kopumā pasliktināja iedzīvotāju dzīves līmeni.[4]

Skatoties plašāk, būtu grūti nepieminēt starptautisko finanšu krīzi, par kuras tuvošanos no SVF ekonomistiem nevarēja dzirdēt līdz pat pēdējam brīdim. Pat paša fonda “Neatkarīgais Izvērtēšanas birojs” (Independent Evaluation Office) savā janvāra ziņojumā par SVF sniegumu pirmskrīzes periodā (2004. – 2007.) asi kritizē SVF. Fonds esot pasaules ekonomiku atainojis kā “rožainu bildi”. Vēl 2007. gada augustā fonda menedžments uzskatīja, ka pasaules ekonomiskā situācija ir “ļoti labvēlīga” un gadu vēlāk apgalvoja, ka “sliktākās ziņas ir aiz muguras”, secināts ziņojumā.[5]

Zīmīgi arī, ka ziņojuma autori pievērš uzmanību tieši politiskajiem iemesliem, kas palīdz izskaidrot SVF slikto sniegumu minētajos piemēros. Proti, SVF spējai pareizi novērtēt pieaugošos riskus par traucēkli cita starpā bija “šabloniska domāšana, intelektuālais gūsts”, kā arī nevēlēšanās nostāties pret straumi un paust uzskatus, kas būtu bijuši atšķirīgi no tobrīd gaisā virmojošajām idejām.[6] Fondam tiek pārmesta arī politiskā subjektivitāte, nostājoties lielo akcionāru pusē un daudz asāk kritizējot tieši mazāko valstu un tirgu izvēlēto ekonomisko un politisko kursu.[7]

Diemžēl jāsecina, ka daudz kas nav mainījies un “intelektuālais gūsts” joprojām iegrožo SVF ekonomistus un ekspertus. Piemēram, fonda Trešais pārskats par Latviju, publicēts pagājušā gada nogalē, paredzēja, ka 2010. gada ārējās tirdzniecības bilance lielā mērā izlīdzināsies, importam gada griezumā apsteidzot eksportu vien par nedaudz vairāk kā 200 miljoniem latu.[8] SVF kļūda, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir seškārtīga.[9] Pārlapojot SVF pārskatu par Latviju, var secināt, ka SVF prognozes ir vairāk politiski cerīgas nekā ekonomiski spēcīgas. Tas izskaidro arī prognožu atšķirības starp pirmo, otro un trešo (pagaidām pēdējo) pārskatu.

Ir skaidrs, ka SVF ekonomikas prognozēšanas spējas ir krietni pārvērtētas un uz tām jāskatās ar pamatotu skepsi. Šis jo īpaši attiecas uz Latvijas politikas veidotājiem, kuriem pirmais atsauces punkts vismaz publiski ir starptautiskie aizdevēji.

Ir nopietni jāapsver, vai ir vērts klusi un bez padziļinātas domāšanas sekot SVF ekspertu ieteikumiem tādā veidā, kā tagad tas notiek, kad plika izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana no budžeta uz budžetu, bez skata nākotnē, tiek uzskatīta par brīnumzālēm krīzes pārvarēšanā un ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Arī Latvijai ir jāvairās no “intelektuālā gūsta”.

[1] Rosnick, D., Weisbort, M (2007) Political Forecasting? The IMF’s Flawed Growth Projections for Argentina and Venezuela, Center for Economic and Policy Research (CEPR).

[2] Weisbrot, M, Ray, R (2010) Latvia’s recession: The Cost of Adjustment with an ‘Internal Devaluation’, CEPR.

[3] Rosnick, D., Weisbort, M (2007) Political Forecasting? The IMF’s Flawed Growth Projections for Argentina and Venezuela, Center for Economic and Policy Research (CEPR).

[4] Dizard, J (2011) Lessons from IMF’s Egypt blunder, Financial Times, 7. februāris.

[5] EO (2011) IMF Performance in the Run-Up to the Financial and Economic Crisis: IMF Surveillance in 2004–07, Independent Evaluation Office of the International Monetary Fund, 8. lpp.

[6] Turpat, v lpp

[7] Turpat, 44. lpp

[8] Aptuveni 207,9 milj. Ls pēc 0.7 pmaiņas kursa. Skatīt IMF (2010) Third Review under Stand-by Agreement.., IMF, 30. lpp.

[9] Skatīt Latvijas Statistika (2011) Ārējā tirdzniecība – Galvenie rādītāji, CSP.

Edgars

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

More Posts

Follow Me:
TwitterFacebookPinterestGoogle Plus

Viens komentars to “Valūtas fonda intelektuālais gūsts”
  1. JD saka:

    Par SVF un Latviju – jāatzīmē, ka attiecībā uz Latviju, SVF mūs jau krietni pirms tumšā 2008.gada nogales brīdināja, ka latviešus ir pārņēmusi “pērc tagad, maksā vēlāk” ideoloģija (skat. piem., http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr0787.htm) – tātad attiecībā uz Latviju brīdinājumi par krīzes tuvošanos bija. Tāpat jāpiebilst, ka SVF tomēr šo to iemācījās no savām iepriekšējām kļūdām un atšķirībā no Ēģiptes gadījuma Latvijā lika lielu uzsvaru uz sociālā drošības tīkla izveidošanu krīzes laikā (piem., kaut vai tie paši 100-latnieki), kam idejas nāca no EK un PB.

    Par SVF prognozēm – protams, tās vēsturiski ir bijušas ar politisku nokrāsu, bet tīri ciparu ziņā – SVF prognozes pamatā veido uz standarta teoriju pamata (gandrīz visi SVF darbinieki ir ar doktora grādu ekonomikā) – tāpēc pārmetums SVF ir pārmetums mūsu pašreizējām ekonomikas teorijām (kas, protams, nebūt nav pilnīgas). Vairāk būtu jādiskutē – cik akurāti vispār iespējams veikt šādas prognozes sevišķi krīzes laikā. Prognozēm reizēm ir tas maģiskais pašpiepildīšanās spēks (‘self fulfilling prophecy’) – tās rada augsni reāliem notikumiem – tātad pozitīvas prognozes iznākumu padara pozitīvāku. Bet šis ir psiholoģijas lauciņš, ko atsevišķi jāpēta (un tas arī tiek daudzviet darīts ekonomikas psiholoģijas jeb t.s. ‘behavioral economics’ kursos). Politiskais piesitiens SVF retorikai jau mainījies šīs krīzes laikā, kas SVF sāka analizēt un publiski kritizēt (par fiskālo deficītu) arī savas lielākās naudas devējas un ideoloģiskās mātes – ASV ekonomiku. Domājams, ka ar jauno SVF direktoru (droši vien no Eiropas, bet cerams, ka no jaunattīstības valstīm) ASV ideoloģijas iepīšana SVF darbā mazināsies.

Vienlīdzība visiem vai tikai savējiem?

Valsts valodas centra (VVC) lēmums aizliegt sūtīt iedzīvotājiem informatīvas vēstules par bezmaksas veselības pārbaudi krievu valodā izraisīja ilgstošas diskusijas...

Vai žurnālists var būt draugos ar krokodilu?

Veltījums Čīles 11.09.1973 bruņotā apvērsuma 40 gadadienai un visiem žurnālistiem, kuri kļuva par neoliberālisma upuriem. Autora priekšvārds Visi žurnālisti...

Parlamenta vēlēšanas pasaules labākajā valstī

Pirmdien (9. septembrī) vienas no pasaules bagātākās valsts iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu 2013. gada parlamenta vēlēšanās....

Bredlijs Menings un brīvības tēls

Vērojot, kā liberālā demokrātija izrēķinās ar Bredliju Meningu, ir jāsaprot, ka sodītāji ir zaudētāji. Turklāt viņi zaudēja vissvarīgākajā karā...

Gruzijas sapnis

Foto: Seth Anderson Šī intervija tapa 2012. gada maijā, kad Saakašvili partijai vēl bija vairākums Gruzijas parlamentā. Kopš “opozīcijas”...

Fašismu ir daudz

Un jo tālāk, jo mazāk atšķirību no „parastā kapitālisma” Ar šo tulkoto rakstu, kura autors ir krievu postmarksisma teorētiķis,...

Tiešā demokrātija ir iespējama

Laikā, kad Tautas partija sāka zaudēt politisko ietekmi un vara pamazām sāka iegult Vienotības rokās, pēdējo pusē arvien aktuālākas...

Sociālais darbs kā atbrīvošanas līdzeklis

Autors: Dima Sergejevičs Avseenkovs, sociālais darbinieks, brīvprātīgo kustības aktīvists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde: jimmy brown Nesen kāds...

Ardievu, Čaves!

Venecuēlas prezidenta nāves sakarā Autors: Boriss Kagarlickis, Globalizācijas Studiju Institūta direktors, sociologs, sociālists Tulkoja un komentēja: Timofejs Nastins Bilde:...

Izglītības privatizēšana – solidaritātes graušana

Autors: Noams Čomskis Tulkojums: Timofejs Nastins Bilde: Ray MacLean Jau 25 gadus notiek mērķtiecīgs uzbrukums solidaritātei, demokrātijai un labklājībai...

Eiropa uz nāves gultas

Vairāku Eiropas valstu vadošos medijos ir publicēta vienpadsmit intelektuāļu publiska vēstule. Tās autori brīdina par drīzu Eiropas bojāeju, ja...

Verdzība ir brīvība?

Prostitūcijas legalizācija kā neoliberālās utopijas daļa Nesen draudzene atsūtīja man saiti uz emuāru, kurš pieder visai kolorītam personāžam –...

Pavizinājos metro — joprojām esmu šokā!

Tie heteroseksuāļi galīgi aptrakuši, jau uz eskalatoriem bučojas visu acu priekšā. Un aiz rociņām turas. Drīz jau sāks drāzties...

Kapitālisma apokalipse kā laikmeta gara vektors

Ziemeļatlantijas reģionā kristietības ietekmē ar apokalipsi nereti tiek apzīmēti tālāki vai tuvāki notikumi, kas ir saistīti ar pasaules fizisku...